Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Piensaimniecības attīstībai naudas nesanāk

Piensaimniecības attīstībai naudas nesanāk
12.12.2008 07:03

Kaut gan pēc Rīgas Doma laukumā sarīkotās piensaimnieku protesta akcijas solījumu bija daudz, tagad, kad aizritējis pusgads, ir redzams, ka izmaiņu nav. Cenas par slaukumu palikušas līdzšinējā līmenī un neesot arī cerību, ka tuvākajā laikā kaut kas var mainīties. Kāda zemniece nosūtījusi vēstuli biedrībai “Zemnieku saeima”, kurā paudusi satraukumu, ka piena pārstrādātāji sašaurina ražošanas apjomus un, nespējot maksāt par izejvielām, aizbildinoties ar uzņēmumu rekonstrukciju, tagad jau atsakoties iepirkt pienu no ganāmpulku īpašniekiem.

Pagaidām slaukumu iepirkt neatsakās

“Mūsu rajonā par tādiem gadījumiem līdz šim vēl neesmu dzirdējis,” teica Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis, kaut gan atzina, ka strādāt kļuvis grūtāk, jo tirgus ar piena produkciju esot diezgan blīvi piesātināts. Redzot to, lielveikali nemitīgi mudinot ražotājus pazemināt cenas, kā arī rīkojot dažādas akcijas, kas faktiski esot tas pats. “Elpa” pagaidām vēl cenšoties strādāt tajā pašā režīmā, kāds bijis uzņemts, un gatavojoties nepatīkamākiem pārsteigumiem, ko var sagādāt ziemas mēneši. “Pirms Ziemassvētkiem jau cilvēki cenšas sevi īpaši izdevumos neierobežot,” sprieda piensaimnieks, prognozējot, ka janvārī un februārī pieprasījums piena produktiem varētu kristies straujāk. Tā sakot, viņš ņēmis vērā iepriekšējo gadu pieredzi.

Arī Cīravas pagasta piena savākšanas uzņēmuma “Nadziņi 1” vadītāja Anita Pelude, kas produkciju piegādā akciju sabiedrībai “Rīgas piensaimnieks”, domā, ka mūsu rajonā piena ražotājiem, lai slaukumu pārdotu, īpaši sarežģījumi nav radušies. Tieši otrādi, esot ziema, kad pieprasījums, salīdzinājumā ar piedāvājumu, mēdzot pieaugt. Pēdējos gados gan tas neesot novērojams tik izteikti, jo ražotāji iemācījušies izslaukumu pa visu gadu izlīdzināt. Tieši tādēļ, ka piedāvājums nepieciešams, viņa vakar apmeklējusi Tukuma rajonu, lai arī ar turienes lauksaimniekiem vienotos par sadarbību. Cīravniece teica, ka degvielas cenas nedaudz samazinājušās, taču vieglāk tāpēc neesot kļuvis, jo transporta izmaksas gandrīz divkārt sadārdzinājušas apdrošināšanas maksas, arī remontpakalpojumu cenas esot augstas.

Strādā ar bažām par rītdienu

“Nav laika daudz runāt, ir jāstrādā. Visu dienu ir jāstrādā,” aizbildinājās Priekules pagasta zemnieku saimniecības “Pauguri” īpašnieks Uldis Innis. Viņš saka – tagad iestājušies tādi laiki, kad vieglāk klājas tiem, kas nav attīstījuši savu ražošanu, nav ņēmuši kredītus, bet samierinājušies ar to, kas viņiem ir. Tādiem kā “Pauguri”, kas daudz investējuši saimniekošanā, tagad jādomā, kā samaksāt bankām par aizdevumiem. “Bankas jau nespiež, mūs nospiež tā ekonomiskā sistēma, kas valstī izveidojusies, tas, ka par produkciju, ko ražojam, nav adekvātas samaksas un izdevumi ir lielāki nekā gūtie ieņēmumi,” teica zemnieks.

Apspriežoties ar kolēģiem, piensaimnieki atzinuši, ka visvairāk viņus baida varbūtība, ka var pienākt brīdis, kad viņu ražotais piens nevienam vairs nebūs vajadzīgs, jo augsto veikala cenu dēļ patērētāji to nespēs iegādāties. “Tad tā būda būs jāklapē ciet,” teica Uldis Innis. Pagaidām vēl viss turoties uz to, ka piens ir pirmās nepieciešamības prece. “Ja cilvēkam ir caura kurpe un pirksti no tās nāk ārā, tad to viņš kādu brīdi pacieš, ja citādāk nav iespējams savilkt galus kopā, bet bez piena iztikt ģimene nevar,” sacīja zemnieks. Bet tirgotāji no peļņas negrib atsacīties, tādēļ veikalā piens ir dārgs.

Attīstībai atmests ar roku

To, ka salīdzinājumā ar aizvadīto vasaru apstākļi nav uzlabojušies ne par mata tiesu, apstiprināja arī Nīcas pagasta dižzemnieks Dainis Skrodis. Cena, rēķinot bez pievienotās vērtības nodokļa, patlaban esot 17 līdz 18 santīmu par litru. Situāciju nedaudz atvieglojusi degvielas cenu pazemināšanās, taču tagad, kad valdība nolēmusi paaugstināt akcīzes un citus nodokļus, kļūšot vēl smagāk, nekā bija. Ar tādiem ienākumiem varot domāt tikai par izdzīvošanu, bet par tādām lietām kā ražošanas mehanizācija vai celtniecība vispār esot jāaizmirst.

Aizvadītajā pavasarī, kad cenas bija ievērojami augstākas, daudzi kolēģi uzsākuši savu novietņu rekonstrukciju vai stājušies pie pavisam jaunu ēku būves. Arī nīcenieks, skatoties uz kopējo rosību, saplānojis vērienīgus darbus. “Labi, ka nepaguvu kaut ko tādu uzsākt, tik un tā tagad nāktos atmest tam ar roku,” sacīja pieredzējušais lauksaimnieks.

Viņa sievai Ingai, kas saimniecībā uzņēmusies atbildību par ganāmpulka izkopšanu, nesen bijusi iespēja piedalīties Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, kur apmeklēta ne tikai lauksaimniecības sasniegumu izstāde Hannoverē, bet arī vairākas piena ražošanas saimniecības. “Tur apstākļi ir pavisam citādāki nekā pie mums. Tāpat par produkciju tiek maksāts ievērojami vairāk,” – tā viņa pastāstījusi pēc atgriešanās.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vai mūsu piensaimniecība izturēs un tā nebūs jāstiepj projām uz muzeju?

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz