Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Papes ezers – vieniem par dziļu, citiem par seklu

Papes ezers – vieniem par dziļu, citiem par seklu
22.04.2008 17:23

0

Atslēgvārdi

Kaislības kārtējo reizi savijušās ap Papes ezeru. Rucavnieki   uzskata, ka tas šopavasar kļuvis par seklu. Turklāt slūžas uz kanālu ir vaļā, un ūdens joprojām traucas projām uz jūru. “Tad jau vasarā vairs nebūs zivīm, kur patverties. Ja uznāks karstāks laiks, tās seklumā uzvārīsies, jo ezers nevienā vietā nav daudz dziļāks par metru” prognozēja pagasta deputāts un lauku attīstības speciālists Jānis Kairis, kurš aizvadītajā gadā, dodoties medībās, kad nejauši apgāzusies laiva, pats ar savu ķermeni izmērījis ūdenstilpes dziļumu. 

Turpretī Zemkopības ministrijas “Nekustamo īpašumu” Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas Liepājas sektora inženieris Imants Rožkalns, kurš pārzina polderu sistēmu ezera ziemeļdaļā, pauda diametrāli pretēju viedokli. Viņš uzskata, ka tas ir tikai apsveicami, ja ūdens plūst projām, jo ezera līmenis joprojām esot pārlieku augsts. Tādēļ esot pārplūdušas palienu pļavas un sumbru ganības. “Bet rucavnieki gadu gaitā ir tik ļoti pieraduši pie paaugstināta ūdens līmeņa, ka vairs neatceras, kāds ir normāls ezera stāvoklis,” viņš teica.

Ūdenszābaki šopavasar Papē nav vajadzīgi

Lai iepazītos ar apstākļiem uz vietas, kopā ar rucavniekiem šīs nedēļas sākumā apbraukāju ezeru. Bija jāatzīst, ka šopavasar tā  krasti krietni attālinājušies no vietām, kur Rucavas pašvaldības uzņēmuma “Spīlas” sievas un vīri apstrādā un saslej statiņos  nopļautās niedres. “Lai šeit darbotos, vairs nemaz nav vajadzīgs vilkt kājās garos ūdenszābakus, var nākt uz darbu istabas čībās,” paironizēja J.Kairis. Rīta agrumā viņš noskatījies, kā tramīgās meža zosis tagad ved sausumā padraiskoties savus šī pavasara perējuma  zoslēnus. Tālu tiem vairs neesot jāiet, jo ūdens līnija beidzas pie niedrēm. Kopš 2004.gada tik zems ūdens līmenis, kā ir tagad, nekad neesot novērots. Nārstojušo līdaku ikriņi, kas zem ūdens pieķērušies niedru stublājiem, tagad esot nokļuvuši sausumā un izkaltuši. Tas nozīmē, ka tie vairs nekad neizšķilsies un zivju krājumi ezerā samazināšoties.

Pēc tam aizbraucām apskatīties slūžas. Centrālie aizdari ir pacelti augšā un, lai tos nevarētu nolaist, nostiprināti ar ķēdēm, kas saslēgtas ar skrūvēm, bet divi malējie pavisam izņemti ārā. Līdz ar to ūdens netraucēti var plūst projām. “Rudenī, kad sāka piesalt, mēs slūžas aiztaisījām ciet, lai ezerā var izveidoties ledus kārta, bet drīz vien tās atkal bija vaļā,” stāstīja deputāts. Kad pašvaldībai bijusi  teikšana par ezeru, rucavnieki centušies iespēju robežās regulēt ezera līmeni, bet tagad situācija ir mainījusies, jo kopš pērnā gada decembra ar Ministru kabineta rīkojumu ezers nodots Vides ministrijas pārvaldījumā un nu katrs varot rīkoties, kā ienāk prātā. J.Kairis zināja sacīt, ka slūžas vaļā atvēris Aivars Reinis, kurš tagad braucot Pasaules dabas fondā par šoferi. Gan jau viņš uz savu galvu to neesot darījis, bet būšot pildījis kāda augstākstāvoša vadītāja norādījumus. Šīs aizdomas izrādījās pamatotas. Sašutis par notiekošo bija arī pagasta vadītājs Viktors Čamans. “Lai saimnieko, bet netēlo saimniekus!” viņš strupi sacīja.

Emocijas un fakti ir pretrunā

Kādu brīdi paciemojāmies  arī zvejnieka Miķeļa Ašmaņa sētā, jo gribējās uzzināt, kādas ir pieredzējušā vīra domas par ezera līmeni. “Šopavasar tas ir ļoti zems. Nav pieredzētas arī stiprākas vētras, kas ezera izteku jūrā aizpūš ar sanesumiem ciet. Bet zivis jau visas būs iznārstojušas. Ezerā ūdens taču ir daudz siltāks nekā jūrā,” teica veterāns, piebilstot, ka tie, kas neievēro noteikto kārtību, esot jāsūdz tiesā, lai tā izlemj, kāds sods par pārkāpumiem pienākas.

