Publicētajā Latvijas mīlētāko zīmolu topā šajā gadā var saskatīt jaunas tendences un nelielas izmaiņas. Taču visu var iedalīt 2 daļās: zīmoli, kuru mērķauditorija ir cilvēki ar vidēji augstiem ienākumiem, ir piedzīvojuši nelielu kritumu, taču tie, kas sevi pozicionē ”ļaudīm ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem”, ir piedzīvojuši augstāku ‘iemīlēšanās’ pakāpi. Nedaudz rada šaubas termins ‘mīlētākie’ – vai šī vārda klasisko nozīmi varam sasaistīt ar trauku mazgājamiem līdzekļiem, mobilo telefonu, ko ikdienā mētajam pa galdu u.tml., taču ne par to šoreiz!

Nenoliedzami, ka tops ir pilns ar zīmoliem, ko plaši atpazīst un ‘mīl’ lielākoties visā Latvijā, tādēļ par nišas vai reģionāliem zīmoliem nevaram runāt, jo topā to vienkārši tikpat kā nav. Redzams tas, ka stabilas pozīcijas pašā topa galvgalī ne tikai notur, bet arī uzlabo tikai divi spēcīgi tautiešu draugi – ”Laima” un ”Maxima”, pārējie ir piedzīvojuši nelielu, taču kritumu. Gandarījums ir par mūsu pašu uzņēmumu, kas spējis pēdējos gados ne tikai ar kailu runāšanu aprobežoties, bet gan radis jaunus risinājumus, lai pielāgotos klientiem, sekmīgi segmentētu produktus dažādām vecumu un interešu grupām. ”Laima” vēlreiz pierāda, ka latvietis ir strādīgs un, ja apvieno darbu ar galvu un rokām, piesaista sekmīgu tirgū virzītāju – panākumi garantēti. Ne vienmēr nacionālie produkti ir ekonomiski pieejamākie, taču īpaši pret produktiem, kas ir ražoti mūsmājās (vismaz tā rakstīts uz iepakojuma) mēs esam atvērtāki. Ja nespējam celt savu patriotismu ar attieksmi pret līdzcilvēkiem un valsti, tad vismaz izvēlamies pašu valstī ražotus produktus, tādā veidā kaut nedaudz pieliekot roku gaišās Latvijas nākotnes nodrošināšanai.

”Maxima” – veikalu tīkls, kam ir problēmas ar kartupeļu putru, kas ir viens no tīkliem ar ‘īpašajiem’ līgumiem starp piegādātajiem. Veikala runas vīri runā vienu, taču, iegriežoties veikalā, redzam pretējo. Pamanāmais Centis no otras puses – vienmēr atvērta pozīcija un, es pat teiktu, diezgan regulāra parādīšanās medijos ar savu viedokli par sabiedrības vēlmēm, tendencēm, to izmaiņām. Tam papildus veikals agresīvi ienāk Latvijas pilsētās (konkurences radīšana), meklējot jaunus klientus un organizējot biomaisu kampaņas. ”Laima” un tās produkcija tiek uztverta kā kaut kas augstāks par prastu šokolādes tāfelīšu ēšanu un barošanos. Taču ”Maximas” gadījumā tas ir kā naglai uz galvas – jo pārdomātā cenu politika un dažādu ‘burkānu’ parādīšana cilvēkiem ir ceļš, lai nopirktu ‘mīlestību’. Iespējams, tā būtu tikai tukša runāšana, taču ir arī ”Supernetto”, kas no 47. vietas uzrāvies uz 22. vietu – šoreiz cipari runā paši par sevi. Sabiedrībai ir vajadzības, kas saistītas ar ēdienu un pamatlietu apmierināšanu, un tas šobrīd ir ļoti aktuāli lielākajā sabiedrības daļā. Līdz ar to nāk arī ‘mīlestība’.

No topa augšgala (10 pirmās vietas) ir krituši uz leju tādi zīmoli kā Nokia, Hansabanka, Visa, Fairy, LMT, LNT, Orbit. Jāsecina, ka viss pa lielam ir līdzsvarā – ja viens krīt, tad cits līdzīga pakalpojuma sniedzējs vai attiecīgi pakalpojums ar augstāku prioritāti, kas ir noderīgs ikdienas ritmā, diezgan naski ieņem tā vietu. Maxima kāpj, Rimi nedaudz, taču nokritis uz leju. LMT ‘mīl’ par 4% mazāk, taču Tele2 no 86. vietas uzrāvies uz 46. vietu. Arī uzņēmuma pakalpojums (zīmols) Zelta zivtiņa veiksmīgi palielinājis ‘mīlētāju’ publiku par 2,4%! LNT, kas ir kritis savās pozīcijās uz leju, un, lai cik nebūtu aizraujoši šovi, autorraidījumi, trilleri u.c., tas tomēr nespēj mūs ‘iemīlēt’ vēl vairāk. Neesmu liels TV cienītājs, tādēļ precīzi nevarēšu nosaukt tos pamatiemeslus. Viens gan ir skaidrs – reklāmas, kas atradušas vietu ne tikai reklāmu pauzēs, bet arī laika ziņu laikā, kad nevar redzēt ekrānā, kur tā saule būs, jo priekšā ir Actimel bundža vai kāds cits līdz šim neapjausts un obligāti nepieciešams produkts manai ikdienai, arī dara savu. Papildus tam nāk politiskie procesi, traģēdijas pasaulē u.c. rakstura negatīva informācija, kas nereti mums liek atturēties no tik iecienīto pārraižu skatīšanās.

Uzvaras gājienu starp interneta vides zīmoliem turpina nacionālais draugiem.lv un ASV produkts Google, kas dala attiecīgi 12. un 11. vietu. Ne tik daudz ‘mīlestības’, taču lietderības pakāpi abiem šiem resursiem ikdienā atrodam vairakkārt (interneta lietotāju skaits Latvijā 2008. gadā – 63%). Nenoliedzami, ka šie resursi ir lielisks ceļš gan Laimai, gan Nokia un citiem zīmoliem atrast ceļu uz mūsu ‘mīlestību’ pret tiem.

Būsim atklāti – tas ir tikai bizness un, ja ne par naudu, tad par lielu naudu gandrīz katru vidējo Latvijas iedzīvotāju var nopirkt. Ja pat nedaudz mēģinām atcerēties reklāmas, kuras redzējām vakar pirms ziņām, tad nebūs mums jābrīnās, ka lielākā daļa no top produktiem ir šajā sarakstā, protams, ar nelielām korekcijām, kas saistāms ar sezonalitāti, mūsu tradīcijām un ekonomisko celtspēju. Ja mēs vēlamies/mūs piespiež izdarīt izvēli, tad noteikti izdarīsim izvēli par labu tam, par kuru esam vairāk dzirdējuši, tam, kas sabojājis mīļāko filmu/raidījumu. Psiholoģijas nozares pārstāvji un citi gudrie prāti ir atklājuši jaunus zinātņu paveidus, kas sadala cilvēkus 8 vai 16 dažādās tipu grupās. Uz katru šo cilvēku tipu ir pareizā secībā jāizdara kāds spiediens, un mēs atskatāmies, sniedzam maksājumu karti par labu kādam pakalpojumam vai precei. Šajā gadījumā nav tikai runa par sievietēm un bērniem!

Izdzīvos tie, kas pārvērtīsies, pielāgosies, jutīs tirgus pulsu un spēs samaksāt atbilstoši – gan zīmoli, gan sabiedrība!

Mārtiņš Gineitis