liepajniekiem.lv
Ar dullumu un tautasdziesmu
Latvijas kori vakarvakarā, apņēmīgi noskaņoti, pulcējās lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” ģenerālmēģinājumam Mežaparka jaunajā estrādē. Starp tiem arī Priekules sieviešu koris, kurš jau šovakar savu balsi atrādīs koncertā.
Aizvakar pamatīgā lietus un vēja dēļ mēģinājumu process bijis visai smags, atzina Priekules kora diriģente Gunta Vite, ar kuru sazinājāmies vakardienas rīta pusē – brīdi pirms ieiešanas Mežaparka estrādē.
Viņa pastāstīja, ka pat lietus dēļ dziedāšana mēģinājumos nav tikusi pārtraukta. “Nekas neliecināja par vasaru, bet, kad vienā brīdī bija mazs pārtraukums un lietus gāza tā, ka vispār nebija iespējams dziedāt, visi nojumē sāka dziedāt jautras tautasdziesmas, lai paceltu sev garastāvokli.
Mēs taču esam dulli, un tur neko nevar darīt!” G. Vite sacīja.
“Pa visu lietu ēdām makaronus ar gaļu un ar lietus piešprici, bet tas viss pieder pie lietas. Tik daudz cilvēku, un kā viņus visus paēdināt un padarīt laimīgus – tas jau arī ir nopietns darbs,” viņa atzīmēja.
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, kurā koristi apmetušies, par salijušajiem un nosalušajiem esot parūpējusies. “Skolā bija siltumiņš ielaists, lai dziedātāji varētu kurpītes un drēbītes izžāvēt. Tas ir ļoti patīkami, ka tā rūpējas par mums,” priecīgi pauda G. Vite, piebilstot, ka arī ēdiens esot gards.
Turklāt naktsmītnes vieta ģeogrāfiski izdevīga – pašā pilsētas centrā. Uz mēģinājumiem dodoties ar tramvaju un viss esot kārtībā.
Vakar gan laiciņš svētku dalībniekus lutinājis, saulīte silti spīdējusi un koristi dziedājuši pilnā sparā.
G. Vite prognozēja, ka arī ģenerālmēģinājumā skanēšot ļoti labi. “Te arī vietas ir ļoti daudz – būs gan dziedātājiem, gan klausītājiem, kur sēdēt.
Viss notiek, atmosfēra tāda, ka nav ko piebilst! Jūtamies kolosāli, gaidot lielo koncertu,” viņa atzina.
Mēģinājumi esot ļoti saspringti, diriģenti un virsdiriģenti nākot viens pēc otra, turklāt G. Vite šajos Dziesmu svētkos diriģē veselus divus korus – gan Priekules sieviešu kori, gan Liepājas TMKC sieviešu kori “Aija”.
“Nekāda vaina, man reiz ir bijuši arī trīs kori, kad jaunieši man vēl bija. Vienkārši jau nav, jāizbraukā gan pie Priekules, gan “Aijas”. Katram ir sava pakāpe, “Aija” ir augstākā pakāpē. Lauku koriem izcīnīt savu vietu ir nedaudz sarežģītāk – dziesmas ir grūtas, tas nav vienas dienas darbiņš.
Kad gatavojāmies koru skatēs, brīžiem šķita, ka vairs nevarēsim, bet izcīnījām un nodziedājām godam, neskatoties uz to šausmīgo kovida laika pārtraukumu, jo divu gadu garumā nopietni strādāt bija neiespējamā misija. Bet izcēlāmies visi un sadarījām tikpat labi kā vienmēr, ja ne pat labāk. Mēs esam malači,” priecājās G. Vite.
Ikdienas sadzīvē koriem nekādu misēkļu neesot gadījies. Vienīgā nelielā aizķeršanās bijusi izbraukšanas dienā – divas dziedātājas no mājām atskrējušas, aizmirstot tērpu maisu. “Bet nekas, pagaidījām, abām vīri atveda un viss bija kārtībā. Šķiet komiski, vai ne? Bet ja tev tik daudz ir jāliek tai somā – visi gulēšanas un dzīvošanas piederumi, tautastērpi, vairākas blūzes un zeķes, apģērbs pret lietu un sauli – šis tas var aizmirsties.
Visu tāpat nevarējām paņemt – citi paņēma pa daudz plānas drēbītes un tagad viens otram aizdevām, lai pa lietu nenosaltu,”
pastāstīja G. Vite.
Savukārt ar ieeju Mežaparka estrādē gan esot mazliet cimperlīgāk – jāuzrāda ID karte un notiek pārbaudes.
Pirmām kārtām esot jāparāda somas saturs – nekādus šķidrumus nedrīkst ienest. “Jāiet iekšā ar tukšu pudeli, tāpēc ūdeni pirms ieiešanas liek izdzert. Baigi stingri, zināmā mērā tā ir ūdens tērēšana, bet tā tas ir un tā noteikti ir piesardzība. Pēc tam ūdeni atkal var uzpildīt,” ieskicēja diriģente.
Kas attiecas uz ēdienu, publiskajā telpā jau izskanējis, ka dalībnieki mēģinājumu un koncertu vietās drīkst ienest vien tādu pārtiku, kas ātri nebojājas. G. Vitei vakar pirms ieiešanas Mežaparka estrādē līdzi bijusi puse šokolādītes – vai to liks izmest, viņa nezināja. “Līdz šim man nekas tāds nav bijis,” piebilda diriģente.
