Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sandis Dejus: Ūdens krānā nav dabas parādība

Sandis Dejus: Ūdens krānā nav dabas parādība
Foto: No personīgā arhīva
27.07.2019 07:06

liepajniekiem.lv

”Jau trešajā paaudzē darbojamies ūdens nozarē, līdz ar to varētu teikt, ka man laikam ūdens asinīs ir mazliet vairāk nekā citiem, tādēļ ir iegājies, ka šis lauciņš ir tuvs,” stāsta pētnieks Sandis Dejus. Sanda ikdiena aizrit starp Liepāju un Rīgu. ”Nu jau 14 gadus vizinos starp abām pilsētām. Darbs ir Rīgā, jo Liepājā iespējas strādāt zinātnē ūdens lauciņā ir visai minimālas, tādēļ esmu daļēji spiests strādāt Rīgā. Katru nedēļu priecājos atgriezties Liepājā un sajust mājas.”

Misija – ūdens

”Man nedaudz ir tā misijas sajūta, jo ūdens lauciņš ir mazliet novārtā pamests un nenovērtēts gan Latvijā, gan pasaulē. Līdz ar to ir sajūta, ka vajag pastāstīt par ūdens apgādes, dzeramā ūdens svarīgumu cilvēku dzīvē un iznest to saulītē.”

Sandis ūdens nozarē darbojas jau 17 gadus. “Sāku ar tranšejām un caurulēm, pārejot pie zīmēšanas un nu jau desmit gadus strādāju arī zinātnē, pētot jautājumus, kas saistīti ar dzeramo ūdeni, notekūdeņiem, ūdens ciklu pilsētā. Civilizācijā tā ir ļoti būtiska lieta, ko bieži nenovērtē. Kā smējās mani kolēģi – liela daļa sabiedrības uzskata, ka ūdens krānā ir dabas parādība. Tā gan nav – tur strādā simtiem cilvēku, lai ūdens būtu mājās un atbilstošā kvalitātē.”

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem ūdens nozare ir vecākā nozare Latvijā. ”Diemžēl jaunu cilvēku, kas darbojas ūdens nozarē ir kritiski maz. RTU ir milzīgs studentu deficīts mūsu lauciņā, līdz ar to kvalificētu speciālistu trūkums visā Latvijā – tas mums lika domāt par mūsu sfēras popularizēšanu.”

Sandis ar kolēģiem sapratis, ka vajag vairāk strādāt ar to, kas mums ir dots un radīja biedrību ”Ū vitamīns”.

”Tā ir ļoti veiksmīga apstākļu sakritība. Latvijas dzeramā ūdens kvalitātes apstākļi mums lika domāt par to, ka salīdzinot ar pasauli mēs esam gana īpašā situācijā, lai par to runātu. Ir jārīkojas, lai mēs būtu lielāks spēks un cilvēki novērtētu šo fantastisko brīnumu, kas mums ir, – dzeramo ūdeni.”

Viņi sadraudzējušies ar Latvijas ūdens apgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju, kuriem arī kā klientiem bijis aktuāli izstāstīt sabiedrībai to, ka ūdeni var lietot no krāna, jo tas ir atbilstošs prasībām un drošs.

”Veiksmīgu apstākļu sakritības rezultātā ar mums satikās arī vairāku Rīgas kafejnīcu īpašnieki, kas  jautājumu par dzeramo ūdeni uztvēra kā ļoti būtisku, jo viņiem šķita pašsaprotami, ka visās kafejnīcās un restorānos krānu ūdeni vajag piedāvāt par brīvu.

Tas atbilst arī mūsu idejai, tādēļ veiksmīgu sakritību rezultātā visas šīs trīs puses apvienojāmies iniciatīvā, kuru nosaucām par “Ū vitamīnu”, kurā runājām par dažādiem jautājumiem, kas saistīti tieši ar dzeramā ūdens lietošanu, mītiem, paradumiem, aktualitātēm. Mēs mēģinām mudināt cilvēkus uzticēties ūdens apgādes sistēmām un simtiem inženieru, kas strādā, lai ūdeni nogādātu katrā mājā. Nu jau pusotru gadu kustība iet plašumā –  kafejnīcu skaits, kurās pasniedz bezmaksas ūdeni, tuvojas diviem simtiem.”

Publiskas iestādes un kafejnīcas, kuras ir gatavas iesaistīties ”Ū vitamīna” iniciatīvā, var pieteikties mājas lapā udensparbrivu.lv, aizpildot nelielu anketu.

