Draugi, liepājnieki, Miks (14) un Gunārs (15), kā ierasts, vasaru pavadīja pie savām vecvecākiem Kuldīgas pusē. Viņu abu kopīgais vaļasprieks bija velosipēdu montēšana un pārtaisīšana. Abu vaļaspriekam šajā vasarā nācās pielikt punktu. Gunārs ar samontēto velosipēdu cieta negadījumā un salauza muguras skriemeļus.

Vajadzēja lielākus braucamos
Visu jūniju un pusi jūlija Miks un Gunārs vākuši vajadzīgās detaļas jauniem braucamajiem. “Bijām izauguši no iepriekšējiem riteņiem, vajadzēja lielākus. Draugiem un paziņām paprasījām riteņu rāmjus, bet mana opapa garāžā bija mūsu darbnīca – tur mēs pat pa naktīm skrūvējām un likām kopā detaļas, metinājām,” stāsta Miks. Abiem puikām tehnika gājusi pie sirds jau no bērnības. Pēc veciem autožurnālu paraugiem veidojuši vienkāršus riteņus. Miks un Gunārs atzīst, ka riteņi bijuši bez bremzēm, taču tas viņus nav atturējis no triku veidošanas uz paštaisītiem tramplīniem un traukties lielā ātrumā pa līkumainajiem lauku ceļiem, braukt lejā no nogāzēm un reljefainiem laukiem.  

Jūlija vidū jauni braucamie bijuši gatavi. Tos vajadzēja izmēģināt. “Vispirms pabraukājām tāpat, taču nebija tā efekta – mums vajadzēja tramplīnu!” saka Miks, un abi draugi sākuši būvēt tramplīnu. No grantsbedrēm saveduši granti. Tramplīnu veidojuši visu dienu.  

Kritiens un traumas

Vakarpusē tas bijis gatavs un nu bija pienācis laiks izmēģināt savus jaunos braucamos tā pa īstam. Gunārs gribējis izmēģināt lēkt pa tramplīnu pirmais. Viņš, braucot lejā no kalna, ieskrējies, lai iegūtu daudz lielāku ātrumu. Gunārs bijis jau pie paša tramplīna un gatavojies lēcienam… Gunārs iebļāvies un ar galvu pa priekšu atsities pret tramplīnu. Gunārs gulējis pie zemes bez samaņas. “Es pieskrēju klāt un ieraudzīju, ka pa Gunāra muti un degunu tecējušas asinis. Seja bija nobrāzta un netīra,” atceras Miks, kurš pārbaudījis, vai Gunārs ir dzīvs. Miks bijis ļoti nobijies un no bailēm pat sācis raudāt. Cietušais puisis pēc pāris minūtēm atmodies un kaut ko nesakarīgi runājis. Miks centies draugu noturēt pie samaņas. Tā kā Gunāram mugurā nebija krekla, uz riteņa raga viņš bija ieplēsis dziļu brūci.

Par laimi, tajā brīdī garām braucis vietējais veterinārārsts, kurš, ieraugot nelaimi, bija apstājies un izsaucis ātro palīdzību. Miks par nelaimi steidzies pateikt Gunāra vecvecākiem.

Sekas varēja būt traģiskākas

Gunāram slimnīcā konstatēja piecu muguras skriemeļu lūzumu kakla un lāpstiņu rajonā. Gunāra stāvokli atzina par smagu, un viņu pārveda uz Rīgu, lai veiktu operāciju. Viens skriemelis kakla rajonā bijis ļoti satraumēts, kas varēja izraisīt paralīzi, tā atzinuši ārsti. Vēdera brūci sašuva. Atlikušo vasaru Gunāram nācās pavadīt slimnīcā un apmeklēt fizioterapeitu, jo kakla traumas rezultātā viņam neklausīja rokas. Vēl visu septembri Gunāram jāstaigā ar kakla šinu. Ārsti sakot, ka puisim ļoti paveicies – sekas varēja būt daudz traģiskākas un paliekošas uz visu mūžu – viņš varēja palikt gulošs uz gultas.

Nelaimei par iemeslu bija pašu samontētais velosipēds – nelaime notika, jo metinājuma vietā pārlūza rāmis. “Nelaime notiktu arī tādā gadījumā, ja velosipēdam būtu bijušas bremzes. tas nelaimes notikumus pavērstu vēl ļaunākus – trieciens būtu lielāks un arī traumas,” tā Gunāram bija sacījuši ārsti.

Tagad, kad viss ir beidzies labi, puiši atzīstas, ka nākamajā vasarā būs jāizdomā kāds cits hobijs, kas būtu mazāk bīstams.