Tiek īstenots jauns projekts

No gaļas pārdevējas atkal par medicīnas māsiņu. Tas nav pārspīlējums, bet realitāte. Maija Daugina ir viena no piecpadsmit sievietēm, kas savulaik izmācījušās par medicīnas māsiņām un strādājušas savā profesijā, taču dažādu iemeslu dēļ – mazā alga, štata samazināšanas un citu – bijušas spiestas meklēt citu nodarbošanos vai pat palikušas bez darba. Tagad viņām būs iespēja atgriezties savā profesijā, jo Liepājas Medicīnas koledžā īsteno līdz šim Latvijā nebijušu projektu – kursus māsu prakses tiesību atjaunošanai. To dalībnieces ir optimisma pilnas atkal strādāt savā profesijā.

Ja maksā algu, var atgriezties

Ella Čujeva ir viena no jaunākajām kursu dalībniecēm. Viņai ir 33 gadi, pēc Medicīnas skolas beigšanas viņa tā arī ne dienu savā profesijā nav strādājusi. Iemesls tam bijis pavisam vienkāršs – māsiņām tolaik alga bija ap piecdesmit latu mēnesī, bet tirdzniecībā viņai uzreiz solīja 150 latu. Un Ella izvēlējusies tirdzniecību. Pašlaik viņa audzina meitiņu un apgalvo, ka par pārdevēju vairs nevēloties strādāt, viņa grib atgriezties savā profesijā un strādāt par māsiņu.

Renāte Pakalna, iespējams, ir vecākā kursu dalībniece. Viņai ir jau 63 gadi, medicīnā nostrādāti vairāk nekā 35: gan Priekules slimnīcā, gan Psihoneiroloģiskajā slimnīcā, gan citviet. Pēdējā viņas darbavieta savā profesijā bijis zvejnieku kolhozs “Kursa”. Kad tas likvidēts, māsiņa palikusi uz ielas un saņēmusi piedāvājumu no Tuberkulozes slimnīcas – tur bijis vajadzīgs noliktavas pārzinis. Renāte piedāvājumu pieņēmusi un strādā tur joprojām. Drīzumā viņa plāno pārcelties uz dzīvi Siguldā, lai būtu tuvāk saviem bērniem, kas abi kļuvuši par rīdziniekiem, un tad arī vēlas strādāt savā profesijā.

Līdzīgi kā Renāte, uz ielas savulaik palikusi arī Karīna Garmata – viņa strādājusi Centrālās slimnīcas Bērnu nodaļā un darbu 1999.gadā zaudējusi štata samazināšanas dēļ. No viņas nodaļas atlaistas 10 māsiņas, bet no slimnīcas kopumā – simts. Un māsiņas vietu citās medicīnas iestādēs Liepājā atrast nav izdevies, tāpēc viņa strādā par saimniecības daļas vadītāju bērnudārzā.

Jeļena Tjuļikina savukārt pēc aiziešanas no medicīnas mēģinājusi strādāt par šķirotāju uzņēmumā “Lauma”. Taču darbs nav gājis pie sirds, un viņa nestrādā jau divpadsmit gadu.

Maija Daugina medicīnā nostrādājusi desmit gadu, bet niecīgās algas dēļ nodibinājusi savu gaļas tirdzniecības biznesu, kas veiksmīgi darbojas joprojām. “Tagad bez manis tur var iztikt, tāpēc vēlos atgriezties savā profesijā,” smejas enerģiskā sieviete. Viņa meklēšot darbu savā Priekulē, no kurienes ik dienu braukā uz kursiem.

Dzintra Burkevica pēc Medicīnas skolas beigšanas nosūtīta darbā uz Jelgavu, kur izveidojusi ģimeni un strādājusi trīspadsmit gadu. Liepājā viņa atgriezusies vecāku dēļ – viņi bija veci un kopjami. Tādēļ arī Dzintra aizgājusi no darba. Vecāki tagad ir miruši, bet viņa dzīvo un kopj savu saimniecību Otaņķos, taču atzīst – ja saimniecība nav liela, nekādu īpašo ienākumu nav, tāpēc viņa strādā par māsas palīdzi Traumpunktā un ir nolēmusi atjaunot savu māsas reģistru.

