Kuplu pulku tirgotāju sestdien Pētertirgū bija pulcējis lielais Jurģu gadatirgus, kur pircējiem visas dienas garumā bija iespēja pamielot acis un vēderu.

Gadatirgū savas preces piedāvāja tirgotāji, kuri, kā ik gadu, bija ieradušies no tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem, kā arī pa kādam no kaimiņzemes Lietuvas. Varēja nogaršot un iegādāties pašdarinātus labumus – maizi, piparkūkas, mājas desas no lauku rukšiem, sieru, kūpinātas zivis, dzērvenes, zāļu tējas, medu un daudz ko citu gardu un veselīgu.

Kā jau pavasarī vislielākā rosība valdīja pie stādiem un sēklām. Ar savu preci uz Liepāju ceļu bija mērojušas stādaudzētavas un individuālie audzētāji, piedāvājot kociņu, ogulāju, rožu krūmu dēstus, puķu stādus, sīpolus utt. Pēc stādiem un citiem stādāmajiem materiāliem veidojās rindas, tāpat minerālmēslojums, kapļi un citi dārza instrumenti bija vienas no populārākajām precēm tirgū.

“Tas mūsu jaunajai mājvietai,” laikrakstam sacīja Artūrs un Alise, kuri patlaban iekārto ģimenes māju Bernātos. Jāveido arī dārzs, tāpēc šoreiz iegādāti upeņu dēsti un ķirša kociņš, bet daudz kas vēl vajadzīgs un darba vēl ļoti daudz, taču tas jauno ģimenīti nebaidot. Uz gadatirgu līdzi paņemtas arī abas atvasītes – Ernests un Hanna.

Savukārt pie pieredzējušās puķaudzētājas grobiņnieces Mirdzas Būkas ne viens vien interesents piestāja jautāt padomu. Mirdzas kundze audzē rozes un citas puķes, pārdod dēstus, gladiolu sīpolus, puķuzirnīšu sēklas utt. “Tagad ir īstais laiks apgriezt rožu krūmus, nav vairs tik auksts, un arī Mēness šobrīd ir labs,” Mirdzas kundze teic kādai sievietei, kura interesējas tieši par rožu audzēšanas gudrībām.

Gadatirgū plašā pulkā bija pārstāvēta arī amatnieku cunfte. Te katrs pēc savas gaumes un rocības varēja iegādāties pītus grozus, keramiku, pirtslietas, tekstilu, kā arī izstrādājumus no koka, stikla, māla, ādas, metāla, rotkaļu un citu amatnieku darinājumus.

Simpātiskas tamborētas lellītes piedāvāja Māra Timošenko. “Sāku ar mazbērniem, gatavoju viņiem grabulīšus, lellītes,” pastāstīja Māras kundze. “Tad nolēmu pamēģināt to lietu nopietnāk. Izgatavoju vairākas lellītes, un izrādījās, ka cilvēkiem patīk, – nopirka. Tā arī strādāju mājās, gatavoju lellītes, pārdodu gadatirgos, Ziemassvētku tirdziņos.” Turpat redzami arī koka metamie kauliņi. Izrādās, tos no koka izgriezis sievietes dēls, viņa pati slīpējusi un sagatavojusi. “Viss, ko redzat, ir tikai roku darbs,” sacīja Māra. Vienas mazās lellītes izgatavošanai paiet visa diena – kādas deviņas stundas, lielākie lācīši prasa četru dienu darbu.

28Skatīt galeriju