Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Betons karājās gaisā
Uzbērtais un nostiprinātais ceļš kāpu aizsegā turas labi, nav ne iebrucis, ne izskalots, novēroja “Kurzemes Vārds”. Taču liedagā, kur ceļu turpina betona plāksnes, tās ir sašķiebušās, pāri skalojas ūdens. Sieti, kuros bija salikti akmeņi, ir saplēsti. Viļņi šai vietā sanesuši ļoti daudz salauztu koku un gružu kalnus.
Projektu “Jūras piekrastes praktiskā pārvaldība Bernātu dabas parkā” īstenoja agrākā Nīcas novada dome ar Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) finansiālu atbalstu.
Nobrauktuvi uzbūvēja 2020. gadā drošības dēļ – lai operatīvo dienestu transports ātri un bez kavēkļiem varētu iebraukt pludmalē, ja tur noticis nelaimes gadījums. “Šajā vietā jūras krasta līnija ir ļoti mainīga, tāpēc nobrauktuves pamata konstrukcijas risinājums ir pamatīgs, nobrauktuves sāni tiks stiprināti ar gabioniem – tas ir metāla režģis, pildīts ar akmeņiem,” toreiz stāstīja Nīcas novada Attīstības nodaļas vadītāja Ieva Taurinskaite.
“Domāju, ka viss diezgan labi bija izdarīts,” vērtē A. Veiss. Beidzamā vētra postījusi ne tikai Bernātus, vairākās atpūtas vietās visā piekrastē nāksies atjaunot soliņus. Pagaidām Bernātos neko neuzsāks, jo netiek klāt, lielie viļņi nāk līdz kāpai, viņš norāda.
“Nobrauktuve vairs nebija nobrauktuve, bet pastaigu mols, jo vējš bija smiltis izpūtis laukā, tā karājās gaisā,” stāsta Nīcas pagasta pārvaldes vadītāja Anda Veidele. “Pavasaris nāks tuvāk, jūra atkāpsies, tad varēs izpētīt, ko tur varētu darīt. Šī nu šoreiz bija nepārvarama vara.”
Vispirms nobrauktuve jāsakārto tā, kā bija iepriekš, uzskata Dienvidkurzemes novada domes Komunālās pārvaldes vadītājs Edgars Bertrams. To darīs tad, kad laika apstākļi atļaus. Viņaprāt, izlīmeņot betona plāksnes nebūšot sarežģīti.
“Cīņa ar dabu jau nebeigsies, jārēķinās ar klimata pārmaiņām. Būs jāmeklē, kādā formā ierīkot piekļuves jūrai, jo bez tām iztikt nevar.
Erozijas zona ir visa piekraste, arī Liepājā situācija ir līdzīga, dabas stihijas izposta ierīkotās nobrauktuves. Jāmeklē kompromiss ar dabu – varbūt nobrauktuves jāierīko kā sezonālas būves,” domā E. Bertrams.
Arī A. Veiss uzskata, ka krasta erozija būs strauja. “”Veckrūmu” mājas jau arī ilgi tur nestāvēs… Viļņlauži būtu jāliek, bet tā nav maza nauda. Varbūt būs jāved akmeņi,” viņš pieļauj.
Garantija neattiecas
Nobrauktuvi būvēja SIA “A-Land”. Projekta kopējās izmaksas – nepilni 62 000 eiro, no kuriem 47 700 eiro līdzfinansēja LVAF.
Nīcas novada interneta vietnē par šo objektu var izlasīt, ka būvdarbu vietā jūras krasta līnija ir ļoti mainīga. “Tāpēc, lai būtu droši pret tās izskalošanu, nobrauktuves pamata konstrukcijas risinājums ir “pamatīgs”. Galvenais nobrauktuves segums veidots no betona blokiem, balstītiem uz frakcionētu šķembu spilvena, pa virsu klātas 6 metrus garas transporta betona plāksnes. Nobrauktuves sāni stiprināti ar gabioniem. Nobrauktuve ir 4 metrus plata un nepilnus 113 metrus gara,” ziņo projekta īstenotājs.
Celtniecības laikā SIA “A-Land” valdes priekšsēdētājs Andris Šervinskis “Kurzemes Vārdam” atzina, ka tieši šāda veida nobrauktuve pie jūras vēl neesot būvēta, tomēr izteicās šādi: “Tur nekā sarežģīta nav”. Projektētājam esot grūtāk uzprojektēt, taču būvniekiem tikai jādara viss atbilstoši projektam.
Arī tagad A. Šervinskis saka līdzīgi: “Tāpēc ir vesela institūcija – projektēšana, kas pēta un izprojektē. Būvnieks izpilda tā, kā ir projektā noteikts.”
Jūras posta darbus viņš esot redzējis. Taču te neesot stāsts par būves stiprumu, bet par ūdens līmeni un krasta eroziju, ko neviens nevarot paredzēt.
“Notikušais nekādi neattiecas uz garantijas laiku, jo neattiecas uz būvniecības procesu, tas jau nenodrošina pret dabas procesiem, izskalošanu,” viņš norāda.
Kad pašvaldība būs atradusi veidu, kā nobrauktuvi salabot, “A-Land” esot gatavi to izdarīt. “Tur būtu jādomā kāds cits risinājums. Rēķinoties, ka krasta erozija pastiprinās, jāliek ir kaut kas stiprāks, kaut kādi viļņlauži, citādi diez vai noturēsies. Ja nebūvēs ļoti spēcīgas krasta konstrukcijas, kaut kad atkal noteikti izskalos. Arī, ja betonēs, tas jādara diezgan dziļi, un ir jautājums, vai tas vajadzīgs, jo jārēķinās, ka krasts apkārt tiks samazināts un betonējums beigās paliks jūrā,” skaidro būvnieks.
Viņš dzirdējis, ka šogad Kurzemes krasts daudzviet sarucis par diviem metriem. Ja nebūs kārtīgu ziemu un zeme nesasals, erozija būšot arvien lielāka.
Ar gabioniem nepietiek
Nobrauktuves būvniecības autoruzraudzību veica IK “P. Alkšņa projektu grupa” no Saldus. Projektētāju grupas vadītājs Pēteris Alksnis pastāsta, ka nobrauktuves izskalojumi bijuši jau pirmajā gadā, tad tos novērsa, uzlaboja stiprinājumus. Par pašreizējiem postījumiem viņam neesot informācijas.
“Mēģināts jau tika darīt, bet ar krasta eroziju cīnīties ir ļoti grūti, tā visu laiku virzās uz priekšu. Nostiprinājumi tika veidoti ar akmens gabioniem. Varbūt tie šinī gadījumā nebija pietiekoši.
Būvniecības laikā viss tika izbūvēts kārtīgi, būvuzraudzība visam sekoja, viss atbilda visiem noteikumiem,” viņš pauž.
Uzņēmumam šī neesot pirmā tāda pieredze. Līdzīgas nobrauktuves uzbūvētas pie Tārgales un Rojas. “Tur nekādas tādas lietas nenotiek. Šeit acīmredzot jūra ir agresīvāka. Tā, kā šoziem, nav bijis ļoti sen. Vajadzēja kaut ko kapitālāku aizsardzībai no viļņiem. Bernātu apkaimē ir stipras jūras straumes, kas skalo ārā. Acīmredzot šādā vietā jāizmanto tādi nostiprinājumi, kādus ostās būvē. Jūra šeit iet virsū arī privātīpašumiem un skalo nost,” atzīmē P. Alksnis.