Interesants ir Karīnas Porohinas dzīvesstāsts. Jaunajai sievietei ir 36 gadi. Savulaik pēc māsiņas diploma iegūšanas viņa gadu strādājusi zobārstniecībā, taču mazās algas dēļ sākusi nodarboties ar tirdzniecību, bet vēlāk aizbraukusi uz Itāliju par auklīti. Tur iepazinusies ar itāliešu puisi, apprecējusies, viņiem piedzimusi meitiņa. Vīram pieder maizes ceptuve un veikals, un šajā biznesā iesaistījusies arī Karīna. Taču viņa neslēpj, ka vēlas būt patstāvīga,  tāpēc arī nolēmusi atjaunot māsas reģistru. “Itālijā medicīnas māsas ir ļoti pieprasītas, tā ir ļoti prestiža profesija, turklāt labi samaksāta,” viņa stāsta.

Karīna gan neslēpj, ka vīrs labprātāk vēlētos, lai sieva turpinātu strādāt ģimenes biznesā, bet viņa tomēr vēlas patstāvību. Tāpēc, iespējams, pēc šiem kursiem atgriezīsies Itālijā, bet rudenī varbūt brauks atpakaļ, lai iestātos Medicīnas koledžā un kļūtu par vecmāti. Karina jau zina, ka pēc atgriešanās Itālijā viņai darbs medicīnā būs garantēts. “Mani tur jau gaida,” viņa pašpārliecināti saka. “Pat vairākās vietās, tā ka man būs iespēja izvēlēties.”

Iemesls, kāpēc māsiņas nolēmušas atgriezties medicīnā, ir nepārprotams. “Tāpēc, ka beidzot mūsu profesijā sāk maksāt daudzmaz normālas algas,” viņas apgalvoja. Piebilstot, ka jau pirmo reizi medicīnu izvēlējušās tāpēc, ka tā viņām patīk, un tādēļ tagad ar prieku atgrieztos.

Jāapgūst daudz jauna

Ideja par šādu kursu organizēšanu radusies Medicīnas koledžas direktorei Gunvaldai Pacunskai pēc vairākkārtējām sarunām gan ar Liepājas Reģionālās slimnīcas, gan citu slimnīcu un ārstniecības iestāžu vadītājiem. Daudzas māsas, kas beidz Medicīnas koledžu, nemaz savā profesijā strādāt nesāk, un māsiņu trūkums ir jūtams. “Bet, ja māsiņa ilgāku laiku savā profesijā nav strādājusi, viņa vairs nav māsu reģistrā un līdz ar to strādāt savā profesijā nedrīkst,” skaidroja Medicīnas koledžas Studiju daļas vadītāja Ausma Bēta. “Lai šo reģistru atjaunotu, ir jānokārto nopietni eksāmeni. Bez pamatīgām zināšanām tas nav iespējams.”

Par to pati pārliecinājusies viena no kursu dalībniecēm  Inguna Liepslendere. “Pērn aizbraucu uz Rīgu, saņēmu jautājumus un sapratu, ka bez zināšanu atjaunošanas atbildēt uz tiem nevaru,” viņa pastāstīja. Tāpēc arī nākusi uz kursiem. Inguna tagad audzina gadu veco meitiņu, tāpēc tik drīz gan vēl strādāt nedomā. Taču, kad bērniņam paliks pusotra gadiņa, viņa sākšot meklēt darbu savā profesijā, un tad būtu labi, ja reģistrs būtu nokārtots.

