AS “Liepājas
metalurgs” problēmas varētu atrisināt steidzīga uzņēmuma vadības maiņa,
un, ja akcionāri paši netiek skaidrībā, nevēlas atdot akcijas, tad ierosināta
maksātnespējas procesa laikā valsts kā galvenais kreditors var nomainīt vadību
un turpināt sekmīgu uzņēmuma atveseļošanos, intervijā laikrakstam
“Diena” atzīst ekspremjers, bijušais finanšu ministrs Einars Repše,
kura laikā uzņēmumam tika izsniegts valsts galvojums.

To, ka savulaik atbalstījis valsts galvojuma izsniegšanu
“Liepājas metalurgam” Repše uzskata
par pareizu, jo pēc viņa domām tā ir vitāli svarīga nozare Latvijai, kas būtu
jāsaglabā, jo to iznīcināt vai sagraut esot daudz vieglāk.

“Saprotu, ka šodien mēs varam runāt, ka metalurģijai
visā pasaulē un it īpaši Eiropā ir grūtas dienas. Metalurģijas nozare pasaulē
pārdzīvo krīzi. Bet, ziniet, savulaik tādas pašas runas mēs dzirdējām arī par
cukura nozari. Ka cukuru ražot nav izdevīgi, ka importa cukurs vienmēr būs
lētāks. Un šobrīd mēs ļoti nožēlojam, ka atļāvām – gan privātiem īpašniekiem,
bet tik un tā, – šo nozari sagraut. Tāpat metalurģijas nozari Latvijā ir ļoti
viegli iznīcināt. Bet tas nebūtu prāta darbs. Un “Liepājas metalurgs” nenoliedzami ir lielākais
uzņēmums, kas reprezentē nozari,” uzskata Repše.

Viņš atceras, ka laikā kad tika izsniegtas garantijas,
Valsts kase bija nodrošinājusi, ka šī garantija tiek nodrošināta ar nekustamā
īpašuma un pašas iekārtas ķīlu no uzņēmuma puses. Lasot pēdējās Valsts kases
pārvaldnieka intervijas, kurās viņš joprojām apgalvo, ka šīs garantijas var
realizēt jebkurā brīdī, Repše atzīst, ka tur nav nekādu šaubu, ka valsts nevar
pazaudēt savu naudu konkrēti saistībā ar šo izsniegto garantiju. Bet, ja šīs ķīlas
realizē, tas nozīmē, ka “Liepājas
metalurgs” pārstāj strādāt un tas nebūtu pareizi.

“Manuprāt, steidzīgi vajadzētu mainīt vadību uz tādu,
kam kreditori, tajā skaitā valsts, uzticētos un kas spētu nodrošināt sekmīgu šī
uzņēmuma darbības atjaunošanos. Ja pašreizējie akcionāri strīdas savā starpā,
ja viņi nenāk ar konkrētu plānu, kā atjaunot uzņēmumu, tas vien jau būtu pamats
vadības maiņai. Un ziniet, ja “Liepājas
metalurga” akcionāri paši netiek skaidrībā un nav ar mieru atdot akcijas
valstij vai nodrošināt vadības maiņu, tad ir likumīgs process, ko var
ierosināt. Proti, tas ir maksātnespējas process. Maksātnespējas procesā valsts
kā galvenais kreditors kopā ar attiecīgo banku, kuras aizdevums ir garantēts,
var nomainīt vadību un turpināt sekmīgu uzņēmuma atveseļošanos,” stāsta
Repše.

Tomēr Repše arī piebilst, ka vērtē negatīvi procesu, kad
lielākie Latvijas uzņēmumi nonāk ārvalstu kapitāla kontrolē. Pēc viņa domām
Latvijā ir savs kapitāls un vislabākajā gadījumā “Liepājas metalurgam” jākļūst par Latvijas
kapitāla uzņēmumu.