Tā kā atnākusi ziema ar salu, noteikti ir nepieciešams
piemēroti saģērbties ar piemērotiem apaviem, galvassegu un arī cimdiem, jo, ja
šīs ķermeņa daļas nebūs piesegtas, var gūt apsaldējumus.

Kā tas izpaužas? Vietās, kas apsaldētas, no sākuma var
sajust sausuma sajūtu, durstīšanu, piemēram, rokām pirkstu gali kļūst ļoti,
ļoti jūtīgi. Var parādīties arī ādas krāsas izmaiņas – āda kļūst blāvāka.

Ja pirmās pazīmes netiek ņemtas vērā, var gūt dziļu un
nopietnu apsaldējumu, kad ādas krāsa ir ļoti bāla un vietās, kuras sals ļoti
spēcīgi skāris, miesa kļūst nejūtīga. Tādējādi, sākoties asinsrites
traucējumiem, tiek traucēta arī audu barošana un var iestāties tā saucamā
nekroze, kad ķermeņa daļas, ko aukstums stipri skāris, vairs netiek apasiņotas
un atmirst.

Ja ir aizdomas, ka bijis viegls apsaldējums, ļoti nepareizi
cilvēki rīkojas, ja domā, ka šīs vietas ir jāberzē. Noteikti nē! Nevajag
apsaldētās vietas berzēt ne ar sniegu, ne ar šķidrumiem. Noteikti nevajag
cietušās vietas ieberzēt ar alkoholu, kā cilvēki bieži dara. Tā nav pareiza
rīcība.

Pareizākā rīcība būtu apsaldētās vietas atsildīt lēnām un
pakāpeniski. Tas nozīmē, ka cietušās ķermeņa daļas vajadzētu satīt un istabas
temperatūrā tām ļaut atsilt. Vienkārši sēdēt un gaidīt 10 minūtes, 15, 20. Tā,
lai asinsrite cietušajās vietās atjaunojas.

Par to, ka asinsrite sāk atjaunoties, liecina durstīgas
sajūtas cietušajās vietās, tā kā skudriņas tekalētu. Par šīm sajūtām nav
jāsatraucas, tās liecina, ka sala skartajās vietās asinsrite atjaunojas.

Un, kad šīs sajūtas jau ir, nākamais solis ir noņemt silto
apsēju un pamazām locekļus vai ķermeņa daļu sildīt ar siltu ūdeni. Bet ne
karstu!

Protams, cietušās vietas pēc tam būtu vēlams parādīt arī
ārstam, jo apsaldētās ķermeņa daļas var sevi likt manīt arī pēc vairākām
dienām. Nav jau zināms, cik dziļš šis audu bojājums ir bijis.

Nekavējoties mediķu palīdzība jāmeklē gadījumā, ja āda apsaldētajā
vietā kļuvusi bāla, bet pēc atsildīšanas parādās zilgani sārts vai pat melns
plankums audos. Tad noteikti jāvēršas pie ārsta, lai bojātos audus noņemtu.
Pretējā gadījumā var rasties iekaisums un pat vēl lielākas problēmas.

Absolūti aplams ir uzskats, ka iereibuši cilvēki
apsaldējumus gūst retāk. Gluži pretēji! Cilvēkam, kurš lietojis alkoholu, arī
aukstumā pašam lielas, ka viņam ir silti. Jā, tanī mirklī asinsvadi ir
paplašinājušies, cilvēkam ir karsti. Bet tas nebūt nenozīmē, ka aukstums
nekaitē!

Gluži otrādi – aukstums var iespiesties vēl dziļāk un
apsaldējumi var būt lielāki, jo cilvēks, kurš ir alkohola reibumā, nejūt to
mirkli, kad viņam sāk salt. Bet tas nebūt nenozīmē, ka asinsvadi nesašaurinās
aukstuma ietekmē. Vienkārši reibumā esošs cilvēks nejūt aukstumu, organisms
adekvāti nereaģē uz aukstumu, kā rezultātā apsaldējumi var būt lielāki, plašāki
un dziļāki.