Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Saules enerģijas uzlādēti

Saules enerģijas uzlādēti
24.09.2008 16:25

“Ja ziemas periodā mēs gatavojamies koncertiem un nodrošinām dažas militāras ceremonijas, tad vasara Jūras spēku orķestrim ir trīs reizes aktīvāks laiks,” izvērtē Latvijas Jūras spēku orķestra diriģents kapteiņleitnants Guntis Kumačevs. Viņš “Kultūras Pulsam” pastāstīja, kur Jūras spēku orķestra mūziķi pabijuši siltajos mēnešos, ko piedzīvojuši un kur atrodas pašlaik, kad “Kurzemes Vārda” pielikums ir nonācis pie saviem lasītājiem.

Mācīties no labākajiem

“Vasarā notiek visdažādākie pasākumi – sporta spēles, pilsētas un zvejnieku svētki, uz kuriem mūs aicina. Svētki norisinās visā Latvijā, tāpēc braukājam pa visu valsti. Retāk sanāk doties uz Latgali, kur ir savs orķestris – Sauszemes spēku orķestris –, kas nodrošina šo reģionu,” stāsta kapteiņleitnants G.Kumačevs.

Latvijas Jūras spēku orķestra diriģents secina, ka aizvadītajā vasarā pasākumu, uz kuriem devušies, ir bijuši ļoti daudz. Bet nepārprotami pats svarīgākais Jūras spēku orķestrim, tāpat kā daudziem kolektīviem Latvijā, bija aizvadītie XXIV Vispārējie latviešu dziesmu un XIV Deju svētki. “Uz Dziesmu svētku estrādi Mežaparkā bijām gan atklāšanas, gan noslēguma koncertos. Tas, ka mūs uzaicināja atklāt svētkus, varējām uzstāties kopā ar koriem, būt gandrīz līdz pašām beigām noslēguma koncertā, kad notika tautas sadziedāšanās, apliecina orķestra profesionālo līmeni un varēšanu.”

Piedaloties šajos svētkos, ko tauta pati organizē, kur pati piedalās un pati klausās, katrs orķestra mūziķis piedzīvoja krāšņu emociju buķeti, ko vārdos aprakstīt grūti. “Šos svētkus nevar salīdzināt ar citiem, kuros esam uzstājušies un kuros tāpat bijuši gan dalībnieku, gan skatītāju tūkstoši, un kuri ir notikuši lielās hallēs un arēnās. Dziesmu svētkos gūtās emocijas ir pilnīgi citādākas, personīgākas un patriotiskākas. Domāju, ka šie svētki ir īpaši katram kārtīgam latvietim,” ir pārliecināts G.Kumačevs.

Vēl viens nozīmīgs pasākums Jūras spēku orķestrim bija festivāls “Palangas vasara”, kas notika 30.augustā. Bez Liepājas mūziķiem festivāla apmeklētājus priecēja vēl divi lietuviešu orķestri – Palangas Pūtēju orķestris un viens no labākajiem pūšaminstrumentu orķestriem Lietuvā, Lietuvas Valsts profesionālais pūtēju orķestris “Trimitas”. Mūsu Jūras spēku orķestris priekšnesumu sniedza pilsētas centrā, Botāniskajā parkā, kā arī devās parādes gājienā cauri Palangai. “Publika mūs uzņēma atsaucīgi. Mēs Palangā nebijām pirmo reizi, esam piedalījušies festivālos jau agrāk un ne tikai vasarā. Esam snieguši garīgās mūzikas koncertu Garīgās mūzikas festivālā, kas notika Palangas katoļu baznīcā,” atmiņā atsauc Jūras spēku orķestra diriģents.

Viņš uzzinājis, ka Palangas Botāniskajā parkā orķestri muzicē jau vairāk nekā simt gadu. Orķestru spēlētu mūziku vasaras sezonā interesenti tur var klausīties trīs reizes nedēļā. “Jau 1900.gada pašā sākumā uz šo parku aicināja orķestri no Latvijas. Tolaik Latvijas teritorijā bija izvietots tā saucamais Dragūnu pulka orķestris. Man pat saglabājušās notis ar šī orķestra zīmogu. Turu to kā relikviju, ko parādīt orķestra viesiem. Mūsdienās uz šo festivālu aicina mūs, un tā nu mēs turpinām šo vairāk nekā simt gadu ilgo tradīciju,” saka G.Kumačevs.

Latvijas Jūras spēku orķestris ir zināms un atzinīgi novērtēts ne tikai kaimiņvalstīs, bet tas pabijis arī tālākās zemēs – Polijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Gruzijā un Itālijā. “Tā jau kļuvusi par tradīciju, ka katru gadu vienu reizi aizbraucam uzstāties ārpus valsts. Tas mums ir ļoti būtiski, jo tad redzam, ko un kā dara citi orķestri. Tā ir ļoti laba iespēja salīdzināt citus kolektīvus ar Jūras spēku orķestri. Mēs cenšamies atlasīt labākos festivālus Eiropā, kuros varam redzēt orķestrus ar ilgāku gadu pieredzi savā darbībā un festivālu apmeklējumu ziņā. Lai, skatoties uz šiem orķestriem, mēs varētu ņemt labāko piemēru un augt savā profesionālajā darbībā,” pamato G.Kumačevs.

Līdz šim mūsu orķestra priekšnesumus visās valstīs cilvēki uzņēmuši ļoti atsaucīgi, liepājnieki ar aplausiem lutināti jau priekšnesumu vidū. “Skatītāji aplaudē, ja viņiem patīk kādas figūras, kustības, kas izdomātas no mūsu horeogrāfes puses un kuras mūziķi ir profesionāli noslīpējuši.” Diriģents ievērojis, ka, skatītāju reakcija, vērojot priekšnesumus, katrā valstī nedaudz atšķiras. Ja zviedri ir rāmāki vērotāji, atzinīgus vārdus mūziķiem mēdz izteikt pēc priekšnesuma, tad, piemēram, Itālijā cilvēki sniegumu uztver emocionālāk, aktīvi aplaudē un žestikulē ar rokām, negaidot priekšnesuma beigas.

Arī pašlaik Latvijas Jūras spēku orķestris atrodas ārpus valsts – Francijā, Militāro orķestru festivālā. “Militāro orķestru festivāli notiek visā pasaulē. Festivāla organizētāji izvēlas uzaicināt orķestrus, kuri viņiem patīk. Līdz šim nav bijis neviens gads, kad arī mēs nebūtu aicināti uzstāties. Dažus gadus esam lūgti uzstāties pat vairākos festivālos. Piedalīšanās šādos festivālos mums nav jauna lieta, tāpēc vairāk vai mazāk zinām, ko gaidīt,” piebilst G.Kumačevs. Jūras spēku orķestris Francijā ir viesojies vairākas reizes, bet festivāla norises vietā –Tarbes pilsētā – mūsējie gan uzstāsies pirmo reizi.

Defilēšana sagādā prieku

Ja kādam šķiet, ka Jūras spēku orķestri pašu mājās var redzēt pārāk reti, tad turpmāk nebūs iemesla šādam apgalvojumam. Jo pēc Aizsardzības ministra ierosinājuma Nacionālajiem bruņotajiem orķestriem ir aizsākusies jauna tradīcija, kuras mērķis ir stiprināt saikni ar sabiedrību. Tas nozīmē, ka Nacionālo bruņoto spēku orķestri, sniedzot priekšnesumus uz ielas, izies tuvāk tautai, iepazīsies ar to un iepazīstinās paši ar sevi. Šajā sakarībā jau notikuši vairāki pasākumi Rīgā un citās Latvijas vietās. “Mēs uzstājamies ar koncertiem, maršējam pa ielām un pēc tam izrādām savu defilē programmu,” precizē G.Kumačevs. Liepājā Jūras spēku orķestris ar šādu priekšnesumu uzstājās 3.septembrī, neilgi pēc tam ap 30 mūziķu lielā komanda bija redzama Rīgā, arī Doma laukumā un pie Brīvības pieminekļa.

“Tā mums ir ļoti laba pieredze, prakse. Pirms festivāla Francijā varējām parādīt cilvēkiem savu jauno priekšnesumu. Tāpēc to, ka varam uzstāties ar savu jauno programmu dažādās Latvijas pilsētās, vērtējam ļoti pozitīvi. Šie pasākumi parasti ir apmeklēti diezgan kuplā skaitā un par tiem dzirdamas labas atsauksmes.”

Jūras spēku orķestra diriģents stāsta, ka viena defilē programma tiek izrādīta vienu gadu. Bet, ja kāds skaņdarbs skatītājiem ļoti paticis, to atstāj uz nākošo gadu. Tā noticis arī šogad – viens skaņdarbs palicis no iepriekšējās programmas, bet divi ir pilnīgi jauni. “Skaņdarbus izvēlas tādus, lai tie būtu pēc iespējas atraktīvāki, skanīgāki, aizraujošāki, lai tos būtu interesanti klausīties un lai tie enerģiski uzmundrinātu cilvēkus,” izvēli pamato G.Kumačevs. Viens no šādiem skaņdarbiem ir “Mambo Nr.5”, kuru izdzirdot, cilvēki nereti sāk aplaudēt jau skaņdarba pašā sākumā. Tāpēc šis enerģiskais darbs ir palicis jaunajā repertuārā. Tajā iekļauts arī viens liriskāks skaņdarbs ar nosaukumu “Isn’t she lovely?” (Vai viņa nav skaista?). Šī dziesma ir no Stīvija Vondera leģendārā albuma “Songs in the key of life”. Melodija ir ļoti pazīstama, tāpēc diriģents cer, ka arī šo darbu cilvēki uztvers atsaucīgi.

