Lasīju, ka Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama tiesnesis lēmis daļēji apmierināt SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pieteikumu pret Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), liekot dienestam atlīdzināt zaudējumus par gājēju celiņa un zāliena sabojāšanu, veicot glābšanas darbus pie daudzdzīvokļu nama Jelgavā. Dienestam jāatlīdzina zaudējumi 629 eiro apmērā.

Grūti spriest par šo situāciju, iespējams, ir kādi blakus apstākļi, kāda nesamērojamība, par ko mēs neko nezinām. Noteikti ir jāzina, kas tieši uz vietas ir noticis. Kāds ir kaitējums, vai tas darīts tīši. Jo viss nav viennozīmīgi. Ne velti tiesa tā ir lēmusi. Varbūt, ka bojājumi varēja nebūt. Citādi es neredzu iemesla tiesai taisīt šādu spriedumu.

Taču gadījums noteikti ir neparasts. Jo, veicot glābšanas darbus, kurš tad vairs skatās uz zālieniem! Kas mums galu galā ir prioritāte!? Tad, ja jāglābj cilvēki, ugunsdzēsēji neskatās ne uz ko. Noteikti! Ne uz zālāju, ne ko citu.

Liepājā līdzīgu gadījumu nav bijis. Vismaz manas prakses laikā ne. Un domāju, ka līdz šim arī Latvijā kopumā ne – šis ir kliedzošs gadījums.

Grūti teikt, kā būtu bijis, ja mums būtu bijis gadījums, kā tagad Jelgavā, kad glābēji iesūdzēti tiesā. Jo situācijas, dodoties uz izsaukumiem, bijušas dažādas – gan braukts pa zālieniem, gan sienas grautas utt. Bet nekad nekādas pretenzijas pret glābējiem Liepājā nav bijušas. 

Privātīpašnieki gan reizēm izsaka pretenzijas. Viņi vispār ir interesanti ļaudis. Nelaiž mežā, kaut gan tas ir pretēji Civillikumam. Tāpat neļauj ņemt ūdeni, kaut to nevar liegt. Tas viss ir absurdi.

Bet mums tāda absurda valsts ir visās lietās, ne tikai civiltiesību jomā. Gribētos atgādināt, ka nelaime var piemeklēt ikvienu no mums. Un, ja notikusi nelaime, pieteikumu tiesai iesniegt….

Raimonds Kučinskis, bijušais ugunsdzēsējs glābējs