Liepājas reģiona novadu skolu
koru skatē Grobiņā augstākās pakāpes apliecinājumus saņēma teju visi kolektīvi.
Par to pastāsta viens no skates žūrijas locekļiem, diriģents Arvīds Platpers.
Liepājas pilsētā līmenis gan esot krities.

“To, kuri kolektīvi tiks tālāk, uzzināsim 20. maijā. Tagad
intensīvi klausāmies Vidzemi. Pirms svētkiem paspējām izvērtēt Latgali. Pēc tam
paliek vien Rīga,” norāda A. Platpers. “Noteikti tiks visi pirmās
pakāpes laureāti. Arī tie kolektīvi, kuriem otrajā pakāpē ir vairāk par
trīsdesmit astoņiem, trīsdesmit deviņiem punktiem.” Tomēr, ja iegūtā
pakāpe ir augsta, tas vēl nav rādītājs, ka automātiski kolektīvs dosies uz
svētkiem. Iznākums atkarīgs arī no vēl neizvērtēto novadu snieguma.

“Grobiņā uzstājās simpātiski kori, no kuriem, domāju, ļoti daudzi
tiks uz Rīgu. Malači skolotāji, malači bērni! Priecē, ka ir kolektīvi, kas var
trīsskani tīri nodziedāt un līdz ar to arī labi izpildīt dziesmu,” vērtē
diriģents.

Tomēr konkurence ne katrā novadā ir vienlīdz augsta. “Ziniet, ir
ļoti specifiski. Daugavpils novadā, piemēram, bija daži kori, kas bija labi,
bet pārējie – viduvēji vai pat slikti. Tas pats bija arī Kurzemē, kur bija
četri izteikti vāji kolektīvi,” vērtē diriģents. Zemais izpildījuma
līmenis gan neesot novērots novadu kolektīvu sniegumā. “Liepājā bija viens
ļoti vājš koris. Godīgi sakot, šoreiz Liepāja nedaudz sarūgtināja, jo tur nav
tādu ļoti spilgtu, tīru kolektīvu. Kopumā ņemot, novados bija labāka kvalitāte
nekā Liepājā.” Liepājā notikušajā skatē no 14 kolektīviem pirmo un otro
pakāpi ieguva pa sešiem koriem, bet trešo – divi kolektīvi.

Iemesls izpildījuma līmeņa kritumam, iespējams, varētu būt apriņķa
vadītāja trūkums. “Redziet, pilsētai, atklāti runājot, ir vairāk iespēju,
salīdzinot ar lauku skolām. Ir vairāk bērnu, lielāka atlase. Un ir godprātīgāk
jāstrādā, lai līmenis nepasliktinātos. Es, protams, nevainoju bērnus, jo viņi
jau pie tā nav vainīgi,” stāsta A. Platpers. “Ir jābūt vienam
metodiķim, kas to visu saprot un palīdz. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai skolēns
varētu atnākt uz mēģinājumu un skolotājs metodiski viņam pateiktu, kas jālabo,
kas jādara citādāk.” Pirms novadu izveides šāda sistēma esot bijusi.
“Tagad visi novadi ir katrs par sevi, dara, kā māk, kā var un grib,” novērojis
A. Platpers.