“Spīguļo saulīt, spīguļo!”
Savu uzstāšanos piedzīvojis jau Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas teātris ar tā vadītāju Ināru Kalnarāju.
Gan vadītāja, gan aktieri jau esot mājās Liepājā. Rīgā neesot nenakšņojuši, turp devušies tieši tajā pašā dienā, kad Vērmanes dārzā norisinājās amatierteātru brīvdabas izrādes.
Liepājnieki parādīja izrādi ”Kā kutēja dvēsele”, kuras pamatā ir leģendārā liepājnieka Olafa Gūtmaņa tautas dziesmu motīvos sakņotā dzeja.
”Mēs aizbraucām, un diena bija drūma un lietaina,” atceras I. Kalnarāja. ”Mēģinām būt optimistiski, bet iekšā visu laiku tāds nemiers. Jo, – ja jau ir slikti laikapstākļi, kas tad tur būs, vai mūs skatīsies un kā tas būs. Bet ārēji to neizrādījām.
Drebeli turējām iekšā.
Šad un tad uzdziedājām ”Spīguļo saulīt, spīguļo!”. Un tad, kad mums bija jāuzstājas, saule sāka spīdēt, laiks bija jauks un bija ļoti daudz cilvēku. Soli bija piepildīti,” priecājās teātra vadītāja.
Publika esot bijusi atsaucīga – dziedājusi un priecājusies liepājniekiem līdzi. ”Tautas teātris savu sezonu noslēdza uz labas nots.”
Nu aktieri devušies atpūtā, vien divi no Tautas teātra palikuši Rīgā, jo vēl bija gaidāma dalība Rūdolfa Blaumaņa izrādē ”Skroderdienas Silmačos” Leldes Kaupužas režijā.
Iestudējumu izrādīja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra apvienotais amietierteātru ansamblis – amatierteātris ”Projekts” un Liepājas Tautas teātris. Izrādi muzikāli krāšņoja vokālais ansamblis ”Šokolāde”.
I. Kalnarāja mēros tālo ceļu uz galvaspilsētu arī sestdien, lai kopā ar folkloras kopu ”Atštaukas” piedalītos Folkloras dienā ”Tīra spēle. Gods. Godi. Godīgums”.
”Būs gara, smaga diena. Tā prasīs daudz spēka,” prognozē I. Kalnarāja.
Jo būs jāsniedz gan divi mazi koncerti, gan arī jālīdzdarbojas aktivitātēs, iesaistot skatītājus. Visas dienas garumā dižosies 130 Latvijas un diasporas folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, mazākumtautību folkloras kopas.
”Man ir svētki tad, ja es varu uzstāties, un es varu to izdarīt. Tie ir mani svētki,” teic I. Kalnarāja, jautāta, vai paspēts pavērot arī citas ar svētkiem saistītās norises. ”Televīzija visu rāda, un ļoti labi rāda, un man vecums ir tāds, ka labāk izvēlos mierīgi noskatīties profesionālu koncertu tomēr šādi, nevis lielā burzmā, kur man nav jādomā, vai tikšu apsēsties, vai jāstāv kājās, vai man lietus līs uz galvas,” smaidot skaidro folkloriste.
Lai taupītu spēkus nav devusies arī dalībnieku svētku gājienā. ”Es zinu, kā tas ir, mēs esam to izbaudījuši. Gājušas, gavilējušas, dziedājušas kopā ar publiku. Mēs jau esam tādas, ka to darām par visiem simts, un tas nav tik vienkārši, ja tu gribi būt dzīvs un interesants svētku gājienā. Mēs nolēmām, ka šogad sevi pataupīsim, jo mums bija ļoti gari un smagi Jāņi. Līgojām nedēļu, ar vairākiem piegājieniem.”
Amatnieku meistardarbi izstādē
Kamēr Vērmanes dārza estrādē izskan folkloras kopas, tautas teātri, mazākumtautību ansambļi, tautas muzikanti u.c. kolektīvu koncerti, neatņemama sastāvdaļa ir tautas lietišķās mākslas meistaru darinājumu gadatirgus. Šī tradīcija aizsākusies ar 2003. gada Dziesmu un deju svētkiem.
Šoreiz ar saviem darinājumiem piedalīties aicināti meistari un amatnieki, kuri darina mūsdienīga dizaina priekšmetus, kā idejisko bāzi izmantojot tradicionālo mantojumu.
Savukārt Sporta ielā 2, Rīgā, jau kopš 1. jūlija aplūkojama tautas lietišķās mākslas meistaru izstāde “Mēs”. Tajā vienkopus aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Izstādē piedalās ap 1300 autoru ar 3500 darbiem.
No Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijas ”Kursa” izstādē aplūkojami 29 autoru darbi. ”Segas, galdauti, zeķes, cimdi, dzintars, pinumi,” studijas ”Kursa” vadītāja Ilma Rubene uzskaita, ko liepājnieki izlikuši apskatei.
I. Rubene piedalījusies izstādes atklāšanā. ”Iekārtots ir skaisti,” viņa vērtē, ”vairāk uz sīkumiem šoreiz iziets, lieliem darbiem ne tik daudz.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.