Sakas Novada dome, atsaucoties uz Vides ministrijas aicinājumu, šonedēļ sēdē apstiprināja plānotā dabas lieguma “Pāvilostas pelēkā kāpa” robežas, izvēloties vienu no diviem ministrijas piedāvātajiem variantiem. Organizācijas “Zemes draugi” padomes locekle Guna Grimsta gan norāda, ka deputāti izvēlējušies vismazāko lieguma teritoriju, kas aizsargā tikai daļu no unikālās kāpas.

Uztraucas par apgrūtinājumu zemju īpašniekiem

Komentējot pieņemto lēmumu, Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons pastāstīja, ka ministrija savā vēstulē piedāvājusi divus lieguma robežas shēmu variantus un deputāti nobalsojuši par to, kas faktiski atbildis jau domes pirms vairākiem gadiem piedāvātajam variantam, par kuru toreiz tāpat nobalsojuši deputāti. Jā, tas esot teritoriāli mazāks nekā otrs piedāvātais, taču pašvaldības vadītājs domā, ka teritorija, kas Pāvilostas pilsētā aizņem aptuveni 1 kilometru garu 500 metru platu krasta kāpu teritoriju ir pieņemams risinājums, jo tā var ievērot gan iedzīvotāju un dabas aizstāvju, gan privātīpašnieku intereses. “Nenoliegšu, atbalstu šim variantam izteicām arī tādēļ, ka tas skar mazāk privātīpašnieku zemju un vajadzības gadījumā mums ir zemes, ko piešķirt šiem īpašniekiem kompensācijai. Otrajā gadījumā apgrūtinājumi būtu daudz lielākam skaitam zemju īpašnieku, par ko mums arī ir jādomā. Taču tikpat būtisks ir jautājums par lieguma nākotni, jo mums nav īstas skaidrības, kas un par kādiem līdzekļiem gatavojas apsaimniekot šo aizsargājamo teritoriju,” saka U.Kristapsons.

Viņš piebilda, ka pašvaldības akceptētajā gadījumā iespējamas pretenzijas no pieciem zemju īpašniekiem Pāvilostā, kuru īpašumi kopumā aizņem aptuveni pusi hektāra, kā arī trim zemju īpašniekiem Sakas pagasta teritorijā, kam pieder ap 20 hektāru zemes. “Ar īpašniekiem no Sakas gan nevajadzētu būt domstarpībām, jo viņi ir informēti par iespējamo apgrūtinājumu,” saka U.Kristapsons.

Trešais robežu variants pazudis

Tagad, saņemot pašvaldības atzinumu, priekšlikums par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas izveidošanu Pāvilostas pelēkās kāpas, kas ir viena no plašākajām pelēkajām kāpām Latvijā, aizsardzībai Sakas upes labajā krastā, kur sastopami divi Eiropas nozīmes prioritārie biotopu tipi – pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju un pelēkās kāpas ar kokiem un krūmiem –, tiks virzīts tālāk, lai galīgi apstiprinātu jaunu dabas liegumu “Pāvilostas pelēkā kāpa”. Tā kā saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12.pantu, pieņemot lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, kā arī teritorijas robežu, zonējuma, kategorijas vai aizsardzības režīma izmaiņām, ņem vērā tās pašvaldības atzinumu, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts izveidot aizsargājamo teritoriju, tad tieši šī norobežotā platība arī tiks noteikta kā lieguma zona. Tādēļ vides aktīviste Guna Grimsta izsaka nožēlu, ka visi centieni aizstāvēt Pāvilostas pelēko kāpu, iesaistot jauniešus, vides aizstāvjus, pat politiķus un amatpersonas, beigušies bez pozitīva rezultāta.

“Vairākus pēdējos gadus diskusija par liegumu “Pāvilostas pelēkā kāpa” lielākoties notika ap trim iespējamiem risinājumiem, šo te mazāko, ko tagad akceptējusi pašvaldība, citu, kuru projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” īstenošanas gaitā ieteica eksperti, un Vides aizsardzības kluba pēc Vides ministrijas aicinājuma ieteiktās lieguma robežas pa dabiskajām biotopa robežām,” stāsta G.Grimsta, tādēļ viņa izsaka neizpratni, kāpēc pašvaldībai apspriešanai piedāvāti tikai divi varianti. “Iznāk, ka, sagatavojot lieguma izveidošanai nepieciešamo dokumentu paketi, Vides ministrija nav ievērojusi likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kas nosaka, ka izstrādātāji ir atbildīgi par tā pamatotību, objektivitāti un pilnīgumu. Tāpat likumā prasītais zinātniskais pamatojums nav  veikts, vadoties pēc biotopu kartējuma un faktiskās situācijas dabā, bet gan ņemot vērā pašvaldības un īpašnieku viedokli,” secina G.Grimsta.

Paliek lepnums un cīņa

Taču visvairāk viņai žēl, ka cīņa par lieguma teritorijas paplašināšanu līdz dabīgā biotopa robežām, kas ļautu Latvijas platāko pelēko kāpu saglabāt visā tās 812 metru platumā, nav skārusi atbildīgo amatpersonu prātu un sirdsapziņu. “Sabiedrība par kāpas saglabāšanu iestājusies jau kopš 2002.gada, tāpēc to nevar nosaukt par lokālu vai novēlotu protestu. Esam vairākkārt un nenogurstoši vērsuši valsts institūciju uzmanību uz nepieciešamību saglabāt visu kāpas teritoriju, iepriekš paredzot draudus izpostīt šo Latvijas nacionālo vērtību,” norāda G.Grimsta. Arī vides aizsardzības organizāciju rīkotajā diskusijā, kas pirms nedēļas notika Rīgā, dažādu partiju politiķi atzina, ka problēma ir tā, ka lieguma robežas nosaka pašvaldība, jo lēmumu pieņēmējiem nereti trūkst izpratnes par ilgtspējības būtību un lēmumi tiek pieņemti, vadoties pēc īslaicīgā labuma principa. G.Grimsta gan piebilst, ka šāda kārtība teritoriju robežu noteikšanai ir tikai kopš pagājušā gada novembra, kad Saeimā tika veikti attiecīgi likuma grozījumi.

Pāvilostas pelēko kāpu dabā apskatījuši daudzi politiķi, tie sola arī turpmāk sekot līdzi cīņai par kāpas aizsardzību, taču neizskatās, ka kāds būtu gatavs iesaistīties. Tikmēr Pāvilostas jaunieši, kas aktīvi iestājās par kāpas aizsardzību, izvirzīti nominācijai “Latvijas lepnums”, un televīzijā skatāms raidījums par viņu iesaistīšanos vides aizsardzībā vairāku gadu garumā. “Vides ministra Raimonda Vējoņa priekšvēlēšanu laikā izsludinātajā eseju konkursā “Valsts dabas mantojums Latvijā” kāpas aizsargi nupat iesniedza Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ceturtā kursa studenta Mārtiņa Zvīguļa divdaļīgu eseju par Pāvilostas pelēko kāpu. Tās pirmajā daļā argumentēti analizēta kāpas aizsardzības nepieciešamība, bet otrajā četru lappušu garumā aprakstīta kāpas aizstāvība un cīņa pret ierēdņu vienaldzību četru gadu garumā,” piebilst G.Grimsta, izsakot cerību, ka, izlasot šo eseju, ministram pašam apniks būt noziedzīgi vienaldzīgam pret notiekošo ap Pāvilostas pelēko kāpu.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”