Saldējums
Kad man bija jāizlemj, vai par pirmo paša nopelnīto algu pirkt uzvalku vai fotoaparātu, izvēle krita par labu fotoaparātam un kopš tā laika darbojos fotogrāfijā. Manas bildes bija arī pašā pirmajā Liepājas fotostudijas izstādē, kas tika rīkota 1958.gadā. Vēlāk bijušas arī daudzas citas izstādes, manas fotogrāfijas iekļuvušas katalogos, bukletos, kalendāros, grāmatās un uz kartītēm, aizceļojušas uz daudzām valstīm visā pasaulē.
Savulaik, kad strādāju “Liepājas metalurgā” par metālizstrādājumu ceha maiņas vadītāju, daudz bildēju savus darbabiedrus un rūpnīcas ikdienu – tā tapa apsveikumu albumi darbabiedriem, ko pasniedzām svētkos. Līdzīgus albumus dāvanā saņēmuši arī ģimenes locekļi un draugi. Tagad mazbērni un mūsu vienīgais mazmazbērns fotogrāfijās nokļūst retāk, tomēr ikdienā esmu bieži sastopams ar fotoaparātu pie rokas.
Mana fotofilozofija ir diezgan vienkārša – jābūt pareizajam laikam, pareizajai gaismai, kas krīt attiecīgā leņķī, pareizajam rakursam un atspīdumam. Kad visi šie faktori sakrīt, iznāk laba bilde.
Nu jau daudzus gadus abi ar sievu, kas ir diplomēta māksliniece, saimniekojam savās lauku mājās Otaņķu pagastā un tepat tuvākajā apkārtnē ciešā sasaistē ar dabas norisēm top arī mani fotodarbi. Bet ko bildēt ir visapkārt − rasas atspīdums ziedos un zāles stiebros, gadalaiku maiņa, mājdzīvnieki – viss tas, kas liekas ikdienišķs un tomēr ir tik īpašs un skaists.
Alfrēds Niedols,
Alfrēda Niedola foto
“Šī ir mūsu “supermodele” Bella. Tas logs tāds bijis vienmēr, arī lukturis tur vienmēr stāvējis, un kad kādu ziemas rītu, ejot uz kūtiņu, ieraudzīju, ka kaza laiza leduspuķes rūtīs, steidzos atpakaļ pēc fotoaparāta un tapa šī bilde, kas nu jau iekļuvusi vairākos kalendāros un ir ļoti iecienīta,” stāsta fotomākslinieks Alfrēds Niedols.