12.
novembrī Kultūras ministrijā uz otro sēdi sanāca Radošo
industriju padome ar plašu nozares pārstāvniecību no atbildīgo
ministriju, izglītības iestāžu, uzņēmēju puses. Bez Igaunijas
radošo
industriju eksperta, “Creativity
Lab” direktora Ragnāra
Sīla
prezentācijas
par radošo industriju attīstību Igaunijā, Kultūras ministrija
aicināja diskutēt par padomes uzdevumiem.

Eiropas
piemērs

Igaunija
pirmo radošo industriju marķēšanu un apzināšanu sāka
2005. gadā, kad saprata nozares lielo potenciālu ekonomikas
attīstībā un pārveidē. Kopš tā laika Igaunijas stāsts ir
kļuvis arī par Eiropas veiksmes stāstu. Piemēram, ieguldot
Eiropas Savienības finansējumu kādā no kultūras vai radošiem
objektiem, satura jautājums ir galvenais, lai nodrošinātu objekta
dzīvotspēju. Tāpat arī biznesa inkubatora programma iepriekš
igauņiem veidota tā, lai ieguldītu galvenokārt uzņēmumu
mārketingā, eksporta aktivitātēs, reklāmā, ne tik daudz sedzot
uzturēšanas un telpu izmaksas.

Pašlaik
radošās industrijas veido 3% no Igaunijas IKP, tajās ir
nodarbināti nepilni 5% cilvēku, uzņēmumu skaits ir virs 11% no
kopējā Igaunijas uzņēmumu daudzuma. Interesanti, ka no 2007. līdz
2011. gadam radošajās industrijās konstatēta 44% izaugsme.

No
iepriekšējām kļūdām mācoties un gudru pārvaldību īstenojot,
igauņi turpinās ieguldīt industrijas satura veidošanā. Tāpat
tiek turpināta stratēģija – no infrastruktūras attīstības uz
biznesa attīstību. Igauņi sapratuši, ka ir nepieciešams
atbalstīt tikai mazos un jaunos uzņēmumus (start-up),
bet arī jau nozarē esošās un strādājošās nozares.

Lielākais
izaicinājums ir saistīts ar izglītības programmu attīstību.
Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā tiek risināti jautājumi, kā
panākt efektīvāku augstākās izglītības pārvaldību, kuras
darbs varētu veicināt lielāku dinamiku studiju programmās,
pietuvinot tās reālajām nozares norisēm.

Padome
vēl domā

Radošo
industriju padome ir Kultūras ministrijas konsultatīva institūcija,
kuras darbības mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts pārvaldes
institūciju, pašvaldību, augstskolu, organizāciju, arī
starptautisku, un privātā sektora sadarbību stratēģiskos
jautājumos, kas saistīti ar radošo industriju sektora attīstību
un politikas veidošanu Latvijā. Tādēļ otrā padomes sēdes daļa
bija veltīta, lai diskutētu par tās uzdevumiem un mērķiem.
Kultūras ministrijas prioritāšu augšgalā ir Latvijas Radošo
industriju klastera izveide, radošo industriju eksporta un
konkurētspējas veicināšana, kā arī sadarbības rosināšana
starp dažādiem sektoriem, tajā skaitā izglītības, kultūras un
ekonomikas pārstāvniecību.

Lai
arī padomes locekļi pirms tam bija iesūtījuši savas pārdomas
par tās uzdevumiem, kā arī tika prezentēts Kultūras ministrijas
skatījums, tomēr kopējā diskusijas formātā bija jaušams
apmulsums. Diskusijā pat tika skarts jautājums: mērķiem vai
uzdevumiem ir jābūt stratēģiskiem ilgtermiņa vai īstermiņa?

Viena
no padomes loceklēm neformāli atzina, ka izveidotās padomes darba
formāts ir diskutējams, jo arī tās pirmajā sēdē ir notikušas
līdzīgas diskusijas tā vietā, lai ar uzticēto mandātu un
piešķirto balsi sāktu risināt nozares attīstībai svarīgus
jautājumus. Piemēram, Valsts kancelejas pētījumā par radošo
industriju attīstību ir akcentēta nepieciešamība attīstīt
nozari ārpus Rīgas, nozarei pastāv ierobežota pieeja resursiem un
zināšanām, ir zema inovāciju un pētniecības kapacitāte,
apgrūtināta pieeja jauniem tirgiem, aizvien lielāka savstarpējā
konkurence u. c.

Līdz
šim Kultūras ministrijā ir izveidota arī Dizaina padome, kas
savukārt savā darbā ir veicinājusi nozares izaugsmi un attīstību,
pieņemot dažādus stratēģiskus lēmumus.