Sarmīte Štāle: Bērna interesi par mācībām veicina ieinteresēti vecāki
Liela nozīme tam, cik pozitīvi bērns noskaņojies skolai, ir pašu vecāku attieksmei pret skolu. Ja tā ir pozitīva, tad arī bērnam attieksme veidosies pozitīva. Bērns tomēr dzird citu cilvēku viedokļus un arī tie var ietekmēt bērna noskaņojumu. Tāpēc uzskatu, ka ar skolēnuu ir svarīgi pārrunāt, ko viņš domā un kādas ir viņa izjūtas, sākoties jaunajam mācību gadam. Noteikti iedziļināties tajā, ko saka bērns, uzklausīt viņu un atbalstīt.
Ja kādu iemeslu dēļ jūsu atvasei negribas iet uz skolu, tad noteikti tam ir savi cēloņi par kuriem ir jārunā un kopīgi jārisina.
Tam, kāpēc bērnam patīk vai nepatīk iet uz skolu, var būt dažādi iemesli. Piemēram, motivācija mācīties. Spējas un prasmes. Personības iezīmes. Skolas un klases mikroklimats, kas ir ļoti svarīgs, jo bērns tur pavada lielāko dienas daļu un apgūst daudz sociālo prasmju, vērtību un uzskatu. Jaunākās klasēs būtisks ir arī klases audzinātājs. Lai gribētos iet uz skolu un labāk iejustos, jāpievērš uzmanība trim būtiskām lietām – sociālām prasmēm, intelektuālai un emocionālai attīstībai.
Jau pašā skolas sākumā ir svarīgi bērnam gūt pozitīvas emocijas, saņemt uzslavas, tāpēc gan vecāku, gan citu pieaugušo līdzdalība mācību procesā ir ļoti būtiska. Pozitīva sadarbība vecāku un skolotāju starpā ir būtisks priekšnosacījums skolēna personības attīstībā. Bērna izglītošanās procesā svarīga loma ir atbalstam, kuru pirmām kārtām sniedz vecāki, jo bērna pirmā “skola” ir ģimene. Bērna interesi par mācībām un citiem pasākumiem skolā un ārpus tās, veicina ieinteresēti vecāki, kas ir motivēti sadarboties ar skolotājiem un atbalsta personālu bērna audzināšanas procesā.
Jā, 1.septembris – “Zinību diena” – ir jauks notikums skolotājiem, bērniem, vecākiem, ģimenēm. Domāju, ka priecīgu mirkļu ģimenē nekad nevar būt par daudz, varbūt tāpēc šī diena var būt kā viena no tradīcijām. Par to, kā mēs veidojam savas ģimenes tradīcijas, esam atbildīgi paši. Bet pats jaukākais, ko atceramies, arī jau kā pieauguši cilvēki, ir šī jaukā, pozitīvā kopābūšana, neskatoties uz grūtībām, kuras esam pārvarējuši.
Tā kā manas darba gaitas ilgus gadus ir bijušas saistītas ar skolu, tad 1.septembris arī man ir īpaša diena. 12 gadus tie bija arī manas ģimenes svētki. Tagad manā ģimenē ir students un tā kā viņam ne vienmēr mācības sākas 1.septembrī, tad šī tradīcija ir mazliet mainījusies, bet ko īpašu tomēr šai dienai sagādājam. Tradīcija nav zudusi, bet tiek turpināta un vēl joprojām tas ir īpašs notikums. Man ļoti patīk apzīmējums ”Jauna gada sākums”, ar jauniem mērķiem, jaukām domām un veiksmes sajūtu.
Sarmīte Štāle,
psiholoģe