Šodien, 5. jūnijā,
Jūrmalas parkā tika atzīmēta Pasaules vides diena, kas pulcēja
gan vides speciālistus, gan citus interesentus. Profesionāli
koku kopēji šodien
Jūrmalas parkā sakopa
dižkoku, dārznieki sanākušajiem
labprāt pamācīja, kā
pareizi iestādīt kokus, savukārt Liepājas domes Vides un
veselības daļas speciālisti klātesošos
informēja par apstādījumu
vēsturi un nozīmi pilsētā.

Starp
strūklaku pretim Daugavas stadionam un Liepu ielu aug parastais
dižskābārdis, kas apkārtmērā pārsniedzis 3,8 metrus un līdz
ar to atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par
aizsargājamā koka jeb dižkoka statusu. Atzīmējot Pasaules vides
dienu, arī šis varenais koks tika sakopts. Šo darbu uzņēmās
uzņēmuma “Tranzīts L” arboristi Eduards Cēsnieks un
Alberts Balodis.

Puiši
labprāt piedāvāja arī klātesošajiem izmēģināt, ko tad īsti
nozīmē arborista darbs un labprāt atbildēja uz sanākušo
interesentu jautājumiem. Abi gados jaunie arboristi par
liepājniekiem kļuvuši salīdzinoši nesen: “Izgājām praksi
uzņēmumā “Tranzīts L” un pēc tam mums piedāvāja
darbu šeit. Kur nu vēl skaistākā pilsētā kā Liepāja strādāt?”
ar smaidu vaicā E. Cēsnieks, kurš nāk no Rīgas. Savukārt viņa
kolēģis Alberts Balodis darba dēļ uz šejieni pārcēlies no
Jēkabpils.

Arborista
profesijā puiši strādā jau gadu un, uz jautājumu, kas šajā
darbā ir visinteresantākais, Eduards atbild: “Katru dienu
mainās ofiss. Principā mūsu ofiss ir kokā.” Arboristi ar
darbu ir nodrošināti faktiski visu gadu, bet visvairāk darba ir
tieši vasaras seonā, kad jākopj arī parki u.c. “Ir periods,
kad putni ligzdo, tas mums ir tā saucamais klusais periods. Bet,
protams, ja ir kādi bīstami koki, lūzuši zari, tad strādājam,
bet citādi nē. Nestrādājam arī, ja temperetūra ārā pārsniedz
mīnus piecus grādus, jo tad koks ir aizsalis, viņam visa dzīvība
ir apstājusies un tad zaru griešanu neiesaka veikt,”
pastāstīja arborists E. Cēsnieks.

Tāpat
šodien Pasaules vides dienas ietvaros Liepu ielas liepu aleja
papildināta ar jauniem stādījumiem. Tur tagad veco un izkritušo
liepu vietā iestādītas Krimas liepas, kuras arī turpmāk apkops
un par kurām rūpēsies “Tranzīts L” dārznieces.
Interesenti arī dārznieces iztaujāja par to, kā labāk stādīt
kokus un, kas jāņem vērā, lai jauniestādītie kociņi ieaugtu,
nevis nonīkuļotu.

Jūrmalas
parkā stādītās Krimas liepas nenāk no pašas Krimas, bet gan
izaudzētas Grobiņas stādaudzētavā “Īves”. Kā
klātesošos informēja Dabas aizsardzības speciāliste Alda
Damberga, liepas izvēlētas samērā lielas, lai tās labāk spētu
ieaugt. Pilsētā jāstāda maksimāli lieli koki – jaunajam
kociņam vajadzētu būt jau no 2,5 līdz 3 metru augstumā.

Bet
Jūrmalas
parks pie
bērnu rotaļu laukuma tagad papildināts ar jaunām
sudrabliepām un arī ar Liepājā vēl līdz šim neredzētiem
kokiem –
Amerikas dzeltenkoku un Amerikas tulpjukoku. Dzeltenkoka
un tulpjkoka stādīšana ir zināmā mērā eksperiments, lai
pārbaudītu vai šīs sugas spēs pielāgoties mūsu klimatam.