Lieliska nedēļas nogale, lai baudītu Liepājas lepnuma, Sv. Trīsvienības
katedrāles ērģeļu skanējumu. Piektdien, 12. septembrī pulksten 19.00 13.
Starptautiskā Liepājas Ērģeļmūzikas festivāla atklāšanas koncertā – viens no savas paaudzes
pasaules izcilākajiem ērģelniekiem no Čehijas Pāvels Kohouts, bet sestdien,
13.septembrī pulksten 19:00 viena no Latvijas veiksmīgākajām ērģelniecēm Ilona
Birģele koncertā “Ērģeļmūzika cauri gadsimtiem”, portālu informēja nodibinājums “VIA Cultura”

Piektdienas
vakarā izcilā čehu ērģelnieka Pāvela Kohouta izpildījumā būs klausāma vācu un
čehu ērģeļmūzikas labākie paraugi. Dzirdēsim gan slaveno vāciešu Johana
Sebastiana Baha un Johannesa Brāmsa kompozīcijas, gan čehu komponistu Antonīna
Dvoržāka un Josefa Kličkas skaņdarbus.

J. S. Baha
mūzikas diženums ir virzījis pasaules prātus un idejas un viņa darbi vērtējami
kā pasaules mūzikas šedevri. Būdams virtuozs ērģelnieks, Bahs daudz un visu
mūžu arī komponējis ērģelēm. Tamdēļ nav pārsteigums, ka ērģelnieki viņa mūziku dēvē par
savu “dienišķo maizi”. Baha ērģeļmūzikas ietekme spēcīgi atbalsojas arī J.
Brāmsa opusos. Brāmss, kā atskaņotājmākslinieks Baha darbus bieži iekļāva savā
koncertrepertuārā, taču, atšķirībā no sava priekšteča, vācu romantisma
pārstāvja daiļradē, kuru veido gan simfoniskā mūzika, gan izsmalcināti
kamermūzikas opusi un vokālā lirika, darbi ērģelēm ir drīzāk izņēmums.

Čehu komponists,
vijolnieks un diriģents, Josefs Klička mūzikas vēsturē savu vārdu ierakstījis
arīdzan kā ērģeļspēles virtuozs un modernās ērģeļimprovizācijas tradīciju
ieviesējs čehu mūzikā. Viņa daiļrades krāšņākās lappuses saistāmas tieši ar
mūziku ērģelēm, to apliecina arī viņa dēvēšana par ērģeļmūzikas simfoniķi.
Folkloras un romantisma idejas krāšņi savijas arī cita čehu skaņraža, Antonīna
Dvoržāka mūzikā. Liepājā Žigmonda Satmāri pārlikumā ērģelēm skanēs šī meistara
pēdējās, devītās simfonijas “No Jaunās pasaules” fināls, kas lieliski apliecinās
Liepājas slavenā instumenta neizmērojami plašās iespējas atskaņot pat
simfoniska vēriena skaņdarbus.

Sestdienas
koncerta programmā ērģelniece Ilona Birģele šoreiz apvienojusies skanīgā duetā
ar soprānu Inesi Romancāni. Dzirdēsim tādu izcilu komponistu darbus kā D.
Bukstehūde, J.S. Bahs, V.A. Mocarts, L. Vjerns, I.Riše un R. Dubra.

Ilona Birģele dzimusi
Madonā, un pirmos soļus mūzikā spērusi Varakļānu mūzikas skolā. 1995.gadā
iestājusies Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžā klavieru specialitātē,
fakultatīvi apgūstot arī ērģeļspēli. Bakalaura grādu ērģeļspēlē ieguvusi
Ligitas Sneibes vadībā, bet maģistra studiju programmā studēusi pie prof. Tālivalža
Dekšņa. Savu meistarību Ilona papildinājusi pie vairākiem izciliem pedagogiem
Enshedes Mūzikas konservatorijā, Zviedrijas Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā, Zalcburgā,
Amsterdamā, Leipcigā un citur. Ilona Birģele no 2004.-2006.gada bijusi Latvijas
Ērģelnieku ģildes valdes locekle un projekta Sv.Jēkaba Katerāles ērģelēm-100 vadītāja. Ērģelniece regulāri
piedalās starptautiskos konkursos un festivālos, kocertējusi Lietuvā, Igaunijā,
Krievijā, Holandē, Vācijā, Šveicē, Zviedrijā. Aktīvi  koncertē Rīgā, tostarp Rīgas Domā, kā arī
citās Latvijas pilsētās. Regulāri muzicē ar koriem un ievērojamiem solistiem
Latvijā un ārpus tās. Kopš 2013. gada 
Ilona ir ērģeļu dueta Riga Organum Duo dalībniece.

Pēc čehu
ērģelnieka Pāvela Kohouta un mūsu pašu talantīgās Ilonas Birģeles koncertiem
sekos vēl seši skanīgi pasākumi, no kuriem trīs notiks arī Kuldīgā,
19.septembrī. Festivāla dienās, no 12. līdz 20. septembrim, dzirdēsim lielisku
ērģeļu skanējumu Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē un Kuldīgas Sv.Katrīnas
baznīcā, vairāk kā desmit pasaulē atzītu un izcilu mūziķu sniegumu, būs iespēja
ieskatīties ērģeļu un ērģeļmūzikas vēsturē, kā arī sajust ērģeļmūzikas nozīmi
mūsdienu modernajā kultūrā.

Skolēniem, studentiem, pensionāriem ir atlaides. Pirmsskolas vecuma bērniem
ieeja koncertos bez maksas.