#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
Aristokrātiskas dejas
Svētku apmeklētāji bija sajūsmā par augstvērtīgajiem priekšnesumiem, kādi atbilstu arī aristokrātijas visizsmalcinātākajām prasībām. Īpaši aizraujoši bija vērot seno deju grupas ”Ballare” priekšnesumus – dejas, kuru soļus no Francijas izrakstītu skolotāju vadībā pavisam noteikti apguva arī Purmsātu muižā.
Romantisku noskaņu radīja mūzika, ko atskaņoja pianiste Līga Kvāše, altiste Madara Jansone, čelliste Marta Rozentāle, un īpaši teiksmains un pārsteidzošs bija arfistes Elizabetas Lāce sniegums. Klātesošos apbūra Latvijas Nacionālās operas un baleta solistes Lauras Lazdas sniegums.
Klātesoši svētkos bija arī Purmsātu baroni Ungerni-Šternbergi, kuru lomās iejutās Edgars Sokolovskis un Inese Rozentāle. Muižas skrīveris, kas šoreiz bija Pēteris Trups, lielisks vēstures un hroniku pārzinātājs, pavēra priekškaru uz aizgājušajiem laikiem. Taču saikne ar muižas īpašniekiem nebūt nav tāla pagātne.
Florence Beilbija no Austrālijas daudz viesojusies Purmsātos. Viņa ir Leonarda Paula Ādolfa fon Ungerna-Šternberga mazmeita, vectēvs bija pēdējais šīs muižas barons. Savos dāvinājumos Purmsātu muižai īpašnieku pēctece ir šeit klātesoša –
te ar jumtiņu apsegts un saglabāts vecais barona osis un pie kungu mājas krāšņi zied rožu dobe, kurā pēc viņas vēlēšanās tika izkaisīti F. Beilbijas pelni.
Svētku apmeklētāji varēja iemūžināt atmiņas Edgara Poheviča muižas foto salonā, vērot cirka ”Beztemata” priekšnesumus un pacienāties muižas kūku namiņā.
Kādas tad ir muižas kūkas? Vienlaikus izsmalcinātas un vienkāršas, atklāja liepājnieki Ravita un Aldis Treimaņi. ”Kūku cepšana ir mans vaļasprieks vairāku gadu garumā un ceļš pa solītim uz sapni,” teica Ravita. ”Vīrs savā laikā bijis maizes cepējs Rolavā, man ir kūkas, un ir kopīgs sapnis par savu beķereju.”
Puiši garāki par skolotāju
Izglītības vēsture Purmsātos aizsniedzas līdz 1840.gadam, tikai nav zināms, kur skola atradusies. 1878. gadā jauna skola uzcelta Mežupītes labajā krastā. Pēc zemes reformas un baronu aizbraukšanas no Latvijas 1935. gadā muižas kungu mājā ievācās Purmsātu septiņgadīgā skola.
Otrā pasaules kara laikā nopostītā ēka 50. gados atjaunota, pateicoties tam, ka Purmsātos bija daudz bērnu. No 1961. gada šeit saimnieko speciālās izglītības iestāde. Kad pērn bija prasība mainīt skolas nosaukumu, pedagogi nobalsojuši par Mežupes pamatskolu, pastāstīja Purmsātu senlietu krātuves vadītāja Ieva Šteinberga.
Skolas kolektīvs pieminēja aizgājušos skolotājus un teica paldies bijušajiem un tagadējiem skolas darbiniekiem. Alfija Stauga atnākusi uz Purmsātu skolu 1957. gadā pēc Jelgavas skolotāju institūta beigšanas. ”Man bija 19 gadu. Puiši bija lielāki par mani,” teica sirmā skolotāja, kas kopā šeit, savā vienīgajā darbavietā, nostrādājusi 60 gadus.
”Atnācu tad, kad te bija drupas. Tagad jau ir no jauna piecelts. Aizgāju pensijā, bet vēl strādāju, tāpēc man ir tik daudz darba gadu,” viņa stāstīja.
Jaunā skolotāja Daiga Stekjāne uz jautājumu, kas šodien jauniešus spēj ievilināt skolā, atbild – aicinājums. ”Braucu šurp no Liepājas, citreiz četras reizes nedēļā. Nav viegli, bet ļoti interesanti. Strādāju arī mūzikas skolās, tāpēc man ir ar ko salīdzināt. Šeit es iegūstu lielāku gandarījumu, mājās jūtos emocionāli daudz piepildītāka,” viņa atzina. Daigai ļoti patīkot Purmsāti, tā esot lieliska vieta, kur bērnam dzīvot.
Padomju laikā tā sauktās palīgskolas izvietoja pēc iespējas tālās nomalēs prom no acīm. Taču skola Purmsātos ar to ir tikai ieguvēji, uzskata Mežupes pamatskolas direktore Anitra Šneidere. ”Te ir tīra, droša un veselīga vide, brīnišķīga daba, kopjam savu apkārtni, augļu dārzu, ir liels sporta laukums. Mūsu rīcībā ir 11 hektāri,” viņa teica.
Skolotāju pietiekot, jo ar speciālās izglītības pedagoga kvalifikāciju šajā skolā var mācīt jebkuru priekšmetu. ”Mūsu bērni ir dažādi. Katrs ir ļoti īpašs, pilnīgi individuāls, un tā mums arī ir jāstrādā. Mūsu mērķis ir sagatavot bērnu iespējami neatkarīgai dzīvei.
Šim nolūkam ir jāiedod darba prasmes atbilstoši viņa spējām. Mācām iemaņas laukkopībā, dārzkopībā, galdniecībā, ēdiena gatavošanā, šūšanā.
Dažkārt līdz 2. – 3. klasei mācām kurpes sašņorēt, un tad tas ir liels sasniegums,” skolas darbu raksturoja direktore.
Labākā uzslava
”Tas, ka mums ir šī vēsture, parāda, ka esam cilvēki ar atmiņu,” uzsvēra agrākā Priekules novada kultūras jomas vadītājs Gundars Venens. Dienvidkurzemes novada domes Kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētājs Linards Tiļugs uzsvēra: ”Purmsātiem jāmirdz Dienvidkurzemes novadā.”
Svētku noslēgumā baronpāris aicināja uz mielastu, bet vakara kulminācijā netradicionālo ugunsšovu piedāvāja cirka ”Beztemata” mākslinieki.
”Ir labi padarīta darba sajūta,” teica svētku rīkotāja, Virgas pagasta kultūras pasākumu organizatore Daira Šalma,
”un gandarījums par labiem vārdiem no māksliniekiem, ka šeit, pašā Leišmalē, kaut kas tāds ir iespējams, ka viņi nav zinājuši, kas šī par vietu.
Ja cilvēki saka, ka viss pārdomāts līdz niansēm, lai būtu skaisti un baudāmi, tā ir labākā uzslava, kas var būt, gan no klausītājiem, gan māksliniekiem.”
I. Šteinberga pēc ekskursijas kungu mājā bija priecīga, ka atkal kādam varējusi pastāstīt par muižas dzīvi un vēsturi. ”Noteikti kaut kas vēl būs, pie nosvinētās jubilejas mēs neapstāsimies. Ir viena doma, kā vēl iedzīvināt muižas laiku Purmsātos, bet tā lai vēl paliek pie manis,” viņa ieintriģēja.