Kursi ilgst trīs mēnešus – 18.decembrī būs nopietnais pārbaudījums, uz kuru ieradīsies eksaminētāji no Rīgas, no Profesionālās izglītības centra. Māsas, kas pārbaudījumus nokārtos, varēs sākt strādāt. Mācības notiek katru dienu, arī sestdienās, no pulksten 12 līdz 18. Lai varētu mācīties, katra dalībniece par kursiem samaksājusi 300 latu. Un viņas neslēpj, ka slodze ir ļoti liela. G.Pacunska stāstīja, ka pa šiem gadiem gan medicīniskās tehnoloģijas, gan slimnieku aprūpe, gan viss pārējais strauji pavirzījies uz priekšu, tāpēc kursantēm līdztekus jau zināmajam jāapgūst ļoti daudz jauna.

Sākotnēji, kad izskanējusi pirmā informācija par šiem kursiem, atsaukušās ap 70 bijušo māsiņu, taču, uzzinot par lielo slodzi, daļa pārdomājusi. Taču jau tagad vairākas sievietes esot interesējušās, vai koledža vēlreiz neorganizēs šādus kursus. G.Pacunska sola, ka to darīs, ja tikai būs mācīties gribētāju. Ja būs, tad, iespējams, jau pēc Jaungada jaunais kurss varēs sākt mācīties.

Brīvo vietu nav daudz, bet ir

Atsaucoties uz sarunām ar ārstniecības iestāžu vadītājiem, G.Pacunska cer, ka kursu dalībniecēm problēmu atrast darbu nebūs. Pašas kursantes vēl neesot par to interesējušās. Vispirms jānokārto pārbaudījumi un jāatjauno reģistrs – tad arī meklēšot darbu. Māsiņas gan neslēpj, ka saņemti vilinoši darba piedāvājumi no dažādām Rīgas slimnīcām, taču neviena no viņām nav noskaņota darba dēļ pārcelties uz dzīvi galvaspilsētā. Un arī par darba meklēšanu ārzemēs viņas nedomājot, bet vēloties palikt Liepājā vai tās apkārtnē. 

Liepājas Reģionālās slimnīcas galvenā māsa Dzintra Vecbaštika sacīja, ka pašlaik slimnīcā esot brīvas 8 māsiņu vietas. Viņa arī tikusies ar kursantēm, un septiņas no izteikušas vēlmi strādāt slimnīcā. “Es jau māsas informēju, ka mūsu prasība – lai viņas atrastu brīvo laiku un vismaz nedēļu brīvprātīgi pastrādātu kādā no nodaļām strādājošo māsu vadībā, lai mēs varētu novērtēt viņu darbu un lai arī viņas pirms patstāvīga darba uzsākšanas iesildītos,” sacīja D.Vecbaštika. “Jo daudzām māsām ir pagājis krietns laiks, kopš medicīnā nav strādāts, un pa šo laiku ļoti daudz kas ir mainījies.”

Divas kursantes jau strādā slimnīcā par māsu palīdzēm, un tajā vēl ir brīvas 9 māsu palīgu vietas, tāpēc arī tās var piedāvāt kursantēm mācību laikā. Vienu vai divas māsas nodrošināt ar darbu varētu arī “Piejūras slimnīcas” Psihiatrijas klīnikā, informēja tās vadītājs Imants Strolis. Māsiņas ir vajadzīgas arī Priekules slimnīcā – tā apgalvoja tās galvenā ārste Tatjana Ešenvalde un mudināja kursu dalībnieces droši meklēt tur darbu.

Grūtāk būs atrast darbu citās Liepājas ārstniecības iestādēs. Gan “Piejūras slimnīcas” Onkoloģijas klīnikas vadītāja Anna Krilova, gan Metalurgu slimnīcas galvenās māsas vietniece Valda Jēkabsone apgalvoja, ka šajās ārstniecības iestādēs māsu dienests ir nokomplektēts, kadri nemainoties un tāpēc vismaz pašlaik brīvu māsiņu vietu neesot.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Karīna Porohina (no labās) atkārto, kā jānosaka cukura līmenis asinīs. Izmēģinājuma trusīša lomā – Maija Daugina. Praktiskajās iemaņās kursantes daudz ko izmēģina cita pie citas.”Beidzot mūsu profesijā sāk maksāt daudzmaz normālas algas!” priecājas māsiņas.