“Mums jāsaka paldies horeogrāfei Inesei Čačai, kura ir sava amata pratēja. Ar savu pieredzi, zināšanām viņa spēj izveidot ļoti atraktīvus priekšnesumus, kuri cilvēkiem ir saistoši un kurus ir interesanti skatīties ne reizi vien,” uzsver G.Kumačevs. Viņš zina teikt, ka ar katru gadu kustību horeogrāfija paliek sarežģītāka. Ar gadiem krājas arī pieredze, iemaņas, tāpēc mūziķiem jaunās kustības, soļus apgūt kļūst arvien vieglāk. “Defilē programma ir tāds interesants kontrasts klasiskajiem koncertiem, ceremonijām, kurus sniedzam gada garumā. Vasaras, kad rādām defilē programmas, ir interesants laiks arī pašiem mūziķiem, ne tikai klausītājiem, skatītājiem.”

“Ilgais ceļš kāpās” patīk arī zviedriem

Taču vasara nav tikai laiks, kad Jūras spēku orķestris parāda sevi, bet gūst vēl papildu zināšanas. Piemēram, trīs orķestra dalībnieki – dižmatroži Ivars Dejus, Igors Terņiks un Toms Jansons – jūlija sākumā devās uz starptautiskā mūzikas festivāla “Rīgas ritmi” sitamo instrumentu meistarklasēm. Pašreiz Jūras spēku orķestra mūziķi apmeklē meistarklases, kas notiek Latvijā, bet diriģentam G.Kumačevam un orķestra priekšniekam kapteiņleitnantam Uldim Loceniekam ik pa laikam ir jādodas uz meistarklasēm un dažādiem pasākumiem arī ārvalstīs, kur var iegūt jaunus kontaktus, uzzināt par festivāliem un saņemt ielūgumus tajos uzstāties. “Mans kolēģis kapteiņleitnants Uldis Locenieks piedalījās Starptautiskajā militārās mūzikas biedrības sapulcē Anglijā, Londonā. Tā ir saiknes uzturēšana, informācijas apmaiņa, kolēģu satikšana un iepazīšanās ar darbu citā valstī,” sapulces lietderību skaidro G.Kumačevs.

Jūlija pēdējā nedēļā G.Kumačevs savukārt pabija Zviedrijā, kur Zviedrijas bruņoto spēku vadība uzaicināja viņu iestudēt koncerta programmu ar Zviedrijas Karalisko Jūras spēku orķestri. “Protams, ka koncertā es atskaņoju lielākoties latviešu komponistu skaņdarbus – Raimonda Paula, Jura Karlsona, Gunāra Ordelovska, Imanta Kalniņa un Aivara Krūmiņa. Zviedru mūziķiem bija ļoti interesanti šos skaņdarbus klausīties, dzirdēt kaut ko jaunu. Turklāt viesdiriģents no Latvijas Zviedrijas Karaliskajā Jūras spēku orķestrī viesojās pirmo reizi. Arī man bija ļoti interesanti paklausīties, kā viņi uztver šo mūziku, kā interpretē. Jāpiebilst, ka Zviedrijas Karaliskajā Jūras spēku orķestrī strādā ļoti profesionāli mūziķi, kuriem diezgan īsā laikposmā izdevās sagatavot grūtas pakāpes koncertu,” zviedru mūziķus uzslavē G.Kumačevs. Simpātijas starp Zviedrijas Karalisko Jūras spēku orķestra mūziķiem un mūsu diriģentu bijušas abpusējas. G.Kumačevs saņēmis labu vārdus par savu veikumu, kā arī viņam izteikts lūgums atsūtīt vairāku skaņdarbu notis, piemēram, Raimonda Paula mūzikai no filmas “Ilgais ceļš kāpās”. Zviedri vēlas latviešu komponistu skaņdarbus iekļaut savā programmā, tāpēc nebūs nekāds pārsteigums, ja kādu dienu izdzirdēsim pazīstamas un mīļas melodijas ārzemju orķestru izpildījumā.

Savukārt no 6. līdz 10.oktobrim Zviedrijas Karaliskā Jūras spēku orķestra diriģents kapteiņleitnants Andreass Hansons uzturēsies Latvijā un iestudēs koncerta programmu ar Latvijas Jūras spēku orķestri. Zviedru diriģenta vadībā Latvijas Jūras spēku orķestris uzstāsies vairākās Latvijas pilsētās, arī Liepājā.

Inita Gūtmane,
 

Jūras spēku orķestra priekšnesumus publika ikreiz uzņem ļoti atsaucīgi.

Defilē programma prieku sagādā ne tikai skatītājiem, bet arī pašiem mūziķiem.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz