Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Monētas sāk kolekcionēt nejauši

Monētas sāk kolekcionēt nejauši
18.07.2008 10:21

Monētu kolekcionēšana sākās 14.-15.gs. Itālijā, sākotnēji par monētām interesējās kā par mākslas priekšmetiem. Jau 16.gs. bija radīti pamati valsts kolekcijām Austrijā, Vācijā, Francijā, kā arī Britu muzejs, Valsts Ermitāža un Amerikas Numismātikas muzeja kolekcija. Šīs kolekcijas uzskata par lielākajām monētu krātuvēm pasaulē. Latvijā ir liela interese par monētu kolekcionēšanu, jo mūsu valstij ir ļoti interesanta vēsture, kas dod iespēju veidot daudz labus motīvus kolekcionāru monētām.

Kitija Eglīte ir viena no kolekcionāriem, kura vāc tikai viena lata monētas. Viņas kolekcijā ir dažāda veida monētas: ”Man ir vairākas vienlatnieka monētas ar dažādiem aversiem. Visjaunākā ir vienlatnieks ar ūdens rozi, kuru Kitija savā īpašumā ieguva tikai pirms mēneša. Kitija monētas iegūst vienkārši: ”Saņemu tās veikalā vai bankā, tāpēc nav bijuši nekādi starpgadījumi tās iegūstot”, stāsta meitene.

Savukārt, kāds kolekcionārs, kurš vēlējās palikt anonīms (Alekss) sākotnēji ar monētu kolekcionēšanu nopietni neaizrāvās: ”Pamazām tās ir sakrājušās no visas pasaules. Kāds no radiniekiem vai draugiem pabijis ārzemēs un, protams, ka ir sanācis atvest arī kādu interesantu monētu. Kad redzēju, ka sāk veidoties kaut kas līdzīgs kolekcijai, bija tai jāpievērš lielāka uzmanība”, stāsta Alekss. Kolekcijā vecākā monēta ir 1876. gadā izgatavotā Krievijas cara laika monēta: ”Tā nav labākajā stāvoklī, tāpēc arī nav diez ko vērta. Apsūbējusi un nobružāta, bet vecākā. Numismātikas korporācija (Numismatic Guaranty Coorporation), kas novērtē monētas, noteikti pat atteiktos to vērtēt un to pat nebūtu vērts darīt”, stāsta kolekcionārs. Kolekcijā jaunākā monēta ir vienlatnieks ar ūdensrozi. Jautāts par veidu kā iegūtas monētas, Alekss atklāj: ”Savas kolekcijas monētas iegūtas dažādos veidos. Tagad eBay var nopirkt dažādākās monētas no visas pasaules un visiem laikiem.” Runājot par monētu vērtību Alekss skaidro: ”Vismazāk vērtīgā varētu būt kāda no Indijas vai Āfrikas. Zinām kāda ir inflācija, piemēram, Zimbabvē. Laikam vērtīgākā ir kāda no retākām papīra banknotēm.” Atminoties veidus kā tika iegūtas dažas monētas, kolekcionārs smaidot stāsta: ”Savulaik, kad tika kolekcionēts ne tikai monētas, bet arī ārzemju alus un limonādes skārda bundžiņas, kāda monēta iemainīta pret pāris šādām skārdenēm.”

1869.gada vara Krievijas monēta ar nominālu 5 kapeikas

Svetlana Mediņa ar monētu kolekcionēšanu nopietni neaizraujas: ”Es nekolekcionēju. Tās vienkārši pie manis nonāca, jo veidoju izstādi skolā par naudu. Daudzas monētas un papīrnauda bija no skolas laikiem, kuras uz izstādi skolēni atnesa. Tā arī sakrājās.” Svetlanas kolekcijā visvecākā monēta ir 1869.gada vara Krievijas monēta ar nominālu 5 kapeikas. Tās diametrs ir 3,2 cm.

Visjaunākā monēta ir Lata sniegavīriņš. Cenšoties uzzināt cik vērtas ir monētas, Svetlana atzīst: ”Nevienu monētu es neesmu pirkusi, tāpēc arī nezinu, kura ir dārgākā un kura lētākā.”

Kaspars Donis ar kolekcionēšanu nodarbojas jau no mazotnes: ”Tas sakas apmēram 7 gadu vecumā, kad manas rokās nonāca 5 vācu reihsmarkas”, atceras Kaspars. Kolekcionārs monētas ieguvis no paziņām vai draugiem: ”Ne par vienu no monētām neesmu maksājis, tās man tika dāvinātas vai atdotas bez maksas. Esmu arī mainījies ar monētām, to droši vien ir darījuši visi, kas krāj monētas,” atzīst Kaspars. Kolekcionāra vecākā monēta ir 1891.gada Krievijas sudraba vienkapeika: ”Tā ir tikpat liela kā divdesmit santīmu monēta tikai daudz plānāka”, skaidro Kaspars. Atceroties starpgadījumus, kas notikuši vācot monētas, Kaspars stāsta: ”Aizgāju mainīties ar monētām (man bija kādi 14 gadi un viņam apmēram 26 gadi), atnākot mājās atklāju, ka man trūks mana 1843. gada vācu monēta.”

Ilze Kučka

Aleksa kolekcijā ir gan no Āfrikas, gan Indijas, gan Japānas vestas monētas.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz