Par to, ko gatavot nākamgad uz Annām, var sākt domāt jau
šodien, mudina viena no Rucavas sievām – Māra Tapiņa. Saimnieču godu dienā, kas
nesen tika aizvadīta Papes “Vītolniekos”, šoreiz noskaidroja gardākā siera
sējēju un prasmīgāko tortes cepēju.

Bagātīgā
konkurencē par labāko tika atzīts ķāķišķnieces Ingas Pērkones sietais siers.
Pavisam konkursā tika vērtētas 19 dažādas sieru šķirnes, informē M. Tapiņa.
To vidū bija mīkstie, cietie, aizlejamie, kazas sieri, kā arī ar ķimenēm un
olīvām.

Lilija
Vītola, kuru pasākuma rīkotāji izceļ kā čaklāko, piedāvāja pat četrus sierus –
ķimeņu, rozīņu, sēkliņu un “sālītē mērcētu”. Tie gatavoti no svaiga
piena. “Tas ir no Latgales nācis, meitas vīra māsa iemācīja, un tā
darbojos,” stāsta L. Vītola. Siers gan tirgots nekur netiek, ģimene
liela, saimniecība maza, tikai viena govs, labi, ja pašiem spēj sasiet.

“Katls
jācilā. Ja nevar pacelt, ar kausiņu smeļ ārā. Piens karsts. Astoņdesmit pieci
grādi,” par darba garoziņu saka siera sējēja. “Neuzmanības un mazu
bērnu blakus nevar būt.” Taču pats galvenais priekšnosacījums esot labs
piens. Ja būs ieskābis, nekas nesanāks, apgalvo L. Vītola. Tādēļ viņa pie
siera siešanas ķeras uzreiz pēc tam, kad govs izslaukta.

Tīkamāko
sieru noteica Saimnieču godu dienas apmeklētāju balsojums. Uzvarētāja saņēma
lielu māla bļodu un koka karoti, pārējām dalībniecēm tika mazākas bļodiņas un
piena ēdienu recepšu grāmatiņa.

Vērtēšanai
bija izliktas arī četras tortes. Tās tāpat ikviens varēja nobaudīt un nobalsot
par, viņaprāt, gardāko. Taču līdztekus darbojās arī žūrija. “Tā ir labākā
reklāma un cepēju vizītkarte. Garšotājam atliek vien pajautāt telefona numuru,
un ir droša vieta, kur vērsties nākamajā svētku reizē, kad būs nepieciešama
īsta lauku torte,” spriež M. Tapiņa.

Par
gardākās tortes cepēju tika atzīta Dace Liparte. Taču lielāko torti bija
izcepusi Sandra Roze. “Laiks bija, tepat notiek,” viņa stāsta, kā
nolēmusi piedalīties konkursā. Kūkas cept iznākot diezgan bieži – kad draugi,
radi, paziņas palūdz. Parasti nedēļā trīs, četras topot.

“Jādomā
par jauniem puišiem,” S. Roze smej, taujāta, kas ir galvenais, lai
iznāktu garda kūka, un tad jau nopietnāk piebilst: “Ir jāpatīk tam darbam,
ko dari. Man jau ir parastas olu kūkas. Kādas sanāk, tādas cepu. Kas ir, to
lieku iekšā. Nav tā, ka vienmēr vienu un to pašu.” Ābolu laikā – ābolus,
ogu laikā – ogas, parasti klāt ir arī cidoniju sīrups. Tortes cenšoties
netaisīt pārlieku saldas.  

Goda mielastam
saimnieces bija atnesušas arī citus gardumus un savus virtuves meistarstiķus,
piebilst M. Tapiņa.

Svētku
dalībniekiem tika dota iespēja novērtēt arī košus rokdarbus, kas mantoti no
mammām, vecmammām un kaimiņienēm. M. Tapiņa izceļ Lilijas Vītolas un viņas
meitu ģimeņu sievu darinājumus, Pūpēžu – Visminu rokdarbnieces, Viļumsonu –
Salmiņu sievietes vairākās paaudzēs, arī “Leju”, “Timbru”
un “Sudargu” māju mantoto pūru un citu bagātības.

Apvienojot
apzinātās vērtības un roku veiklību, pagājušās ziemas laikā Rucavas sievas arī
kopīgi izgatavoja tautastērpu: Aija Cinkmane darināja vesti, M. Tapiņa –
lindraku, bet Liene Ķestere – kreklu. Daļa Rucavas sievu savu tautastērpu jau
uztaisījušas, citas vēl tikai darina un šoreiz bija izlikušas apskatei, cik
tālu tikušas: Elga Ozola – brunčus un brusti, izšūtus krekla gabalus,
Aleksandra Maksakova – gandrīz pabeigto Rucavas jaku, caurlielines zeķi, bet Inga Tapiņa – villaini, nāmatu, smalkas
zeķes. “Ne vien rucavnieces, bet arī viešņas novērtē, cik liels
ieguldījums nepieciešams, lai pie tērpa tiktu, taču pārliecība par to, ka tas
ir iespējams un vajadzīgs, arvien pieaug,” novērojusi M. Tapiņa.

Sētmalā
pulcējās arī tirgotāji ar podiem, lellēm, dzintaru un dzijām. Godu dienu ar
koklēm, ģitārām, stabulēm un saviem darinājumiem kuplināja jauniešu vasaras
skoliņas audzēkņi, kuri zināšanas apguva Rucavas “Zvanītājos”.
Pasākumā, kas notika pagājušās nedēļas nogalē, piedalījās arī Latvijas Siera
kluba prezidente Vanda Davidanova, godu saimniece, Skrundas arodvidusskolas
skolotāja Gunta Stepanova, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra
pārstāvis Ivars Kalnietis un Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Pasākumu vadīja M. Tapiņa, bet organizatoriskos jautājumus koordinēja
Sandra Aigare. Saimnieču godu dienu finansiāli atbalstīja LLKC.