Otaņķu pagasta augļkopja Eglona Brūna sētā “Meldros” un arī ābeļdārzā skatam paveras tā pati padrūmā, slapjā aina, kāda šoziem vērojama it visur laukos un mežos. Taču šo iespaidu gaisina košie āboli kastēs verandā. Ienesti siltumā, tie piepilda telpu ar brīnišķīgu smaržu. Tāda piemīt tikai Latvijas dārzos audzētajiem. Kāda raža gaidāma šogad, esot Dieva rokās, saka augļkopis. Jo ābelēm nenāk par labu ziemot ūdenī.

Slapjuma dēļ rudenī raža no dārza bija jāved laukā tikai ar rokas ratiņiem. Zeme ir mālaina, ķieģeļus varētu taisīt. “Es domāju, ka tie koki, kas tagad ir ūdenī, pavasarī būs melni. Saknītes taču elpo, bet tām gaisa nav zem ūdens. Šāda slapja ziema augļu kokiem ir daudz sliktāka nekā, ja būtu sals. Nākamgad kādu trešo daļu dārza nāksies izņemt ārā. Mēģināšu vai nu minigolfa laukumu ierīkot, vai rakšu dīķi,” skumji joko E. Brūns. Viena daļa kociņu ir stādīti uzbērumā, varbūt neizslīks. Daļā dārza ir ļoti slapjš, ja līst, savukārt kociņi cieš no sausuma, ja lietus nav. “Drenāža te ir. Es to centos saremontēt, bet sevišķa rezultāta no tā visa nav. Ja tagad uznāks sals, nekas iepriecinošs nebūs. Tas viss ir Dieva ziņā. Ja ūdens savilksies zemē, kaut kas vēl varētu izziemot. Tagad kociņi ir novārdzināti. Ja tie būtu uzņēmuši barību no zemes, tad būtu spēcīgāki,” atzīst augļkopis

Arī ziemā augļudārzā ir daudz darba. E. Brūns pašlaik apgriež plūškokus. Jāizgriež vecie zari, kuriem ir daudz sīku zariņu, uz tiem ir mazi ķekariņi. “Ķēpājies daudz ar šo, bet rezultāta nav. Lai dotu jaunus dzinumus, ir jāapgriež. Dārzs ir tam, lai ražotu katru gadu. Tāpēc katru gadu arī ir jāapgriež. Vismaz reizi trijos gados caur dārzu jāiziet ar pamatīgu apgriešanu, pēc tam nākamajā gadā – pielabot, kur labojams, paretināt.” Augļkopis savā dārzā nevienu kociņu nekad nav kaļķojis. Viņš smej, ka kaļķošana vairāk bija vajadzīga padomju laikā, kad vajadzēja uz 1. maiju baltus stumbriņus, lai labi izskatās. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. janvāra numurā.

#kvards-20180108-06#