Biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes sēdē uzmanības degpunktā bija arī jautājums par lauksaimnieciskās ražošanas apdrošināšanas lietām, kas ir ļoti aktuālas. Jau ziņojām, ka šoruden Latvijā darboties sācis Riska fonds. Tam iespējams pieteikt ziemāju sējumus, tomēr pagaidām, kā, redakcijai teica pārvaldes vadītājs Jānis Lots, Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē vēl nav saņemts neviens iesniegums.

Riska fonds veidots daudzu gadu gaitā un tapis, pārvarot grūtības un lielas pretrunas. Uz to liktas lielas cerības. Ja lopkopībā lauku apsaimniekotāji savu ganāmpulku neatstājot bez apdrošināšanas, tad to nevarot sacīt par augkopības sektoru, kur audzētāji turpina dzīvot ierastajā ritmā un ieradumos, paļaujoties uz to, ka gan jau valsts piešķirs kaut kādas subsīdijas, ja salna, ieildzis sausums vai plūdi izpostīs viņu sējumus. Taču tagad tās esot veltas cerības, jo apstākļi izmainījušies. “Turpmāk valsts atbalstu par stihijas postījumiem zemkopībā nepiešķirs,” sacīja Apvienības valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane, piebilstot, ka pozitīva pieredze esot meklējama Lietuvā, kur līdzīgs fonds pastāv un darbojas jau gadu. 

Par to, kāpēc tāda atturība no lauksaimnieku puses un vai pie tā vainojams informācijas trūkums, kā arī zemnieku viedokļus par Riska fonda darbību un viņiem izvirzītos nosacījumus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16.oktobra numurā Pētera Jaunzema publikācijā.

Lietavu nodarītie zaudējumi druvās ir acīmredzami, tomēr zemnieki kavējas tās apdrošināt, jo neatceras gadījuma, kad tas kādam no viņiem būtu palīdzējis.