Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Migrācijas krīze pandēmijas ēnā

Nelabvēlīgā sociāli politiskā un ekonomiskā situācija migrantu izcelsmes valstīs ietekmē strauju, nekontrolējamu bēgļu pieplūdumu Eiropas Savienībā (ES). 2015. gadā Eiropas robežas nelegāli šķērsoja krietni vairāk nekā viens miljons cilvēku. Straujo pieaugumu ir izdevies apturēt, taču pēdējā laikā arvien biežāk tiek piesaukts vēl viens migrācijas vilnis, kas drīzumā varētu sekot. 

Migrācijas krīze pandēmijas ēnā
Foto: APF
28.12.2020 06:00

Miks Kuncītis

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Situācija stabilizējusies

“Migrācijas krīzes augstākais punkts tika sasniegts 2015. gadā, kad 1,25 miljoni patvēruma meklētāju – gan sīrieši, gan “laimes meklētāji” no citām valstīm – pa jūru un sauszemi mēģināja iekļūt ES. Tajā brīdī Eiropa šādam migrācijas vilnim nebija gatava.

Lai migrantu ierašanos apturētu, dalībvalstis slēdza savstarpējās robežas, jo nespēja vienoties par šo ieceļotāju uzņemšanu.

Tad ES līmenī tika piedāvāti risinājumi, kas daudzām valstīm, arī Latvijai, nebija pieņemami, piemēram, obligātās migrantu uzņemšanas kvotas. Šobrīd salīdzinājumā ar 2015. gadu situācija ir krietni labāka, jo neregulārā migrācija ir samazinājusies par 90%. Galvenokārt tādēļ, ka tika ieviesti dažādi ES ārējās robežas aizsargājoši pasākumi, panāktas vienošanās par atpakaļnosūtīšanu un apkaroti nelegālie pārvadātāji,” pastāsta Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Ineses Vaidere.

Arī EP deputāte Tatjana Ždanoka piekrīt, ka situācija ar bēgļu pieplūdumu šobrīd ir nedaudz stabilizējusies. Viņasprāt, no vienas puses to ietekmējusi ar Covid-19 pandēmiju saistītā robežkontroles pastiprināšana, no otras puses –vispārējā situācijas stabilizēšanās pasaulē. Tomēr vīrusa uzliesmojums ir izraisījis nopietnus pārvietošanas operāciju traucējumus, un sākotnējā viena gada bēgļu pārvietošanas programma ir pārveidota par divu gadu programmu, kas aptver gan 2020., gan 2021. gadu.

“Diez vai kāds var nosaukt kaut vienu valsti pasaulē, kura neciestu no Covid-19 izraisītās krīzes. Tas pats attiecas uz valstīm, kuras īpaši skārusi migrācijas krīze, bet Eiropas programmas krīzes pārvarēšanai darbojas tāpat kā iepriekš, finansiālo palīdzību valstis saņem tādā pašā apjomā,” teic T. Ždanoka.

Jauns plāns

Par spīti paveiktajam, ES joprojām trūkst pilnvērtīgas ilgtermiņa stratēģijas migrācijas kontrolei, uzsver I. Vaidere. “Septembrī Eiropas Komisija (EK) prezentēja jaunu plānu kopumu, jaunu migrācijas un patvēruma paktu ar mērķi uzlabot ES migrācijas politiku, padarīt efektīvākas esošās procedūras un panākt jaunu līdzsvaru starp atbildību un solidaritāti,” stāsta I. Vaidere. Daļa no jaunajiem ierosinājumiem jau šobrīd tiek vērtēti EP, piemēram, uzlabotie noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo izvērtēšanu jeb skrīningu pie ES ārējām robežām.

“Tas jādara, lai jau pie ieceļošanas par šīm personām tiktu iegūti visi nepieciešamie dati. Tad, ja nepieciešams, seko ātra patvēruma pieteikuma izvērtēšana. Darbs rit arī pie vienotiem noteikumiem par migrantu atgriešanu atpakaļ izcelsmes valstīs, lai gadījumā, ja persona nekvalificējas patvēruma meklētāja statusam, repatriēšana noritētu ātri,” saka I. Vaidere un piebilst, ka jaunais migrācijas pakts nesatur patvēruma meklētāju obligātu uzņemšanu, kas būtu arī Latvijas interesēs.

“Skaidrs, ka mūsu partneriem ES jāņem vērā Latvijas īpašā situācija, ciešot no ilgstošas PSRS izraisītas migrācijas uz mūsu valsti.

Tas, protams, nenozīmē, ka, rodoties ārkārtas situācijai, mums nebūs jāsniedz atbalsts tām dalībvalstīm, kuras būs vissmagāk skartas, jo skaidrs, ka arī mēs gaidīsim atbalstu gadījumā, ja pie mums ierastos neparedzēti liels bēgļu vai migrantu skaits. Taču dalībvalstīm jādod iespēja izvēlēties veidu, kā palīdzēt – tā var būt ne tikai izmitināšana, bet arī, piemēram, finansiāls atbalsts, speciālistu vai nepieciešamo preču nosūtīšana,” turpina I. Vaidere.

Miljardi problēmas risināšanai

“Jau migrācijas krīzes laikā uzsvēru, ka viens no priekšnoteikumiem ES ārējo robežu aizsargāšanā ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras jeb Frontex operatīvās vadības kapacitātes celšana pie ES dalībvalstu ārējām robežām. Migrācijas krīzes laikā panākt vienošanos par papildu līdzekļu piešķiršanu Frontex nebija viegli.

Tādēļ, lai šāda situācija vairs neatkārtotos, EP deputāti rosināja nākamajā daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam jau savlaicīgi atvēlēt nozīmīgus līdzekļus migrācijas jautājumu risināšanai,” skaidro I. Vaidere, uzsverot, ka tas arī esot izdevies. Nākamajā daudzgadu budžetā 22,6 miljardi eiro tikšot novirzīti migrācijas jautājumu risināšanai caur diviem īpaši šim mērķim radītiem fondiem – Patvēruma un migrācijas fondu un Integrēto robežu pārvaldības fondu. “Tas ir svarīgi, jo nedrīkst atkārtoties situācija, kad esam iemesti krīzes “vidū”, bet dalībvalstis nespēj vienoties par ārkārtas finansējumu tās risināšanai,” pauž I. Vaidere.

No 2021. gada darbu uzsāks pastāvīgs Eiropas Robežu un krasta apsardzes korpuss, lai labāk sargātu ES robežas.

Ne I. Vaidere, ne T. Ždanoka neuzskata, ka Latvijā varētu ieceļot neplānoti liels migrantu vai bēgļu skaits, kas radītu risku valsts drošībai vai mūsu pamatvērtībām. “Tas gan, protams, nenozīmē, ka varam zaudēt modrību – drošību sargājošām iestādēm būtu rūpīgi jāpārbauda katrs ieceļotājs,” teic I. Vaidere. Savukārt T. Ždanoka uzsver: “Latvija ir viena no tām valstīm, kuras likumdošana ir ne visai ērta patvēruma meklētājiem. Līdz ar to priekšroka pārsvarā tiek dota citām Eiropas valstīm un Latvijai nav ar bēgļu migrāciju saistītu drošības risku.”

UZZIŅAI

  • 2015. gadā Eiropa piedzīvoja kopš Otrā pasaules kara nepieredzētu migrācijas vilni: konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu u.c. iemeslu dēļ piespiedu kārtā pārvietots rekordliels skaits cilvēku – 65,3 miljoni, tai skaitā 21,3 miljoni bēgļu.
  • Nekontrolētas migrantu plūsmas atklāja trūkumus ES ārējo robežu pārvaldībā. 2016. gadā Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Robežu un krasta apsardzes (Frontex 2) izveidi nolūkā paaugstināt ES ārējo robežu drošību un uzlabot robežkontroles pārvaldību, atjaunot uzticību Šengenas zonai.
  • Tendences norāda uz to, ka Eiropa arī turpmāk būs pievilcīga migrantiem un patvēruma meklētājiem, ka migrācijas plūsmu pārvaldībai arī turpmāk būs prioritāte ES darba kārtībā. To nosaka vairāki faktori, piemēram, starptautiskie un iekšējie konflikti, klimata pārmaiņas un pastāvīgas ekonomiskās atšķirības ES dalībvalstu un citu valstu starpā.
  • Eiropas Komisija šoruden prezentēja ES migrācijas un patvēruma sistēmas reformas plānu, aizsākot debates par šo tematu.
  • Jaunajā migrācijas un patvēruma paktā paredzēts, ka ES valstis, kas nevēlas brīvprātīgi uzņemt vairāk migrantu, var uzņemties atbildību par noraidīto migrantu repatriēšanu.

Avots:www.europarl.europa.eu un citi

Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz