Pirms pāris dienām redakcijā telefoniski pēc palīdzības vērsās kāds kungs no Cīravas pagasta. Viņa sētā dzīvojot no elektrības cietis stārķis. Vīrs gribējis putnam palīdzēt, bažījies, kā tas pārlaidīs ziemu. Zvanījis arī uz Kalvenes zoodārzu “Cīruļi”, taču par to, kā šādā situācijā rīkoties, skaidrību neesot guvis.

Pēc kāda laika viss gan atrisinājusies pats no sevis. Kad stārķis pabarots, tas aizlidojis. To, kā līdzīgā gadījumā rīkoties, lūdzām pastāstīt zoodārza filiāles “Cīruļi” pārvaldnieku Arni Bergmani. “Pēdējā mēneša laikā mums zvanīts par astoņiem stārķiem. Satraucās, ka palikuši te,” stāsta “Cīruļu” vadītājs. Tomēr braukt pakaļ un nogādāt Kalvenē katru cietušo stārķi neesot zoodārza filiāles pienākums un nepieciešamība. “Mēs nemaz to nedrīkstam darīt,” norāda A. Bergmanis. Tad “Cīruļi” pārvērstos par patversmi. Palīdzība tiekot sniegta reizēs, ja pēc tās lūdz kādas valsts institūcijas. Piemēram, ja ar lūgumu glābt dzīvnieku, kas sapinies vados vai kā citādi ir iesprostots, vēršas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Zvanu no cilvēkiem, kas lūdz savākt vai palīdzēt cietušiem putniem, ir daudz. A. Bergmanis norāda, ka šādas sarunas ir smagas un emocionālas. “Stārķis nav tā apdraudētākā suga,” piebilst dzīvnieku pazinējs.

Esot gadījumi, kad cilvēki zvana, lai ziņotu par pūcēm, kas ieskrējušas automašīnas vējstiklā. Ja tā noticis, putnam var būt iekšējā asiņošana, kas nozīmē, ka to glābt vairs nav iespējams. “Mums valstī sistēma attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem nefunkcionē,” uz problēmu, kas risināma valsts līmenī, norāda A. Bergmanis. Ideāli būtu, ja darbotos dzīvnieku patversmes, kur cilvēks, kurš uzgājis kādu savainotu vai slimu putnu, varētu vērsties.

“Kurzemes Vārds”