Līdz Liepājas Pusmaratonam, kas notiks 20.jūlijā, atlikušas vien dažas nedēļas. Ja mums nebūtu iepriekšējo gadu grafiks, kurā redzama skrējēju pieteikšanās intensitāte, varētu arī krist panikā. Jo pagaidām pieteikušies vien 317 cilvēku septiņās distancēs. Taču viss notiek tā, kā tam jābūt. Domāju, ka sasniegsim prognozēto skaitli starp 1000 un 1500. Taisni pēdējās divās nedēļās dalībnieku piesakās visvairāk, teju puse no kopējā skaita, rāda iepriekšējo divu gadu pieredze. Savā ziņā to ietekmē arī tas, kādi laikapstākļi gaidāmi, kāds cilvēkiem ir noskaņojums.

Kad sākām organizēt Liepājas Pusmaratonu, distanču bija mazāk, nekā šobrīd. Tas, ka ir nepieciešams ne tikai piecu, bet arī, piemēram, 10 kilometru distance, bija tikai loģiski. Savā ziņā to pieprasīja paši skrējēji. Ja ir jau vairākkārt dažādās Latvijas sacensībās pieveikti tie pieci kilometri, saprotams, ka gribas ko vairāk. Un vēl 10 kilometrus izvēlēsies tie, kuri, piemēram, vēl nav gatavi pusmaratonam – 21 kilometra trasei.

Šā gada jaunums ir arī atbalsta gājiens un stafete. Atbalsta gājiens ir iešanas distance ar kopējo garumu septiņi kilometri (viens aplis). Tajā aicināts piedalīties ikviens, kurš var noiet, nosoļot šo vienu apli, izbaudot kopējo startu un atbalstot aktīvu dzīvesveidu. Bieži vien cilvēki jautā – kāpēc viņi to dara, kāpēc skrien. Šī ir tā reize, kad to var izbaudīt pats un rast atbildi. Manuprāt, fenomens slēpjas kopībā. Vēlos atzīmēt, ka šajā distancē dalībniekiem netiks mērīts laiks. Kautrēšanās dēļ iespējamā sliktā rezultāta var atbaidīt, tādēļ nolēmām, ka šī būs distance bez laika čipiem, atbrīvojot dalībniekus no sava veida atbildības. Stafete savukārt ir iespēja trijatā pieveikt visu pusmaratonu, katram skrienot vienu apli (~7km).

Pilsēta, īstenojot apgaismojuma rekonstrukcijas projektu, faktiski pašai nezinot, uzlabojusi, nogludinājusi mums skriešanas trasi. Tā stiepjas pa Jūrmalas parku, un, kā zināms, tur šobrīd aktīvi tiek strādāts. Par izdarīto ir liels prieks. Jau šobrīd ir kvalitatīvi un smuki celiņi. Jāsaka, ka citās Latvijas pilsētās bijis jāskrien pa vēl bedrainākām ielām, nekā tas bija pie mums. Tā kā arī līdz šim mums nebija no kā kaunēties.

Trase Liepājā ir pateicīga, jo lielākoties vijas zem parka kokiem. Ir tikai nedaudz vietas, kur jāskrien atklātā saulē. Lielākais ienaidnieks un reizē palīgs Liepājā ir vējš. Paldies Dievam, līdz šim, organizējot pusmaratonu, esam iztikuši bez kaut kādiem nelaimes gadījumiem, saulē pārkarsušiem sportistiem. Domāju, ka tas nav tikai dēļ tā, ka trase izveidota parkā. Nepārtraukti atgādinām, ka par savu veselību ir jādomā, tā nav joka lieta, un nevajag pārvērtēt savas spējas. Ja neizjūti, cik kilometrus gara distance būtu pašam piemērota, vari, piemēram, aiziet uz “Daugavas” stadionu. 10 apļi ir četri kilometri, 20 apļi – astoņi kilometri, 25 apļi – 10 kilometri.

Ko sportisti saņems balvā? Īpaša dizaina piemiņas medaļu. Savukārt divdesmit septiņi pirmo trīs vietu ieguvēji deviņās vecuma grupās – spīta un izturības simbolu “Telefonistu”. Balvu saņems arī “Labākais liepājnieks” un “Labākā liepājniece”. Vēlamies pēdējos izcelt, jo viņi ir mūsējie. Manuprāt, ikviens no Liepājas Pusmaratona dalībniekiem uzskatāms par varoni, jo nevienam no viņiem – kā parastam cilvēkam, tā sportistam – trasē nav viegli. Cīnās visi. Tāpēc noteikti viņus vajag nākt un atbalstīt, jo ne tik bieži publiski tiek paveikti šādi varoņdarbi. Ikviens vēl aicināts pieteikties un izmēģināt spēkus kādā no distancēm. Ja ar sportu neesi uz tu, iesaku pusmaratonu izvirzīt par savu mērķi kādu citu gadu. Aiz tā, ka nepietiek laika, lai tam pienācīgi sagatavotos.