Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Latvijas pirmais raketlona čempionāts, kurā piedalījās arī vairāki liepājnieki. Rezultāti mūsējiem bija visai atšķirīgi, taču šajā gadījumā svarīgāk par izcīnītajām vietām ir noskaidrot, kas tad īsti ir raketlons. Raketlons ir ļoti jauns sporta veids vai drīzāk – pagaidām vēl tikai hobijs, kurā apvienoti četri sporta veidi – klasiskais un galda teniss, skvošs un badmintons.

Līdz ar to raketlona sacensības faktiski ir daudzcīņa, kurā sāncenši viens ar otru sacenšas katrā no minētajiem sporta veidiem, izspēlējot pa vienam setam no visiem četriem sporta veidiem.

Kā jau daudzi jaunie sporta veidi, arī raketlona pirmsākumi meklējami Skandināvijā. Konkrētāk – pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē Somijā, bet vēl pēc dažiem gadiem saviem kaimiņiem pievienojās zviedri. Tiek uzskatīts, ka raketlons ir viens no visstraujāk augošajiem sporta veidiem pasaulē – pēdējo trīs gadu laikā vien spēlētāju skaits pasaulē ir palielinājies par 300 procentiem. Tiesa, absolūtos skaitļos tas joprojām ir niecīgs – aptuveni 3000 spēlētāju no 48 valstīm.

Tikai 2001.gadā notika pirmais oficiālais Pasaules čempionāts, bet pērn tika sarīkoti arī Pasaules turnejas posmi, kas notika 12 valstīs.

Sāk ar mazāko

Runājot par raketlona noteikumiem, tie gan ir, gan nav atšķirīgi no oriģinālo sporta veidu, proti, galda tenisa, badmintona, skvoša un klasiskā tenisa noteikumiem. Respektīvi, katrā no šiem sporta veidiem sāncenši cīnās pēc oficiālajiem noteikumiem. Atšķiras tikai spēļu garums un kopējā punktu skaitīšanas sistēma. Par četru setu spēles uzvarētāju kļūst tas, kurš savāc labāko punktu summu (katru setu spēlē līdz 21 punktam, uzvarai nepieciešams vismaz 2 punktu pārsvars).

Sāncenši sāk ar mazāko, proti, galda tenisa raketi, un tad pamazām virzās uz lielāko – seko badmintons, skvošs un galda teniss.

Līdz ar universālu iemaņu nepieciešamību, labākos panākumus visbiežāk gūst spēlētāji, kas nav eksperti kādā vienā no klasiskajiem sporta veidiem, bet ir uzskatāmi teju vai par raketlona profesionāļiem. Skandināvijā šādu sportistu netrūkst, un pamazām tādi rodas, piemēram, arī Igaunijā, kur šī jaunā nodarbe ir ārkārtīgi populāra. Loģika ir vienkārša – universālim sacenšoties, piemēram, ar skvoša meistaru, vienā setā skvošists, visticamāk, būs galvastiesu pārāks, bet bez labām iemaņām pārējos sporta veidos, uzvaru gūs profesionālais raketlonists.

Domājošs sporta veids

Raketlona federācija ir dibināta arī Latvijā, ir izveidota arī mājaslapa internetā – www.racketlon.lv, bet pagājušajā nedēļā Rīgā sarīkots Latvijas čempionāts, kurā uzvarēja igaunis Kens Kristjans Tūmje, starp citu – viens no retajiem dalībniekiem, kas bija tīrs raketlona pārstāvis. Pārējie pārstāvēja kādu no klasiskajiem sporta veidiem, arī plašākā sabiedrībā zināmākie Liepājas pārstāvji bija galda tenisisti Reinis Burģis un Inta Ļaudupe, kas izcīnīja attiecīgi 19.vietu kungu un 5.vietu dāmu konkurencē.

Reinis pastāstīja, ka esot iepazinis raketlonu, visai bieži braukājot uz Igauniju. Tā kā pats vasarās regulāri spēlējot lielo tenisu un pāris reižu pamēģinājis arī skvošu, tad nolēmis izmēģināt spēkus Latvijas čempionātā un ar pasākumu esot apmierināts. Tiesa, ļoti trūcis badmintona iemaņu, tādēļ viņš kopā ar domubiedriem grasās vairāk pūļu veltīt tieši šā sporta veida apgūšanai – jāatrod atbilstoša zāle, jāsagādā inventārs, lai varētu trenēties nākamajiem raketlona mačiem. Tādi drīzumā būs gan Pērnavā, gan tepat Latvijā, un, lai arī ne visos posmos, tomēr Reinis ir apņēmības pilns regulāri piedalīties šajās sacensībās.

“Sporta veids ir ļoti interesants, un tā galvenais pluss ir daudzveidība. Piesaista ir arī tas, ka raketlonā tiek nodarbinātas faktiski visas muskuļu grupas, bet vērtējot kopumā, tas ir ļoti domājošs sporta veids,” iespaidos par raketlonu dalās Reinis Burģis.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”