Jau vairāk nekā nedēļu ASV turpinās masu nemieri, kurus izraisīja tumšādainā Džordža Floida nāve pēc tam, kad viņu aizturēja Mineapolisas policija. Protesti ātri pārauga nemieros ar mašīnu dedzināšanu un veikalu aplaupīšanu vairākos valsts reģionos, bet Dž. Floida pēdējie vārdi – “I can’t breath” (es nevaru elpot) – kļuvuši par demonstrantu lozungu, protestējot pret rasismu un policijas vardarbību.

– Kā jūs raksturotu situāciju jūsu apdzīvotajā vietā?

– Šeit viss, kā vienmēr, ir kluss un mierīgs. Tuvākajā pilsētiņā Vestčesterā (10 minūšu attālumā no manis) vakar bija mierīga demonstrācija ar vairākiem simtiem dalībnieku. Toties pašā Filadelfijā situācija ir karsta – jau vairākas dienas pilsētā notiek masu protesti, kas mijas ar sadursmēm ar policiju un grautiņiem. Es pati šajā protestā neesmu piedalījusies, bet mani draugi un kolēģi tur ir katru dienu, un paši protestētāji pēc būtības ir mierīgi un vardarbību nemeklē.

Esmu bijusi Filadelfijas protestos ar tūkstošiem cilvēku un ne reizi neesmu redzējusi nevienu no demonstrācijas uzsākam masu nekārtības vai vardarbību. Arvien vairāk parādās ziņas par ārējiem, bruņotiem aģitatoriem, kas izprovocē uz vardarbību un grautiņiem, ko izmanto zagļi un marodieri, kas izlaupa veikalus. Ir video un bildes, kur protestētāji mēģina savaldīt šos iekarsušos prātus. Svētdien (31. maijā), kad protestētāji bija nonākuši līdz šosejai, kas izved no pilsētas, un nobloķējuši satiksmi, policija viņus izklīdināja ar asaru gāzi un gumijas lodēm.

Bildes draugu sociālajos tīklos ir nepatīkamas – cilvēki ar izsistām acīm (jo lodes trāpījušas tieši sejā), aizpampušām sejām, policija brutāli grūž cilvēkus pie zemes, brauc pūļos ar mašīnām. Bet ir arī bildes, kur policisti un protestētāji mierīgā ceļā atrod kopīgu valodu un sarokojas, apskaujas vai pat vienojas kopīgā demonstrācijā. Es pati esmu jutusi to kopības garu, kas rodas protestos, un man gribas ticēt, ka arī šoreiz tas uzvarēs.

– Cik droši jūs šobrīd jūtaties? Dzīvojat ierastā režīmā vai īpaši neriskējat doties laukā?

– Savās mājās un savā ciematā es jūtos droši, ja runa ir par masu nekārtībām. Savukārt par Covid-19 droša gan nejūtos. Man ir veicies, ka varu savu darbu kā dokumentālā kino montāžas režisore veikt no mājām, un man ir liela sēta, kur pavadīt laiku svaigā gaisā. Uz veikalu eju reti, pārtiku pārsvarā pasūtu internetā no vietējo lauksaimnieku tirgus un sestdienās aizbraucu uz ciema parku, kur katrs var savākt nopirkto.

Ārā eju tikai dabā – staigāt ar suņiem vai pabraukāt ar laivu pa ezeru un tamlīdzīgi. Ir gaidāms, ka pēc masu protestiem Covid-19 gadījumu skaits pieaugs, līdz ar to esmu gatava, ka mājās būs jāsēž vēl kādu laiku. Parasti es pati piedalos Vestčesteras un Filadelfijas demonstrācijās, ja tās sakrīt ar manu pārliecību, bet šoreiz nevēlos riskēt Covid-19 dēļ.

– Kur jūs smeļaties informāciju par to, kas šobrīd notiek?

– Lielākoties lasu vietējās ziņas un savu draugu un paziņu sociālo tīklu ierakstus – man ir draugi, kas ir fotožurnālisti, aktīvisti, politikā iesaistīti, līdz ar to informācija ir daudzveidīga, tieši no notikumu vietām; sekoju Filadelfijas mēra un prokuratūras ierakstiem.

– Jūsu vai kāda no jūsu draugu dzīvībām bija reāli apdraudēta šo nemieru laikā?

– Cik es zinu, nē. Manam kolēģim un viņa sievai viens no tiem bruņotajiem grupējumiem spļāva un apsaukājās, bet vairāk konkrētu gadījumu nezinu. Vairāk zinu par tiem, kas ir aprakstīti sociālajos tīklos, bet tie nav cilvēki no manu draugu vai paziņu loka.

– Situācija kļūst labāka vai gluži pretēji – sliktāka?

– Protesti norims, ja pie varas esošie ieklausīsies cilvēku vajadzībās. Piemēram, policistam, kas nogalināja Dž. Floidu, tikko paaugstināja slepkavības pakāpi no trešās uz otro, par ko pienākas bargāks sods. Pārējie trīs policisti arī tiks saukti pie atbildības. Bet man grūti spriest, vai kopumā situācija uzlabosies. Domāju, ka progress būs lēns, jo ASV sabiedrība patlaban ir ļoti sašķelta starp dzīves, reliģiskajām un politiskajām pārliecībām.

– Vai šo nemieru un atšķirīgo viedokļu dēļ sanācis arī strīds ar kādu no draugiem vai paziņām?

– Ir gadījušās asākas vārdu apmaiņas gan ar draugiem, gan radiem, ar kuriem ne vienmēr sakrīt viedokļi. Emocijas šobrīd sit augstu vilni, un cilvēki ir viegli aizkaitināmi gan Covid-19 dēļ un tā izrietošajām ekonomiskajām un emocionālajām sekām, gan gaidāmo prezidenta vēlēšanu dēļ (plānotas 3. novembrī – K. F.), gan rasisma, masu protestu un nekārtību dēļ.