Ērtības vai atkritumi?

Kāds mans kolēģis teica tā: “Padomju laikos gan bija labi. Uz veikalu vai tirgu katrs gāja ar savu iepirkuma maisiņu, tukšās stikla piena pudeles un krējuma burciņas nodeva uzpirkšanas punktā. Un vispār bija tik maz atkritumu, salīdzinot ar šodienu! Tagad taču katru nieku iepako – jo smalkāk, jo labāk – un vēl ieliek maisiņā. Un par to visu paši maksājam.” Jā, tā vairs nav, kā bija… Dažāda veida iepakojumi, polietilēna maisiņi iepirkumu nešanai vai iesaiņošanai – šodien to uzskatām par normu un mūsu ērtību neatņemamu sastāvdaļu. Kas ar tiem notiek pēc izmešanas, mums galva nesāp. Bet atkritumu kalni vairojas. Tikai gada laikā Latvijā vien tiekot izmantota 21 tonna polietilēna iepirkumu maisiņu. Vai pēc gadiem tajos tiksim aprakti?

Nedod rezultātus

No 1.janvāra Latvijā stājās spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā, kas paredz aplikt ar papildlikmi plastmasas iepirkuma maisiņus. Taču šie grozījumi nav devuši cerētos rezultātus. Daudzos veikalos maisiņi joprojām ir pieejami bez maksas. Vides ministrs Raimonds Vējonis paudis uzskatu, ka cilvēki joprojām pret dabu izturas pārāk vieglprātīgi un dažādus atkritumus, arī plastmasas izstrādājumus, izsviež, kur pagadās. Ar jau izmantotiem iepirkumu maisiņiem pilni grāvji un mežmalas arī Liepājas rajonā. Vides ministrs domā, ka var pienākt laiks, kad bezmaksas maisiņu došana veikalos tiks aizliegta ar likumu. Tādēļ, ka Latvijā gada laikā diemžēl tiek pārstrādāti tikai 30 procenti plastmasas iepakojumu un daļa no pārējā nonāk nevis atkritumu izgāztuvēs, bet dabā. Jāņem vērā, ka plastmasas maisiņu sadalīšanās ir ļoti ilgstošs process.

Vides ministrija aprēķinājusi, ka patērētā iepakojuma apjomam ik gadu ir tendence palielināties par 5 procentiem, un tiek prognozēts, ka veikalos izsniegto un pārdoto plastmasas iepirkumu maisiņu apjoms šogad būs 21 tonna un 127 kilogrami, bet 2010.gadā jau 23 tonnas un 292 kilogrami.

Pārmaiņas nāk lēni

Vai attieksme pret plastmasas maisiņu izmantošanu mainās? Jā, bet ļoti lēni. Tas nu ir fakts, ka vairums tos tomēr uztver kā iepirkšanās ērtību, jo lielveikalā pie kases paņemt plastmasas maisiņus iepirkumu salikšanai ir ārkārtīgi izdevīgi. Aizej uz veikalu, iepērcies un skaidri zini, ka būs, kur ielikt iepirkumus. Šā gada sākumā ierastā situācija tomēr dažos Liepājas veikalos mainījās. Piemēram, ja veikalā “Pīlādzis” Rīgas ielā vēl pērn nopirkto lika maisiņā, par kuru samaksu neprasīja, tad pēc jaunā gada par to jāmaksā 2 santīmi. Veikalā “Lider Price” pie kasēm bezmaksas iepirkumu maisiņu nav. Ja esi atnācis bez savējā, tad neatliek nekas cits, kā vajadzīgo nopirkt. Tāpat kā līdz šim, mazos maisiņus var ņemt un pirkumus tajos likt gan veikalā “RIMI”, gan “Supernetto” un “Maxima”. Arī “Top!” veikalos pārmaiņu nav.

Kā sacīja uzņēmuma “LPB” pārstāve E.Blumberga, uzņēmums sadarbojas ar “Latvijas zaļo punktu” no 2004.gada. Pēc pirmā ceturkšņa būs skaidri zināms, cik daudz naudas prasīs izlietotā iepakojuma apsaimniekošana. “Sekosim līdzi laikam un tam, ko prasīs likumi,” sacīja E.Blumberga. “Ja pienāks laiks, kad polietilēna maisiņus vispār aizliegs, to nebūs arī mūsu veikalos, ja notiks pāreja uz papīra iepakojumu, arī mēs to piedāvāsim. Jāņem vērā, ka pircēji ir tie, kas diktē noteikumus, proti, ja viņiem maisiņi iepirkumu ielikšanai ir vajadzīgi, tad arī veikalnieki cenšas šo ērtību piedāvāt. Jau tagad nāk daudz vairāk pircēju ar saviem maisiņiem, un nopirkto tad arī saliekam viņu maisiņos. Atbalstam dabas saudzēšanu, kā arī respektējam klientu vēlmes, tādēļ pašreiz domājam par šo abu jautājumu sabalansēšanu.”

