Ieejot kādu reizi Latviešu biedrības namā un izpētot tur esošās plāksnes ar uzrakstiem, starp tiem var ieraudzīt arī tādu, kas vēsta par “Liepājas Baleta un deju studijas” atrašanos šajās telpās. Tad nu, lūk, par to, kas tur notiek, kā tas aizsākās un vai ir vērts kaut pamēģināt.

Kā tas viss sākās?

Ingrīda Lūre ar baletu sāka nodarboties jau agrā bērnībā. Kā viņa sacīja, iemācoties runāt, visiem stāstījusi, ka būs balerīna. Un, kā tagad redzams, sevis solīto ir piepildījusi bez ierunām. Dzimusi Liepājā, sākusi dejot jau 4 gadu vecumā, 10 gadu vecumā pārcēlusies uz Rīgu, lai dejotu Rīgas horeogrāfijas skolā. Savulaik pavadījusi 5 gadus Kanādā, 2002.gadā viņa atgriezusies dzimtajā pilsētā un atvēra privātu deju studiju – “Liepājas Baleta un deju studija”. Sākotnēji tā atradusies kāda bērnudārza telpās, tad “Romas dārzā”, taču tagad jau divus gadus tā atrodas Latviešu biedrības namā. Ingrīda deju studijā ir gan vadītāja, gan deju pasniedzēja.

Ko tieši var iemācīties?

“Liepājas Baleta un deju studija” piedāvā baletu, pilates un vēderdeju nodarbības. Kā pastāstīja Ingrīda, studijā baletu dejo meitenes vecumā no 4 līdz 15 gadiem. Lai gan balets ir deja, kurā stingri jāievēro disciplīna un ik nodarbību jāizpilda noteikta rutīna, šīs baleta nodarbības notiek caur rotaļām, spēlēm, lai paralēli fiziskajiem ieguvumiem, attīstītu arī radošu iztēli. Savukārt pilates izvēlas sievietes, kuras vēlas mierīgāku slodzi, lai pēc jau tā nogurdinošas darba dienas, nebūtu jānomoka arī savs ķermenis. Vēderdejas ir iecienījušas sievietes un pusaudzes, tā ir savā ziņā modes lieta. Ingrīda atklāja, ka visu oktobri izklaides vietā “Klondaika” norisināšoties austrumu mēnesis, kad ik sestdienas vakaru uzstāsies Liepājas baleta un deju skolas vēderdejotājas, tādējādi ikvienam apmeklētājam būs iespēja redzēt šo deju visā tās krāšņumā.

Interesanti, ka agrāk dejot mēģinājuši arī puiši, tomēr nobijušies un pametuši dejas “Liepājas Baleta un deju skolā”, tāpēc šobrīd dejo tikai meitenes un sievietes.

Tas nāk par labu

Deja izkopj stāju, izturību, koordināciju, ritma izjūtu, balansu, tiek stimulēta domāšana, jo dejotāji nevienu kustību neveic neapdomājot, atmiņu, klausīšanās spēju, disciplīnu pār sevi, veidojas cieņa pret savu ķermeni, savu deju pasniedzēju un arī grupas biedriem. Dejojot attīstās māka strādāt individuāli un grupās, veidojas telpas izjūta, turklāt tas ir veselīgi un aizpilda brīvo laiku.

”Visi ir laipni aicināti un visi, kurus interesē dejas, lai pamēģina!” – tā Ingrīda.

Ieva Stoma

Foto no “Liepājas Baleta un deju studijas”