Plocē pašlaik veikals ir slēgts. “Pārdevēja aizgāja pensijā. Tur jāveic remonts, un pavasarī veikals atkal būs vaļā. Plocē situāciju bija vieglāk atrisināt, jo tur otrajā stāvā ir samērā laba dzīvojamā platība. Darbinieks atradās savējo lokā, vēl pirms sludinājums bija nodrukāts “Kurzemes Vārdā”,” viņš atklāj. Ik pa laikam “Grobiņas KB” liekot avīzē sludinājumu, arī zvanot uz Nīcas novada domi, taču slēgto Kalnišķu veikalu atvērt neizdodas. Tā pietrūkst gan vietējiem, gan tūristiem, kas dodas uz Papes dabas parku.

No Kalnišķu iedzīvotājiem dzirdēts, ka veikalam pārdevēju nevarot atrast, jo nav pilnas darba slodzes, līdz ar to maza alga. “Ne ar vienu cilvēku vēl nav bijusi saruna par lielāku vai mazāku darba slodzi,” norāda M. Almanis. “Visas dienas garumā tur pircēju nav, lielākoties nāk rīta cēlienā un tad pēc četriem pēcpusdienā. Īpaši rudens – ziemas periodā tur ir klusums. Man ir ieinteresētība, lai tikai iedzīvotājiem veikals būtu, nevis biznesa ieinteresētība. Nīcas novada domes vadība ir lietas kursā. Priekšsēdētājs Agris Petermanis ir minējis, ka varētu līdzēt ar dzīvojamo platību pārdevējai, taču vispirms ir jāatrod cilvēks. Pārdevējs ir profesija, nevar ienākt un strādāt jebkurš, jo jāievēro daudzi likumi.”

Tā kā brīvdienās tika aizliegta alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecība, arī “Grobiņas KB” veikalos esot apgrozījuma kritums. “Tas varbūt ir vajadzīgs, bet par daudzām citām preču grupām uzskatām, ka ir nepareizi, ja iedzīvotāji nevar nopirkt sev vajadzīgo jebkurā dienā. Aiztaisot sestdien un svētdien tās preču grupas ciet, pircēju plūsma pieaug darbdienās. Tā nav pareizi, jo mēs jau ejam uz to, lai cilvēkus retinātu, nevis lai viņi drūzmētos,” saka M. Almanis.

Viņaprāt, šobrīd tas sevišķi svarīgi tāpēc, ka priekšā ir Ziemassvētki un Jaungads, kad garo brīvdienu dēļ no 11 dienām veikali ar pilnu jaudu varēs strādāt tikai trīs darbdienas. “Četras Ziemassvētku brīvdienas būs spēkā ierobežojumi, tad gandrīz uzreiz atkal Jaungada četras brīvdienas. Trijās dienās cilvēkiem jāiepērkas tā, kā viņi būtu iepirkušies 11 dienās, jārēķina, vai mājās ir veļas pulveris un eglīšu svecītes,” atzīmē uzņēmuma vadītājs.

Lauku veikalos, piemēram, Bārtā, Sikšņos vai Rucavā, neesot milzīgs pircēju pieplūdums. M. Almanis uzskata, ka par lauku iedzīvotājiem vairāk būtu jāpadomā, lai aizliegumi nepalielinātu pircēju plūsmu. Būtu jārēķinās arī ar to, ka cilvēki, kas laukos strādā līdz vēlam vakaram, iepriekš varēja mierīgi iepirkties brīvdienā, bet nu viņiem vakarā astoņos – deviņos būs jāskrien uz veikalu.

Samazināt veikalu darba laiku vai slēgt brīvdienās uzņēmums neplānojot, lai arī pircēju ir mazāk. “Piens, maizīte un desiņa tomēr ir vajadzīga, to mēs redzējām pēc šīm brīvdienām. Cilvēkam pirmdienas rītā dodoties darbā, vajag sviestmaizi līdzi traktorā. Rucavā neviens restorāns uz lauku vai fermu picu nevedīs, tagad ir arī meža darbu laiks. Lauku iedzīvotāji pārsvarā nestrādā ofisā. Protams, tādējādi veikals nav rentabls, bet kādā brīdī ir jābūt pirmkārt cilvēciskumam. Biznesa vietā sanāk sociālā funkcija. Īpašumi ir mūsu, aizlaist postā nebūtu prāta darbs. Kur tad iedzīvotāji iegādāsies preces? Lielie “Rimi” vai “Maxima” uz laukiem nenāks,” spriež M. Almanis.