Labklājības ministrija (LM) pašvaldībām piedāvā divus variantus garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa celšanai: viens – noteikt GMI līmeni 109 eiro apmērā un trūcīgas personas ienākumu līmeni – 218 eiro; otrs – GMI 164 eiro apmērā un, iespējams, noteikt vienādus trūcīgo personu un maznodrošināto personu ienākumu līmeņus, katru 270 eiro lielu.

Intervija ar labklājības ministri Ramonu Petraviču.

– Vai GMI palielināšana uzlabos vispārējo sociālo situāciju valstī?

– Šobrīd GMI ir 64 eiro, tikai dažas pašvaldības to noteikušas augstāku. Šāda summa nespēj segt pat pārtikas izdevumus trūcīgai personai. Satversmes tiesā pieaicinātās personas arīdzan apstiprināja, ka minimālais nepieciešamais līdzekļu apmērs vienai personai uzturam mēnesī ir 93,6 eiro, bet cilvēkam ar augstāku enerģijas patēriņu dienā šī summa ir vēl par 10% augstāka. Ņemot vērā, ka trūcīgās personas saņem arī pārtikas un saimniecības preču pakas, GMI varētu nodrošināt vismaz to minimumu, kas nepieciešams pārtikai, un nedaudz paliktu pāri arī apģērbam.

Īstenojot sociālās tiesības, pašvaldībām ir pienākums nodrošināt ikvienu trūcīgu personu ar iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valsts un pašvaldību finanses ietekmē šo tiesību īstenošanu, tomēr valstij ir pienākums nodrošināt atbalstu saviem iedzīvotājiem vismaz minimālā līmenī. Ar šādu paaugstinājumu vajadzības tiktu segtas vismaz minimāli. Tomēr darbaspējīgām personām, kurām veselība ļauj strādāt un pelnīt, GMI līmenis varētu būt zemāks nekā tām, kuras nevar iekļauties darba tirgū.

– No kurienes tiks ņemts finansējums GMI palielināšanai?

– GMI un trūcīgo personu ienākuma līmenis tiek nodrošināts no pašvaldību līdzekļiem. Tas nav saistīts ar sociālo budžetu, lai gan neapšaubāmi minimālo ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānā ir paredzēts celt gan sociālā nodrošinājuma pabalstu, gan minimālās pensijas aprēķina bāzi. Par šīm lietām Satversmes tiesa spriedumus varētu paziņot rudens pusē.

Nepieciešamais finansējums ir liels. Tā ir nopietna diskusija, kas jāveic pašvaldībām ar Finanšu ministriju. Protams, ir pašvaldības, kuras norāda, ka viņām šādu līdzekļu varētu arī nebūt. Lai gan iepriekš jau bijām vienojušies, ka GMI no nākamā gada janvāra tiks pacelts līdz 80 eiro, tomēr Satversmes tiesa mums palīdzēja to visu iekustināt, un nu viss varētu iet raitāk. Ceļot GMI līdz 109 eiro, nākamgad papildus būtu nepieciešami 7,2  miljoni, savukārt ceļot līdz 164 eiro – 20,7 miljoni.

Trūcīgo personu ienākumu līmenis šobrīd it tikai 128 eiro. Tas neapšaubāmi jāmaina, mēs esam rosinājuši trūcīgo personu ienākumu līmeni noteikt 218 eiro apmērā. Šie skaitļi nav pagrābti no gaisa, bet saistās ar metodoloģiju. Tāpat rosinājām pašvaldības atteikties no diviem dažādiem līmeņiem: trūcīgā un maznodrošinātā. To varētu noteikt kā vienu līmeni, un tad, ja pašvaldība var atļauties, tā šo līmeni pacelt augstāk. Protams, apzinoties papildus nepieciešamo finansējumu, jāskatās arī uz dzīvokļu pabalstiem. Satversmes tiesa atzīst, ka jāņem vērā arī tas, lai sociālās palīdzības minimums būtu samērīgs ar valstī noteikto minimālo algu un motivētu cilvēkus strādāt.

– Kā rīkoties pašvaldībām, ja šādu papildu līdzekļu nav?

– Pašvaldību finansiālās iespējas nevar būt kritērijs, pēc kura izlemt jautājumu par GMI. Satversmes tiesa to, ir vai nav līdzekļi, neizskata. Spriedums ir nepārsūdzams, un tas ir jāpilda. Ja pašvaldībā šādu līdzekļu nav, ir jāvienojas par līdzfinansējumu. Finanšu ministrija ļoti labi redz, kādi ir finanšu atlikumi pašvaldībās, kā arī saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas jautājumu tieši Finanšu ministrija zina, cik lieli finansiālie līdzekļi atbrīvosies. Mēs atbalstītu valsts līdzfinansējumu, ja pašvaldībām strauji kristos ieņēmumi vai strauji pieaugtu GMI pieprasītāju skaits.

– Vai ar GMI palielināšanu pietiek, lai risinātu nabadzības jautājumu Latvijā? Arī citi pabalsti atzīti par maziem, piemēram, minimālā pensija utt.

– Pērn valdībā rosināju minimālās pensijas aprēķina bāzi celt līdz 99 eiro, konceptuāli to atbalstīja, bet finansējums tika iedots tikai trešdaļas apmērā.

Tāpat svarīgi runāt par atbalstu mājokļa jautājumos. Pašvaldības piedāvā ļoti atšķirīgu pieeju mājokļa pabalstam, ir tādas, kuras izmaksā tikai pāris eiro. Nav īsti saprotams, ko šāda summa varētu nosegt. Piedāvājam ieviest vienādus kritērijus, kā aprēķināt pabalstu par dzīvokli, nosakot nevis vienādu summu visām pašvaldībām, bet gan izvirzot nosacījumus, kas šajā pabalstā būtu jāiekļauj: dzīvokļa apmaksājamā platība, apsaimniekošanas maksa, aukstais ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana, kanalizācija, kurināmais, gāze, noteikti kilovati elektrības utt. Esam sākuši diskusiju arī par to, vai minimālā apmērā būtu jāapmaksā telefons un internets. Par šo visu vēl spriedīsim. Nākamā tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem mums plānota jau 4. augustā.

– Vai kāda no pašvaldībām ir jau reaģējusi?

– Jā, pārsteidzošā kārtā ir pašvaldības, kas uzreiz ir gatavas iet uz priekšu, nosakot šos līmeņus vēl augstākus. Vēl vakar kāds minēja, ka atteiksies no kāda veloceliņa vai cita projekta, lai šīs finanses novirzītu sociālajai jomai. Tas arī ir tas ieguvums, ka mainās domāšana un pašvaldības ir gatavas ieguldīt cilvēkos, nevis betonā.