Pāvilostas pašvaldībai atkal nav izdevies pārdot izsolē peldošo pontonu piestātni Sakas upes krastā, jo šodien paredzētajai atkārtotajai izsolei nebija pieteicies neviens pretendents, aģentūru LETA informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”).

Interesi par peldošo piestātni gan izrādījis kāds metāllūžņu uzpircējs, taču šim interesantam izsoles nosacītā cena – 80 250 eiro – šķitusi pārāk augsta. “Mēs tomēr esam ieinteresēti pārdot piestātni kā mantu, nevis kā lūžņus,” atzina Kristapsons. Visticamāk, peldošo piestātni mēģinās izsolīt trešo reizi, pazeminot nosacīto cenu.

Naudas līdzekļi, ko pašvaldība cer iegūt, pārdodot peldošo piestātni, nepieciešami Pāvilostas vajadzībām zemessūcēja iegādei, kas izmaksātu ap 135 000 eiro. Jautājums par zemessūcēja iegādi, pēc Kristapsona teiktā, jāatrisina iespējami īsākā laikā, jo ostas vārti jāatbrīvo no smilšu sanesumiem. Jau pāris nedēļas ostā atkal nevar ienākt “Baltikas” tipa kuģi, tāpēc tie izmanto Liepājas ostu. Tas saistīts gan ar smilšu sanesumiem, gan ar ūdens līmeņa krišanos Sakas upē, skaidroja Kristapsons. Ar šādu problēmu Pāvilostas osta saskārās arī pagājušajā ziemā, kad Pāvilostas ostas vārtos izveidojās smilšu sanesums, kas tiek skaidrots ar vēja virziena un ūdens līmeņa izmaiņām Sakas upē. Smilšu sanesums netraucēja mazo kuģu kustību, bet bija šķērslis “Baltikas” tipa vidēja izmēra zvejas traleriem – trīs šādi Pāvilostas zivju pārstrādes uzņēmumam “N Stars” piederošie traleri bija spiesti izmantot Liepājasostu.

Pagājušajā ziemā, lai steidzami risinātu problēmu, ar cenu aptaujas palīdzību tika meklēts padziļināšanas darbu veicējs, taču tas, kā norādīja Kristapsons, izmaksā pārāk dārgi, – šī iemesla dēļ pašvaldība nolēma iegādāties pati savu zemessūcēju. Šogad padziļināšanas darbu veicējs netiks meklēts, jo līdzekļus lietderīgāk ir izmantot zemessūcēja iegādei, piebilda pašvaldības vadītājs. Pašvaldība cer, ka līdz pavasarim tiks atrisināts jautājums par zemessūcēja iegādi. Zemessūcējs tiks iegādāts jebkurā gadījumā neatkarīgi no peldošās piestātnes izsoles rezultātiem, jo bankā ir pieejams kredīts, piebilda Kristapsons, paužot cerību, ka peldošo piestātni tomēr izdosies pārdot.

Kā ziņots, peldošās piestātnes pirmā plānotā izsole pērn decembrī noslēdzās bez rezultāta, jo tai nepieteicās neviens pretendents. Piestātne atrodas Sakas upes kreisajā krastā, ostas teritorijas akvatorijā, blakus Ostmalas ielai.

Peldošā piestātne PM-6M izbūvēta 1973.gadā, un tās kopējais garums bez uzbrauktuves ir 108,80 metri, bet uzbrauktuves garums ir 18 metru un platums 5 metri.

Bijušā padomju armijas peldošā ostas piestātne jau piecus gadus vairs netiek izmantota. Pēc padomju armijas aiziešanas pagājušā gadsimta 90.gados piestātne vēl tikusi izmantota apaļkoku pārkraušanai, bet vēlāk pie tās reti, piecas līdz septiņas reizes gadā, pietauvojušies zvejas kuģi. Pašlaik ostas pārvalde vairs neredz piestātnei lietojumu, turklāt tā ir sākusi traucēt trīs uzņēmumu plānu īstenošanu par laivu un jahtu ziemošanas parka izveidi, koka laivu un stiklaplasta laivu ražotņu būvniecību un jahtu piestātnes un slipa izveidi. Šo iemeslu dēļ peldošo piestātni bija nolemts pārdot izsolē.