“Zem tām konstrukcijām, ko mēs projektējam, ir cilvēki – tāpēc jābūt atbildības izjūtai, starp citu, lielai,” par savu darbu saka “Būvindustrijas lielās balvas 2016” saņēmējs, grobiņnieks Zigis Ostelis – akciju sabiedrības “UPB” Metāla konstrukciju būvinženieru nodaļas vadītāja vietnieks, ēku konstrukciju būvinženieris. Viņš pirmdien atzīts par “Gada inženieri” Latvijā un mājās pārvedis balvu – “Pamatakmeni”. Tā tagad stāv uz galda darbā, blakus datoram, kurā viņš projektē ēku metāla konstrukcijas.

Šādu titulu nevar izpelnīties ar balsojumu internetā, lai gan bija arī tāds, un līdz ar to arī simpātiju balvu ir izpelnījies Zigis, jo tīmeklī viņam bijuši 1945 atbalstītāji. Bet “Gada inženiera” balvai speciālistu pieteica viņa darbavieta. Šādu pretendentu bija 21 inženieris un arhitekts, un viņus visus vērtēja žūrija, kurā bija 44 dažādi speciālisti – “Kurzemes Vārdam” pastāstīja konkursa organizācijas grupas vadītāja, Būvinženieru savienības valdes locekle Mārīte Šperberga.

Žūrijai tiekoties ar konkursa dalībniekiem aci pret aci, viņi tika uzklausīti, darbs – prezentēts. “Man pašam bija jāuzraksta, ko esmu darījis pēdējos gados, bija jāveido prezentācija, piecpadsmit minūtes jāparāda žūrijas priekšā – sevi aizstāvēju,” atceras Zigis. Šādi žūrija izvēlas desmit spēcīgākos pretendentus, kurus pēc tam katrs vērtētājs sarindo secībā no viens līdz desmit. Goda titulu piešķir tam, kurš iegūst vismazāk punktu. Balvu organizē Būvinženieru savienība un nozares žurnāls “Būvinženieris”.

“Tā ir balva par darbu. Projektēju metāla konstrukcijas – par tām esmu atbildīgs,” viņš stāsta. Pašlaik Ziga darbs lielākoties dabā top ēkās Zviedrijā, taču to konstrukcijas ražo tepat aiz biroja loga – Grobiņā, “UPB” ražotnē “RK Metāls”. Katrs projekts individuāls, katram konstrukciju risinājumi top no nulles. “Kad arhitekts savu darbu pabeidzis, viņš to iedod mums, inženieriem. Mums jāatrisina, lai tas viss turētos kopā.”

Inženieris pieved mūs pie plaukta, kur biezās mapēs ir viņa un viņa kolēģu darbs. “Te arī visas slodzes uz pamatiem, visi – katra stienīša, katra elementa, katra mezgla aprēķini, šuvīte, skrūvīte – viss rēķināts.” Būtiskās vietas pārrēķina vairākas reizes. “Man ir jābūt pārliecībai. Citreiz ir pat tā – kaut ko uztaisa, uzprojektē, nākamajā dienā atnāk, visu izdzēš ārā. No rīta ar svaigu skatienu paskaties un iedomājies, ka to var atrisināt arī citādāk. Cenšamies atrisināt visu tā, lai pa nakti būtu mierīgi gulēt. Katrā projektā ir savas īpatnības un izaicinājumi. Arhitekts ar inženieri vienmēr ir duets. Kādreiz vienam, kādreiz otram jāpiekāpjas. Tas ir kopīgs process, kas rada galaproduktu, ēku. Arhitekts iedod ieceri, inženieris cenšas realizēt tās trakās idejas. Bija ēka, kuras projektā tieši nepiedalījos, bet veicu tikai pārbaudes – tai bija 15 metru garas konsoles, tāds izbīdījums trijos stāvos, jo arhitektam bija iecere, lai māja būtu pāri kanālam. Atrisinājām. Tagad jau laikam būs uzbūvēta.”

Zigis pats savulaik stājies arhitektos, bet priekšroku tomēr devis būvniekiem, jo tās bijušas studijas par valsts naudu. Bijis “UPB” stipendiāts, pēdējos kursos jau sācis strādāt “UPB”. Kas atšķir labu inženieri no tāda, kurš tāds nav? “Jāinteresē tas, ko viņš dara. Atbildības izjūta ir svarīgs faktors. Jābūt lielai precizitātei. Pragmatiskam droši vien,” viņš atbild. Savukārt ārpus darba viņu iepriecina futbols – pats spēlē Grobiņas komandā.

Arī kategorijā “Gada jaunais inženieris” balvu saņēmis “UPB” darbinieks – Rīgas būvinženieru nodaļas vadītāja vietnieks, ēku konstrukciju būvinženieris Edgars Zelčs, arī viņam bijuši daudzi atbalstītāji internetā. Būvindustrijas lielās balvas laureāti saņēma ne vien simbolisko “Pamatakmeni”, bet arī diplomu, laureāta nozīmīti un dažu dienu ceļojumu uz Vāciju, kurā iekļauta gan atpūta, gan izglītošanās – stāstīja M. Šperberga.