Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mārtiņš Urdze: Adventa laiks ir domāts, lai mēs atjaunotu savu cilvēcību

Mārtiņš Urdze: Adventa laiks ir domāts, lai mēs atjaunotu savu cilvēcību
Foto: Egons Zīverts
01.12.2013 07:00

Mārtiņš Urdze, Liepājas Krusta ev. lut. draudzes mācītājs

Šogad adventa
laiks mums ir aizēnots ar skumjām, dusmām, neizpratni. Pēc Zolitūdes traģēdijas
ir grūti izturēt uzņēmēju vienaldzību, politiķu bezatbildību un ierēdņu
atrunāšanos, ko dzirdam ik uz soļa. Pat sēru dienās radio un televīzija
turpināja pārraidīt jautras reklāmas: ”Maximāla pelņa par katru cenu!”
”Aizņemies ātri un ērti, un aizmirsti par savu nākotni!” Uzreiz viss ir
skaidrs, kas nosaka toni mūsu valstī, – riņķu dancis ap zelta teļu turpinās,
vienalga, kādus upurus tas prasa. Tā vien liekas, ka mēs esam iegrimuši dziļā
tumsā, mantrausības un nejūtības tumsā. 

Bet tā ir tikai
viena puse. Glābēju nesavtīga rīcība, tautas ziedojumi, līdzjūtības
apliecinājumi – tas viss parāda, ka cilvēcība mūsu valstī nav mirusi. Vienīgi rodas jautājums, vai ar to pietiks, lai šāda nelaime vairs neatkārtotos, vai
šis notikums spēs mainīt atbildīgo domāšanu un attieksmi, lai cietušo
piederīgie varētu vismaz kaut kādu jēgu saskatīt savu tuvinieku bojāejā. Tas ir arī jautājums par mums, – vai mēs paši
atkal neieslīgsim vienaldzības un bezcerības jūrā? 

Adventa laikā mēdz
aizdedzināt svecītes pie adventa vainaga. Svecīšu gaisma simbolizē mīlestību,
mieru, cerību un piedošanu. Vai šī gaisma aizsniegsies līdz mūsu sirdīm? 

Advents ir vārds
no latīņu valodas un nozīmē ”atnākšana”. Kristīgā baznīca šajā laikā gatavojas
uz Jēzus atnākšanu, Dieva Dēla ienākšanu mūsu dzīvē. Bībeles teksti šim laikam
ir izvēlēti tā, lai apskatītu šo notikumu no dažādam pusēm. Tur ir vārdi no
Vecās Derības praviešiem, kuri izteica savas ilgas pēc ”mesijas”, ko Dievs
sūtīs, lai atbrīvotu jūdu tautu no apspiestības. Kad Jēzus ienāca
Jeruzalemē,  cilvēki Viņu sagaidīja ar
ovācijām, cerēdami, ka šis būs īstais. Viņš pats gatavojās krusta ceļam. Tur ir
skats uz priekšu, uz laiku, kad cilvēku ļaunums būs sasniedzis tādu
kulmināciju, ka sabruks visa pasaules kārtība, kad pastardiena būs klāt un
atklāsies Cilvēka Dēls Savā godībā. Tur ir stāsts par Mariju, kas, neraugoties
uz visu pasaules nesakārtotību, ar prieku gaida Jēzus piedzimšanu. Tur ir Jānis
Kristītājs, kas, būdams cietumā, jautā, vai Jēzus ir tas, kam jānāk, vai bija
vērts cīnīties. 

Tie visi ir tēli,
stāsti, kas var mums palīdzēt apzināties savas ilgas un savu cerību, savu
nedrošību un bezcerību. Viscaur vēsturi cilvēki ir ilgojušies pēc labākas,
patiesākas, taisnīgākas dzīves. Šodien daudziem sāk nolaisties rokas, jo neredz
nākotni šajā valstī, neredz, ka varenie būtu ar mieru patiešām mainīties,
neredz, kā var nodrošināt cilvēkcienīgu dzīvi. Arī Dieva klātbūtne ir zem jautājuma
zīmes. Kur tad Viņš ir, šis lielais un varenais Dievs, par ko visu laiku runā
baznīcās? Kā Viņš var pieļaut tādas nelaimes un ciešanas? Laikam vien būs mūs
aizmirsis, tāpat kā visi pārējie. 

Adventa laiks
atrod savu piepildījumu Ziemassvētkos, kad piedzimst mazais Jēzus bērniņš.
Dievs kļūst par cilvēku. Es domāju, ka reti kurš aptver pilnībā, ko šī vēsts
nozīmē. Tas ir stāsts par Dievu, kas atsakās no savas varas, kas nokāpj no Sava augstā troņa debesīs un piedzimst nabadzībā, tālu no mājām. Dieva vara ir šis
bērns silītē, Jēzus pie krusta, kas atļauj otram pieņemt vai noraidīt Viņu,
darīt labu vai ļaunu, pieņemt kukuļus vai brīvprātīgi sevi ziedot. Dievs –
neaizsargāts, nenovērtēts, svešinieks mums līdzās. Viņu atpazīst tie, kuriem
pašiem sāp un kuri spēj ieraudzīt cilvēcību un mīlestību. 

Varbūt, ka ir
laiks, uz kādu brīdi izslēgt televizorus un datorus, un nebaidīties no tukšuma
sevī. Neskriet prom no sevis, neskriet prom no tiem, kuriem ir grūti, neskriet
prom no Dieva. Mēs varam izvērtēt, kas ir tās lietas, kas tiešām ir svarīgas.
Nekas nemainīsies mūsu valstī, ja atkāpsies daži politiķi un tiks notiesāti
daži vainīgie. Izmaiņām jāiet līdz sirds dziļumiem. Ir viegli rādīt uz citiem
un neredzēt savu pašu atbildību. Kad klusējam, ka notiek netaisnība, ka
vispirms glābjam savu ādu, ka esam lieli un lepni un neredzam to, kas ir mums
blakus. 

Mums  līdzās ir tik daudzi, kuriem ir smagi, it
īpaši tagad, kad vairāk kā 1000 Metalurga strādnieki ir zaudējuši savu darbu.
Arī šeit ir vajadzīgs savstarpējs atbalsts un solidaritāte.

Pārāk ilgi mēs
esam katrs par sevi, sašķelti un neuzticīgi. 

Adventa laiks ir
domāts, lai mēs Dieva mīlestībā 
atjaunotu savu cilvēcību, ar lūgšanām, ar ziedošanos, ar atgriešanos no
grēka un ļaunuma varas. 

Novēlu, lai Jums
šīs dienas nestu svētību.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz