Sadziedāšanās Meteņa noskaņās
"Kurzemes Vārds"
Sestdien folkloras centrā “Namīns” valdīja priecīgs noskaņojums. Folkloras kopas “Atštaukas” sievas kā namamātes uzņēma dziedātājas un labas paziņas no kopām “Saknes” un “Vēlava”, lai visas kopā cildinātu Meteņus – senos latviešu pavasara gaidīšanas svētkus.
Jau sākumā “Atštauku” vadītāja Ināra Kalnarāja brīdināja, ka ar dziedāšanu un rotaļās iešanu vien neiztikšot. Klātesošos aicināšot arī no dzijas un salmiem gatavot rotājumus, ar ko pušķot “Namīna” telpas. Ne tikai palīgiem, bet visiem dziedātājiem tika solīta uz īstas uguns vārīta zupa. Folkloras kopu dalībnieces uz svētkiem ieradās, tērpušās dažādās maskās. Meteņi tiek svinēti vidū starp ziemas saulstāvjiem un Lielo dienu jeb pavasara saulgriežiem. Tāpat kā citās pasaules valstīs, kur šajā laikā notiek dažādi karnevāli ar pārģērbšanos, arī latviešiem ir tradīcija iet ķekatās. Meteņus senatnē uzskatīja par īpašu laiku, kad ar maģiskām darbībām ietekmēt notikumus savā labā, nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu. Kurzemē Meteni sauca par Budēli, bet piekrastē dzīvojošie par Vastlāvi.
I. Kalnarāja: “Šis laiks raksturīgs ar pāreju cilvēkā no iekšējā miera un būšanas pašpasaulē uz kustību un darbību ārējā pasaulē. Var teikt, ka visi kopā pamazām mostamies no ziemas miega. Meteņa laikā jātiecas vairāk dot prom, nevis ņemt. Labāk kaut ko no mājas izvest, nevis ienest! Labs laiks, lai kaut ko aizlaistu prom! Arī no iekšējās pasaules – kādas uzmācīgas atmiņas vai aizvainojumu.” Meteņi beidzas Pelnu dienā, kam seko lielais gavēnis.