Šā gada sākumā masu informācijas līdzekļos tiešām vairāk sāka runāt par to, ka videi saudzīgāk ir plastmasas maisiņus aizstāt ar izstrādājumiem no auduma vai ar kartona kastēm. Bet cilvēku ieradumus mainīt ir ļoti, ļoti grūti. Pavērojot Liepājas veikalus, jāatzīst, ka, runājot par pircēju nodrošināšanu ar iepirkumu ielikšanu, simpātijas raisa veikali “Supernetto”, kuros atvēlēta speciāla vieta, kur noliktas tukšas iepakojuma kartona kastes. Ja pirkumu vairāk, ir ļoti ērti tos salikt kastē, kas turklāt saņemama par velti. Veikalam labi – ērti un bez maksas var atbrīvoties no tukšās taras. Un pircējiem ērti. Kādēļ tā nav citos veikalos? Neestētiski? Vietas nav? Iespējams. Jāņem vērā, ka veikalos “Supernetto” kādu brīdi kastu var arī nebūt, ja prece nav izpakota.

Bieži dzirdēts, ka cilvēki sūdzas: “Kur lai tos auduma maisiņus nopērk? To taču nekur nav!” Tā jau nu nav, ka nav! Piemēram, Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojā lina auduma maisiņi maksā, sākot no 90 santīmiem. Pētertirgus veikaliņa “Smuko lietu bodīte”  saimniece D.Purmale teica, ka šogad ievērojami palielinājies pieprasījums pēc auduma maisiņiem. Tos viņas veikalā var nopirkt gan vienkāršus, gan izšūtus, gan apgleznotus, gan speciāli pasūtītus. Vienreiz nopērc, nēsā somā līdzi, un plastmasas maisiņš nebūs vajadzīgs. Pagājušā gada nogalē tirdzniecības centrā “Ostmala” bija tirdziņš, kurā savus darinājumus pircējiem piedāvāja programmas “Junior Achievement” skolēnu mācību firmu dalībnieki. Viena no firmām piedāvāja paštaisītus maisiņus gan iepirkumu, gan cita nesamā izmantošanai. Taču toreiz pircēju interese par šo produktu nebija tāda, kā cerēts. Protams, skolēni bija vīlušies, jo to gatavošanā tika ieguldīts laiks un nauda, bet cerētais rezultāts nesanāca. Iespējams, šogad tirgošanās ar šo preci ies krietni raitāk. 

“Man jau tas ir, bet…”

Kāda ir liepājnieku attieksme iepirkumu maisiņiem? Vai viņi apzinās, ka, izmantojot veikalā par velti saņemamos plastmasas maisiņus, tiek nodarīts kaitējums dabai?

Anda P., biroja vadītāja: “Pērn pati nopirku vienu auduma maisiņu, otru man uzdāvināja. Parasti somā man tie ir abi divi, jo diemžēl ar vienu iepērkoties nepietiek, kad preču daudz. Es negribu kaitēt dabai, bet jāatzīst, ka vēl tikai mācos auduma maisus izmantot. Ir īpaši jāpiedomā un tie jāieliek somā, lai neaizmirstu mājās. Ir jau ļoti ērti, ja, ejot uz lielveikalu, skaidri zini, ka mazie maisiņi tur būs un arī lielo varēsi nopirkt. Zinu, ka izmantoto lielo maisu daudzi lieto mājas gružu sabēršanai un nogādāšanai uz konteineru.”

Ilze B., mājsaimniece: “Tā kā iepirkšanās ir manas ikdienas neatņemama sastāvdaļa, esmu tai gatavojusies. Man vienmēr līdzi no sintētiska auduma šūta iepirkumu soma, kas salokāma un aiztaisāma ar rāvējslēdzēju. Saliktā veidā tā atgādina maciņu un aizņem ļoti maz vietas. Biezās auduma kules gan man nepatīk. Tad, kad braucu pēc iepirkumiem uz tirgu, vienmēr ņemu līdzi diezgan palielu grozu. Tas ļoti ērts iepirkumu salikšanai, un tie nesaspiežas. Par dabas aizsardzību īpaši nedomāju, bet no maisiņu izmantošanas cenšos izvairīties tādēļ, ka mājās tie kļūst lieki un vispār ir ļoti neizturīgi, un plīst.”

Andrejs K., uzņēmējs: “Izmantoju tikai tos plastmasas maisus, kurus var nopirkt veikalā, proti, lielos. Mazie ir neizturīgi. Ja iepērkos, daru to ātri un par kaut kādu dabas aizsardzību nedomāju. Man tam nav laika. Speciāli nekādus maisiņus līdzi nenēsāšu, domājot, ka tie kādreiz varētu noderēt. Taču, ja veikalā būtu izvēle – plastmasas vai papīra maiss – droši vien ņemtu papīra. Ja vien tie būtu izturīgi.”

Kā iepirkties un kur likt savus iepirkumus, katrs no mums domā pats. Bet tas noteikti nāktu par labu dabai, ja izlietoto un izmesto polietilēna maisiņu paliktu mazāk. Pēc būtības jau nav nekā sarežģīta, tikai jāīsteno laba apņemšanās, lai vienmēr līdzi būtu īsts, nevis veikalā tiktu paņemts kārtējais plastmasas iepirkumu maiss.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Saimnieciski ļaudis zina, ka veikalos saņemtos plastmasas maisiņus pirkumiem var izmantot vairākkārt. Arī tas ir labāk, nekā katru reizi pirkt vai bez maksas paņemt jaunu.