Ir cerība, ka nākamgad valsts programmā otrās šķiras autoceļiem varētu atvēlēt vairāk naudas, tad ieguvēji būtu arī Liepājas rajona iedzīvotāji. Tikmēr par Ceļu fonda līdzekļu sadali starp Rīgu un reģioniem vēl skaidrības nav. Ir prognoze, ka nākamgad programmā valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanai varētu palielināt līdzekļus. Tā pēc tikšanās ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem pagājušās nedēļas nogalē sacīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Cer, ka līdzekļu palielinājums būs

Pašvaldību un ministriju pārstāvji tikās Cesvainē, kur norisinājās plānošanas reģionu Sadarbības padomes sēde, veltīta tieši ceļu infrastruktūras, kā arī sabiedriskā transporta jautājumiem.

Iespējams, Latvijā kopumā šim nolūkam 2009.gadā varētu izlietot 36 miljonus latu. Ja tas tā patiešām būs, tad nākamā gada laikā izdosies salabot Priekules – Vaiņodes ceļu, apliecināja VAS “Latvijas Valsts ceļi” Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampmane. Darbus šajā “šausmīgajā ceļa posmā” sāks jau šogad, viņa solīja. Šogad sāksies arī Liepājas – Tāšu ceļa, saukta arī par Grīzupes ceļu, sakārtošana. Te viss atkarīgs no tā, kad laika apstākļi izsolē uzvarējušajam uzņēmumam “Aizputes ceļinieks” ļaus sākt darbus.

Rajona padome pašlaik Satiksmes ministrijai gatavojot vēstuli, kur uzskaitīti ceļu posmi, kuros Liepājas rajonā visvairāk nepieciešams ieguldīt līdzekļus. “No mūsu viedokļa visbēdīgākā situācija ir ar Priekules – Vaiņodes un Priekules – Grobiņas ceļu,” sacīja A.Šilis. Tad kopā ar ministrijas pārstāvjiem tikšot izvērtēts, ko lietas labā varētu darīt.

Sarunās ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem izskanējusi vēl viena satraucoša ziņa. “Šobrīd gaisā virmo runas, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvas, grib palielināt tonnāžu mežistrādes transporta līdzekļiem, kas brauc pa ceļiem,” norūpējies A.Šilis. “Tas būtu nepieļaujami!”

Vilcinās ar Ceļu fonda naudas sadali

Iespējams, šodien Ministru kabinetā tiks skatīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kritiski vērtētais Ceļu fonda naudas sadales noteikumu projekts, “Kurzemes Vārdu” informēja LPS konsultants tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš.

Jau rakstīts, ka pastāv aizdomas par tāda Ceļu fonda naudas sadales noteikumu projektu, kurā lielāka naudas summa tiek piešķirta Rīgai, mazāk naudas atvēlot reģioniem, kur ceļu stāvoklis ir daudz kritiskāks. A.Salmiņš iepriekš pauda izbrīnu, kāpēc šī projekta saturs ilgāku laiku nebija zināms, un tikai pa aplinkus ceļiem viņš uzzinājis, ka projektā nākamajos gados paredzēts palielināt finansējumu Rīgai, turklāt šādi lēmumu tiek uzdoti kā saskaņoti ar LPS.

Noskaidrots, ka 2008.gadā finansējuma sadales principi paliek iepriekšējie. Taču 2009.gadā Rīgai tiks 26 procenti no kopējās Ceļu fonda naudas, savukārt 2010.gadā – jau 30 procenti.

“Ja otrdien Ministru kabinetā šis projekts tiks skatīts, mūsu pozīcija būs šāda: piekrītam 2008.gada finansējumam, jo tas ir saskaņots ar LPS, taču nepiekrītam finansējuma kārtībai nākamajiem gadiem, jo tie gan maina kārtību mērķdotāciju sadalē, gan arī nav saskaņoti ar LPS. Lai šo problēmu atrisinātu, esam gatavi sēsties pie sarunu galda ar Satiksmes ministriju,” sacīja A.Salmiņš.

Jau iepriekš rakstīts, ka reģiona ceļi ir katastrofālā stāvoklī, savukārt finansējuma palielināšanu Rīgai saista ar bēdīgi slavenā Dienvidu tilta būvniecību. Šis objekts pastiprinātu ievērību guva ar to, ka izmaksu ziņā ir pasaulē dārgākais tilts, tāpēc arī reģionu pašvaldību vadītāji iebilst, ka šāda objekta dēļ tiek mazināta iespēja uzlabot ceļu stāvokli reģionos.

Dina Belta,
Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”