Lai mainītos uzskati

”Ū vitamīna” pārstāvji regulāri tiekas ar skolēniem, jauniešiem. ”Jau pirms aptuveni desmit gadiem mums no universitātes vajadzēja braukt lasīt lekcijas uz skolām par ūdeni. Gadu laikā esam lekcijas apaudzējuši ar interesantiem stāstiem, iekārtām, eksperimentiem. Manuprāt, šī mērķauditorija ir ļoti svarīga, jo bērni daudz runā ar vecākiem. Kad dzirdam atgriezenisko saiti par to, ko bērni skaidrojuši mājās vecākiem par ūdens lietošanu, saprotam, ka tas ir tas virziens ar kuru strādāt. Ar pieaugušajiem tas varētu būt grūtāk.”

Sandis novērojis, ka aptuveni pusei šķiet pilnīgi normāli izmantot ūdeni no krāna, otra puse gan tic senajiem mītiem par to, ka to nav ieteicams dzert.

”Es pilnīgi saprotu arī otru pusi, jo cilvēku dabā ir baidīties no tā, ko viņi nezina. Tas tomēr skar viņu veselību. Mūsu pienākums ir sabiedrībai visu izskaidrot. Es ticu, ka mūsu kampaņu laikā cilvēki maina savus uzskatus.”

Arī paši ”Ū vitamīna” pārstāvji no savas iniciatīvas gūst gandarījumu. ”Paši gūstam lielu prieku, aprunājoties ar jauniešiem, pajokojoties, pasmejoties. Tas ir bonuss mums pašiem par labi padarītu darbiņu,” smaidot atzīst Sandis. Pētnieks piebilst, ka viņu rīcība ir mazliet savtīga. ”Mēs ceram, ka šie bērni interesēsies par ūdens nozari un nākotnē vēlēsies tajā strādāt!”

Minerālūdens no krāna

“Ū vitamīns” darbojas trijos virzienos. Biedrība mudina kafejnīcās ieviest bezmaksas dzeramo ūdeni no krāna, kliedēt mītus un pasniegt sabiedrībai informāciju par to, kā arī strādāt ar pašvaldībām, publiskām iestādēm, lai motivētu uzstādīt publiskās strūklakas, krānus, kur ikvienam būtu brīvi pieejams ūdens.

”Visā Latvijā, izņemot daļu Rīgas, mēs dzeram pazemes ūdeni, kas ir ļoti kvalitatīvs bez smagajiem metāliem un toksiskām vielām, kas apdraudētu cilvēku veselību. Vienīgā rūpe mums ir paaugstināts dzelzs sastāvs, ko redzam, ja mājās ir brūns ūdens, vannā iekrāsojusies tumša svītriņa, taču pēdējo 20 gadu laikā pašvaldībās ir uzstādītas ūdens atdzelžošanas iekārtas, kas šo problēmu samazina,” skaidro Sandis.

Tāpat cilvēki nereti satraucas par to, ka jātīra tējkannas un ūdens boileri. ”Tas ir ūdenī esošā kalcija un magnija dēļ. Arī no tā ūdens tiek attīrīts, taču nekur pasaulē nav noteikta vērtība, līdz kurai šo cietību vajadzētu attīrīt, jo kalcijs un magnijs ir cilvēka organismam nekaitīgs.

Kāpēc mums to attīrīt, ja tas ir nepieciešams cilvēka organismam? Tad paceļas jautājums – kas cilvēkam ir svarīgāks – tējkannas vai veselība? Ūdens, ko dzeram Liepājā, tuvojas zemas koncentrācijas minerālūdens saturam, līdz ar to, mēs varētu priecāties, ka mums ir šāda unikāla iespēja.”

Arī ūdens garša un smarža reizēm attur cilvēkus no tā lietošanas uzturā, tādēļ ir iespējams izmantot dažādus filtrus. ”Vienīgā lieta, kas Latvijā mājās var būt nepieciešama ūdens attīrīšanai, ir mehāniskā attīrīšana, diegu filtri. Tie attīrīs ūdeni no biežākā sūdzību iemesla – metāla daļiņām/brūnā ūdens. Nepatīkamas garšas un smaržas nomākšanai izmantojami uz aktivētās ogles darbības principa balstītas tehnoloģijas, piemēram, filtra krūzes.”

Sandis atgādina, ka kaut arī cilvēkiem nereti garšo tieši remdens ūdens, par dzeramo tiek uzskatīts tieši aukstais ūdens. ”Ja gribat remdēt slāpes pavisam droši, ūdeni vajag notecināt. Tipiska ūdens temperatūra Latvijas pašvaldībās ir 8-12 grādi. Tad tas ir svaigs, drošs un garšīgs,” piebilst Sandis.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz