Meteoroloģijas centram lieki īpašumi, tostarp stacija Liepājā
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) tā funkciju veikšanai nav nepieciešamas visas tā īpašumā esošās meteoroloģisko novērojumu stacijas, un atsevišķas no tām ir iespējams izmantot citiem saimnieciskiem mērķiem, piemēram, ierīkojot atpūtas kompleksu vai viesu māju, ziņo aģentūra LETA.
Šādus iespējamos izmantošanas variantus paredz LVĢMC izstrādātā nekustamo īpašumu stratēģija. Tajā minēts, ka no visām meteoroloģisko staciju ēkām, kas ir LVĢMC īpašumā, ilgtermiņā funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas ēkas Alūksnē, Dobelē un Skrīveros. Savukārt ēkas Liepājā un Kolkā ir izmantojamas cita veida saimnieciskās darbības veikšanai vai arī atsavināmas.
Kā iespējamais scenārijs Kolkas stacijai ir atpūtas kompleksa ierīkošana ar vienu līdz diviem dzīvokļiem tūrisma biznesa attīstīšanai – tā būtu viesu māja. Konkrēti ieguldījumi un komerciālā atdeve gan tikšot analizēta atsevišķi. Bijušais LVĢMC vadītājs Andris Leitass gan aģentūrai LETA kritiski komentēja šādus plānos, jo, ja arī šajā vairākus gadu desmitus vecajā būvē ierīkotu viesu namu, ieguvums būtu tikai vasaras mēnešos.
Liepājas īpašumam, kas sastāv no vairākām ēkām, tostarp trīsstāvu biroju ēkas un neapkurināma angāra, ir divi risinājuma varianti. Pirmais paredz angāra izmantošanu tā sākotnēji plānotajām darbībām – izveidot seržu glabātuvi. Tomēr problēma esot tāda, ka nav iespējams izvietot visas serdes vienā angārā, jo komplekss nav pabeigts.
Otrs risinājuma variants paredz viesnīcas vai atpūtas kompleksa izveidošanu, izremontējot biroja ēkas, bet angāru pārveidojot par atpūtas centra sastāvdaļu, iekārtojot arī apkārtni. Arī šeit iespējamās izmaksas un komerciālā atdeve no šī projekta tikšot analizēta atsevišķi.
A.Leitass arī pastāstījis, ka stratēģijā izskatīta iespēja par LVĢMC centrālās ēkas Maskavas ielā pārdošanu par tās bilances vērtību, kas ir 1,43 miljoni latu. Pēc A.Leitasa domām, šāda summa ir neadekvāti augsta, turklāt Rīgā esot daudz šādu ēku, un, visticamāk, būšot problēmas to pārdot. Problēmas būšot arī ar ēkas pārdošanu Jūrmalā, jo tā citiem mērķiem nav paredzēta kā vien meteoroloģiskām darbībām. Līdz ar to varētu pārdot vienīgi par vienu latu, uzskata bijušais LVĢMC vadītājs. Turklāt zemei zem šīs ēkas esot trīs īpašnieki, kas pārdošanu vēl vairāk sarežģītu.
Tikmēr nereāla esot ideja par jaunas LVĢMC ēkas celtniecību Rīgā, Gulbju ielā, jo papildu izmaksas varētu radīt infrastruktūras izbūve. Stratēģijā norādīts, ka jaunas ēkas būvniecība atbilstoši esošajām tirgus cenām, kas ir 500 lati par kvadrātmetru, izmaksātu nedaudz vairāk par miljonu latu, un tas atmaksātos 23 gadu laikā.
Speciālisti aprēķinājuši, ka pēc jaunas ēkas uzcelšanas ikgadējā ekonomija būs 84 115 latu gadā. Tomēr ieguldījumi ir visai prāvi – vairāk nekā 1,3 miljardi latu. Daļu no līdzekļiem šāda scenārija īstenošanas gadījumā varētu gūt, pārdodot īpašumus Jūrmalā un Maskavas ielā, par to saņemot 2,08 miljonus latu. Stratēģijā paredzēts, ka izvērtējums par šādu rīcību taps līdz jūnija beigām.
Stratēģijā arī paredzēta atbrīvošanās no vairākiem citiem LVĢMC īpašumiem, piemēram, izskatīta iespēja atsavināt īpašumu Eksporta ielā, Salaspils kodolreaktoru, Olaines Bīstamo atkritumu novietni, kā arī nelikvīdo ķimikāliju novietni “Kņava”.