Laiks paliek siltāks, tāpēc likumsakarīgi, ka ceļu satiksmē arvien vairāk piedalās gan velosipēdisti, gan motociklu un motorolleru vadītāji. Par pēdējiem runājot, sevišķi tie iecienīti jauniešu vidū, taču, kā noskaidrojās sarunā ar veikala ”F.F.F.Motors” īpašnieku Gati Freibergu, to labprāt izmanto arī vecāki cilvēki, lai, piemēram, dotos pamakšķerēt vai mazdārziņu pilsētas pievārtē. Tad nu palūkosim, kur slēpjas mazā rollera pievilcības šarms.

“Pirms doties uz veikalu, būtu svarīgi jau pirms tam zināt, ar kādu motoru – divu vai četru taktu – vēlēsieties, lai motorollers būtu aprīkots,” iesaka G.Freibergs. “Ar divu taktu motoru rollers ir jaudīgāks uzrāvienos un straujāks ātruma ziņā. Savukārt ar četru taktu motoru rollers ir lēnāks, attiecībā uz divām iepriekš nosauktajām lietām. Tas, kuru no tiem izvēlēties, ir atkarīgs no vadītāja un viņa braukšanas stila, kā arī braucamā izmantošanas. Ja ar to plānots, piemēram, katru dienu braukt uz darbu vai mācību iestādi, tad pilnīgi pietiek ar četru taktu motoru. Tāpat ar to ir gana, ja nedēļas nogalēs esat ieplānojis doties izbraukumos pie dabas. Turklāt šis motors kalpo ilgāk, tik ātri nenolietojas un nav nepieciešams degvielai pievienot eļļu.” Vēl viena būtiska nianse, ko atzīmēja G.Freibergs, ir attiecībā uz degvielas patēriņu. “Tiem, kas šobrīd rūpīgi seko izdevumiem un meklē iespējas, kur ietaupīt, būs svarīgi zināt, ka uz 100 kilometriem motorollers patērē tikai aptuveni trīs litrus degvielas. Un tas ir vēl viens no šī braucamā plusiem,” sacīja G.Freibergs. Bez tā, ka ar rolleri pa pilsētu pārvietoties ir daudz ātrāk un veiklāk, G.Freibergs pie plusiem minēja arī to, ka šim braucamajam nav vajadzīga tehniskā apskate un apdrošināšana. “Kā vienīgais rollera mīnuss varētu būt tas, ka tam nav jumta, zem kā pasargāties lietus laikā,” smaidot piezīmēja G.Freibergs, taču, iegādājoties speciālu apģērbu, tai nevajadzētu būt problēmai.

Jaunu motorolleru cenu amplitūda svārstās no Ls 500 līdz 1700. Savukārt lietotu – no 200 līdz 700 latiem. “Kur nepieciešams ieguldīt lielāku remontu, tas būs lētāks,” pastāstīja tehnikas lietpratējs, piebilstot, ka, princips – jo dārgāk, jo labāk –, iegādājoties jaunu motorolleru, atbilst patiesībai. “Vislabāk būtu izvēlēties itāļu vai japāņu ražojumus, jo tie ir kvalitatīvāki, taču arī dārgāki. Ķīnas vai korejiešu braucamos neieteiktu, jo gan metāla, gan plastmasas detaļas ir švakākas,” pārliecinājies G.Freibergs. Viņš iesaka skatīties motorolleru, sākot no Ls 1000.

Tam, vai rolleris tiek skatīts meitenei vai puisim, viņaprāt nav nozīmes. “Daudzi, kas pabijuši Itālijā vai Spānijā, redzējuši, ka tur veiksmīgi brauc abu dzimumu pārstāvji. Arī pie mums meitenes kļūst arvien aktīvākas, un tas tikai priecē,” novērojis Gatis. Un arī vecumam nav nozīmes, jo ar rolleriem izvēlas braukt kā četrpadsmit gadus veci jaunieši, tā 70 gadus veci entuziasti. Taču motorolleru vadītājiem viņš iesaka būt uzmanīgiem un vērīgiem, piedaloties ceļu satiksmē, sevišķi pavasarī, kad saulīte spīd siltāk un laiks paliek arvien jaukāks, jo pēc ziemas dažkārt autovadītāji brauc ātrāk, tādējādi var nepamanīt mazo rollerīti un izraisīt bīstamas situācijas. “Tāpēc aicinu autovadītājus lūkoties visos spoguļos, jo jebkurā brīdī blakus var atrasties motorollera vadītājs,” brīdina G.Freibergs. Jāatzīmē, ka nelielais pārvietošanās līdzeklis var attīstīt ātrumu līdz pat 100 kilometriem stundā, taču pārsvarā ar tiem brauc no 70 līdz 80 kilometriem stundā.

Lai arī šķiet, ka motorollers ir vairāk braucamais vasarai, ir cilvēki, kas ar to pārvietojas arī ziemā. “No prakses zinu, ka tam, kam rolleris ir bijis, bez tā vairs iztikt nevar. Un šā brīža tendences rāda, ka cilvēki izvēlas nevis jaunus, bet gan velk un skrūvē vecos motorollerus,” novērojis G.Freibergs, piebilstot, lai vadītāji uzmanās no bedrēm, kurās var sabojāt rollera smalko amortizācijas sistēmu, tādējādi izvairoties no liekiem remonta darbiem.

Mana pieredze

Zane Laumane (17), RTU Liepājas filiāles 1.kursa studente:
“Tiesības nokārtoju pavisam nesen, un tiklīdz laiks palika siltāks, tā uzreiz sāku braukt, lai gan domāju vairāk to izmantot vasarā, kad dienā jāpaspēj pabūt vairākās vietās – gan basketbola treniņos jūrmalā un sporta zālē, gan skolā. Pirms tam biju novērojusi, cik ērti ar to pārvietojas komandas biedrenes, turklāt arī braukšanas mehānisms ir vienkāršs. Ja māki braukt ar riteni, tad mācēsi arī ar rolleri. Kopš man tas ir, sāk iepatikties arvien vairāk. No citu ceļu satiksmes dalībnieku puses negatīvu attieksmi pagaidām neesmu jutusi. Vienīgais satraukums rodas tad, kad aiz muguras ir autobuss un pīpina, jo, iedegoties zaļajam signālam luksoforā, nespēju tik ātri uzņemt ātrumu. Pagaidām arī tramvaja sliedes sagādā nelielas problēmas, taču tas ir tikai prakses un pieredzes trūkums, līdz to veikli apgūšu. Ceļu satiksmes negadījumus neesmu piedzīvojusi, jo cenšos braukt uzmanīgi un ievērot noteikumus, vēl arī sastrēgumos neesmu sēdējusi. Protams, esmu paspējusi izvizināt arī draudzenes, kaut gan sākumā bija kājas mazliet drebēja. Izbraucām pāris līkumus un bailes rimās. Jā, kopš pārvietojos ar motorolleru, arī uzmanība no puišu puses ir lielāka.”