Rotaļu laukums gatavs
"Kurzemes Vārds"
“Izstādes iekārtošana telpā, tās iedzīvināšana ir neatņemama mākslas darba sastāvdaļa. Es ļoti baudu šo procesu,” laikrakstam saka māksliniece Ilze Aulmane. Pie viņas ierodamies brīdī, kad Liepājas muzeja telpās tiek plānots izstādes “Nebeidzamais rotaļu laukums” iekārtojums. Tā gaidīs apmeklētājus līdz 9. jūnijam.
I. Aulmane skaidro, ka šī darbu sērija jeb instalācija tapusi diezgan ātri: “Kad uzrodas kāds impulss un skaidrība, kurā virzienā jāiet, viss notiek ātri. Tomēr jāļauj tam attīstīties sevī tik ilgi, cik nepieciešams. Nevajag steidzināt, dažas lietas prasa visu dzīvi. Šī izstāde ir mans iekšējais rotaļu laukums. Materiāls ir iekšējā pasaule un robežpasaule starp vidi un garu – tā ir mūsu miesa, tās tuvums, miesas un tās siltuma tuvums audumam.” Māksliniece paskaidro, ka izstādes galvenā sakne gan slēpjas garīgajos piedzīvojumos – saiknē un attiecībās ar Dievu, kur svarīgs iekšējais skaistums un brīvība. “Iespējams, to var saukt pat par naivumu un rotaļīgumu, bet nesaistot ar bērnību. Drīzāk tādu, kas mūsos ir visas dzīves garumā. Bieži vien sabiedrībā ieņemtās lomas mums daudz ko neļauj, tāpēc šeit uzdrīkstēsimies un rotaļāsimies,” saka Ilze.
Izstāde pārsteidz ar materiālu izvēli: māksliniece izraugās to, kas ieskauj mūsu ikdienu – gultas veļu, aizkarus, plastmasu un krāsas triepienus, laukumus, kas vienlaikus var būt gaismas zibšņi, slīdošas un vibrējošas ēnas, ādas krāsa uz delnām. Mazi porolona gabaliņi un lielāki, iekrāsoti porolona ruļļi no seniem un neizmantotiem gultas matračiem. “Mani interesē telpa, apjoms, krāsa un materialitāte. Strādājot ar šīm lietām, katrs spertais solis ierosina nākamo. Par šīm lietām ir svarīgi domāt, runāt. Mums arvien vairāk ir iespēju izvēlēties, ko patērēt no izklaides industrijas piedāvātā, taču tā palaižam garām neskaitāmas iespējas “radīt” piedzīvojumu pašiem, darīt to, kas spēj ārkārtīgi spēcīgi mūs mainīt. Es alkstu pēc šāda tipa izmaiņām. Par to arī šī izstāde,” skaidro I. Aulmane.
Izstādes atklāšanu Ilze neesot plānojusi, jo nav liepājniece, arī draugu Liepājā īsti neesot. Viņa pati mācījusies Ogres Mākslas skolā, šobrīd studē maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā. Strādājusi gan par pedagoģi, gan dežuranti, gan izstāžu zāles kuratori. Piedalījusies dažādās izstādēs un aktīvi turpina attīstīt savu radošo darbību, priecājas par jauniem izaicinājumiem un iespējām, tāpēc jūtas pagodināta, ka Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla viņu uzrunājusi un ļāvusi rotaļu laukumu būvēt Liepājā.