Mencas – jūrā, stintas – ezerā, bet zvejnieki – krastā
0
Jautājumam, kāpēc tirgū veidojas svaigu zivju deficīts, izskaidrojumu sniedza Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns. Viņš domā, ka lielā mērā vainojami ne tikai zvejas ierobežojumi, bet arī neparastie laika apstākļi. Janvāra sākums mūsu platuma grādiem izgadījies neparasti silts, tāpēc mainījusies arī atsevišķu zivju sugu izturēšanās un migrācija. Apmēram pirms gada piekrastes zvejnieki vilka labus stintu lomus.
Tie nonāca arī Pētertirgū. Ap šo laiku pēc svaigiem gurķīšiem smaržojošo salaku zveja notika arī Tirdzniecības kanālā, kur uz biezā ledus sēdēja simtiem žibulētāju. Šogad šo nārstojošo zivtiņu bari jau esot sasnieguši Liepājas ezeru. Par to uzskatāmi liecinot pie tā dēvētā Golodova dambja notverto līdaku ēdienkaršu saturs.
“Arī piekrastes zvejnieki nevar tikt pie darba, jo gandrīz katru otro dienu uzpūš stiprāks vējš. Krastā to varbūt tik ļoti neizjūt, bet selgā apstākļi nav nekādi iepriecinošie,” secināja Ēvalds Urtāns. Neatlaidīgākie turp izskrienot uz pāris stundām, bet par kārtīgu zvejošanu tādu mētāšanos starp jūru un krastu nosaukt nevarot. Liepājas zvejnieku apvienības vadītājs Vilnis Brikmanis “Kurzemes Vārdam” teica, ka jūrā šogad izgājis divreiz. Vienreiz, lai izmestu tīklus, bet otrreiz – lai tos savāktu. Loms bijis neievērojams, jo stintas neķeroties. “Laikam jau tām vajadzīgs aukstāks laiks,” sprieda zvejnieks. Rīgas līča kolēģiem šajā ziņā veicoties labāk. Sabiedrība “Majorka”, kuras dalībnieks ir arī Vilnis Brikmanis, vienu kuģi jau sagarinājusi mētāllūžņos, tāpēc zvejošanai palicis vairs tikai kuģis “Airis”. Trinot sānus gar piestātni, ūdenī zvejošanai piemērotākus laika apstākļus gaida arī Ventam Špakovskim piederošais zvejas kuģis “Goliats” un Oļega Čerepanova komandas “Katarina”, bet vīri nodarbojas ar viļņu savērpto tīklu sakārtošanu.
Patlaban, kā piebilda Ēvalds Urtāns, Kurzemes piekrastes pagastu pašvaldībās notiekot arī mencu zvejas licenču iegāde. Par to, kādi būs to sadales nosacījumi, zvejnieki ar pagastu vadītājiem vienojušies Jūrkalnē notikušajā sapulcē, ko organizēja Pašvaldību savienība. Salīdzinājumā ar pērno gadu zvejai paredzēto mencu daudzumu Eiropas Savienība ir samazinājusi. Vidēji tas samazinājies par 15 procentiem.
Kamēr jūrā saimnieko šerpāks vējš, piekrastes zvejnieki spiesti darboties krastā un, piemēram, sakārtot zvejas tīklus.