Savukārt I.Rožkalns pretī rucavnieku iebildēm lika skaitļus.  Emocijas esot viena lieta, bet fakti liecinot ko citu. Mērījumi, kas tiekot veikti pie Papes sūkņu stacijas, rādot, ka ūdens līmenis ezerā joprojām ir augsts un par 0,48 metriem pārsniedzot normu. Tāpēc Papes sūkņu staciju vēl neesot iespējams atvērt. Protams, ka salīdzinājumā ar to, kas bija, tagad līmenis ir pazeminājies. Pirms mēneša vai diviem tas normu pārsniedzis vairāk nekā par metru. Tādēļ jau applūduši polderi un palienu pļavas, bet sumbri bijuši spiesti izlauzties no aplokiem, lai meklētu sausāku apmešanās vietu.

Viedokļi un intereses jāsaskaņo

“Tas ir tikai labi, ka slūžas ir vaļā un ūdens plūst projām,” viņš teica. Pasaules dabas fonda projekta vadītājs Ints Mednis aizdares licis izcelt ārā, lai novērstu pašdarbību, kad katrs rīkojas pēc saviem ieskatiem, bet zemes apsaimniekotājiem platības pa tam lāgam applūstot. To izjūtot arī mežsaimnieki un citi zemju īpašnieki. “Tas velkas jau gadiem ilgi. Slūžas līdz šim nav pareizi ekspluatētas. To īpašnieks ir Vides ministrija, un tai arī jāseko, kā viss notiek. Es cīnījos kā ar vējdzirnavām,” teica meliorators, atzīstoties, ka šādā situācijā bijis bezspēcīgs, kaut ko panākt.

“Traģiskā situācija Kalnišķos ir beigusies. Kopš 7.aprīļa sumbri  jau ir atpakaļ savos aplokos, taču ūdens līmenis joprojām ir virs normālā, tādēļ to regulējam,” teica I.Mednis. Viņš pastāstīja, ka jau pagājušajā gadā Pasaules dabas fonds virs un zem slūžām, proti, ezera un jūras pusē, uzlicis ūdens līmeņa augstuma mērojamās atzīmes. Kamēr tas neesot bijis izdarīts, līmeņa regulēšana nav notikusi pareizi. Tagad tā esot balstīta uz gadu gaitā veiktiem novērojumiem un speciālistu secinājumiem, kā arī 1997.gadā izstrādātajiem Papes ezera ekspluatācijas noteikumiem, kuros esot reģistrētas pieļaujamās ezera līmeņa svārstības. Arī likums nosakot, ka tad, kad zivis laiž ikrus, slūžām ir jābūt atvērtām. Pārsteidzoša esot rucavnieku nostāja, kuri it kā rūpējoties par līdaku nārsta iespējām, bet tomēr, kad notiek šo zivju nārsts, pļaujot niedres. Kur te loģika?

Lielāku skaidrību lietās ieviest palīdzēja Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieka Leonīda Zeļenska stāstījums. Pēc tam, kad pērnā gada nogalē valdība nodevusi Papes ezeru Vides ministrijas valdījumā, bet īpašums vēl neesot pienācīgi sakārtots, kā arī nav ierakstīts zemesgrāmatā, kam nepieciešami lieli līdzekļi, šis  iznākot tāds kā pārejas periods. Savulaik bijis noteikts, kāds ir kritiskais ūdens līmenis, ko drīkst pieļaut ezerā, taču tagad tas viss ir aizmirsts. Vieni zvanot un apgalvojot, ka līmenis ir pārlieku zems, citi turpretī esot pārliecināti, ka tas ir par augstu. Par to, kāda ezerā situācija ir pašlaik, L.Zeļenskis šonedēļ informējis Valsts vides  dienesta ģenerāldirektoru Vili Avotiņu. Viņš parūpējies arī par to, lai šonedēļ tiktos Rucavas pašvaldības priekšsēdētājs un Pasaules dabas fonda projekta vadītājs. Tāpēc, ka neesot jācīnās vienam pret otru, bet visiem kopā par to, lai valdītu sakārtotība un katrs varētu labāk pildīt savu pienākumu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Rucavas deputāts Jānis Kairis un pašvaldības Komunālās daļas vadītājs Ronalds Bļinovs satraukušies, ka ūdens strauji aizplūst no ezera.

Zvejas veterāns Miķelis Ašmanis rosina vainīgos sūdzēt tiesā.

“Spīlu” strādātājām šopavasar ūdenszābaki nav vajadzīgi.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz