Lauksaimniecība nepārprotami ir svarīga nozare mūsu tautsaimniecībā. Lauksaimniecības un pārtikas produkcija ir viena no Latvijas eksporta top precēm.

Šīs produkcijas eksports gadā pārsniedz vienu miljardu eiro.

Eksports samazinās, līdz ar to iekšzemes kopprodukta pieaugums bremzējas.

Uzreiz nepateikšu precīzi, cik lauksaimniecības nozares saražotā apjoma samazinājums ietekmējis ekonomiku kopumā.

Taču, ņemot vērā, ka pērn ekonomikā bija neliels kritums, varētu būt, ka ar šo samazinājumu lauksaimniecības nozarē pilnīgi pietika, lai ekonomikas rādītājs no nulles atzīmes noslīdētu līdz mīnusam.

Nav tā, ka tas ir absolūti kritiski, tomēr tas ir pietiekami nozīmīgi un kopējos ciparos jūtami.

Pērn lauksaimniecība saražotā apjoma samazinājumu piedzīvoja lielākoties nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Gads nebija labs graudaudzētājiem, plus vēl bija vērojams graudu cenu kritums.

Tomēr šī nozare vienmēr bijusi ļoti jūtīga un cikliska – tai ir labi un slikti gadi.

Šobrīd, piemēram, labvēlīgs periods ir cūkkopības nozarei – cenas produkcijai ir augstas, lai arī nemitīgi jāsaskaras ar Āfrikas cūku mēra problēmām.

Domāju, ka Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegums mūsu lauksaimniekiem palīdzēs maz. Klimatu tas neuzlabos, un

cenas lielajiem produktiem, piemēram, graudiem, tomēr tiek noteiktas globālos tirgos.

Mūs šobrīd uz leju velk divi faktori – enerģijas cenas un tas, ka aizvadītais gads mūsu reģionā pārtikas ražošanā bija neveiksmīgs. Citviet pasaulē tas bija labs, bet mūsu reģionā slikts.

Jāņem vērā arī, ka nupat minerālmēsliem bija ļoti augstas cenas. Tas nozīmē, ka ir iepirktas dārgas izejvielas, bet gala produktam cena kritusies. Finansiāli tas ir ļoti sarežģīti.

Atsevišķās jomās, īpaši piensaimniecībā, mums joprojām ir tāda kā mēroga problēma, proti, mums ir daudz mazu pārstrādātāju, līdz ar to iepirkuma cenas šeit ir zemākas.

Savukārt graudaudzēšanā saimniecība, manuprāt, jau sakārtota diezgan labi, tur ir uz attīstību vērsta pieeja – kooperatīvi, biržas izmantošana utt.

Kā jau minēju, lauksaimniecībā ir labie un sliktie gadi.

Jautājums ir, kā veiksmīgāk nosegt riskus tajos sliktajos gados. Taču tie ir jāpārdzīvo, liela pamata satraukties nav, jo būs jau atkal arī labie gadi!

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists