Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sēņošana – atpūtai, azartam, vakariņām

Sēņošana  –  atpūtai, azartam, vakariņām
15.09.2009 19:25

Laura Drēziņa

Atslēgvārdi

Ja ieejot mežā desmit minūtēs neatrodu nevienu sēni, metu mieru. Labāk izbaudu smaržas,  kas raksturīgas vien tikko pielijušam mežam rudenī, un pastaigu.

Un domāju, kas ir pamatā tam azartam un sēņošanas priekam, kas liek ņemt grozu rokās un teju katru brīvu brīdi doties sēņot un pavadīt mežā ne jau vienu, divas stundas, dzenoties pēc sēnēm, bet daudz ilgāk?

Dzeltenā naudiņa

Ilona sēņot gājusi kopš sevi atceras, klunkurējusi pa mežu un bijis pat tā, ka ir par grūtu aizstiept mājās spaini ar sēnēm. Labākie sēņu stāsti viņai atmiņā ir no 90to gadu sākuma: “Bija trakie juku laiki, tik grūts laiks, tāds, kā tagad. Tad bija gaileņu epopeja, rīkojām lielos pārgājienus pa mežu – spaiņi pilni un vēl jaka piesieta ar sēnēm. Vasarā katru brīvu brīdi – mežā iekšā, vēl tagad ir tas moments, kad ieraugu gailenes, man viņas negaršo, bet dzeltenā krāsa uzsit adrenalīnu – re kur dzeltenā naudiņa! Neatceros, cik tieši maksāja, bet sapelnīt varēja labi.”

Arī tagad Ilona izmanto katru brīvu brīdi, lai varētu aizbraukt pasēņot. Jautāta, kur īsti ir sāls , kas liek vienīgo nedēļā brīvo dienu pavadīt sēņojot, viņa atbild: “Man tas ļoti patīk, sāls pulka – izkļūšana no pilsētas, tikšana mežā, prom, kur neviens neskrien virsū, esi viens pats. Un protams, process, kad ieraugi un atrodi sēnes. Tā ir atslodze, vienā vārdā – atslodze!”

Trakākais esot tas, ka salasītās sēnes īsti neesot kur likt. Jau braucot no meža Ilona kaukulē, kam atdot sēnes. Tā nu tiek apdāvināti draugi, paziņas, kolēģi. Tas, kas paliek pašai, tiek pagatavots šādi: visas beciņas tiek novārītas sālsūdenī. Ilona to uzskata par īstu delikatesi , jo pati labākā garša jau esot pašai beciņai. Otrs variants – omlete ar sēnēm – saceptas vai novārītas beciņas un ola virsū! Elementāri! Ilonai ļoti garšo sēņu kotletes: “bet tām pašlaik esmu par slinku”.

Baraviku paklājs

Atceroties bērnību, Broņislava stāsta, ka sēņu mežā bijis ievērojami vairāk. “Iegāju mežā, un redzu, sūna balta un to pārklāj brūnas sēņu galviņas, nu īsta baraviku valstība! Kad gādājām sēnes ziemai, braucām ar zirgu un ratiem, pielasījām grozus, piekrāvām pilnus ratus un braucām uz mājām.” Mazās baraviciņas tika kaltētas lielajā krāsnī, no tām ziemā gatavoja gan zupu, gan cepa sēņu pīrāgus. “Bija reizes, kad vakarā atbrauca ciemiņi, tad ar lukturīšiem gājām aiz kūts, tur arī auga baravikas. Atceros, kā mamma cepa tās sviestā – pārgrieza sēnes uz pusēm un pannā iekšā! Kā pavārs Mārtiņš Rītiņš saka – “Kas var būt labāks par šo!”” Broņislava zina stāstīt, ka sēnes pirms pagatavošanas nedrīkst mazgāt, jo sēne ir kā švamme, kas uzsūc mitrumu, tad ēdiens sanāk ūdeņains.

Broņislava atceras arī ne tik priecīgu atgadījumu. Sēņošanas azartā ieslīgusi, viņa reiz apmaldījās. “Redzēju sēni pēc sēnes, lasīju tās un pavisam aizmirsos, sēņu bija tik daudz, ka nevarēju apstāties! Līdz sapratu, ka esmu noklīdusi no pārējiem. Apstājos, centos būt pavisam mierīga, un,  par laimi, dzirdēju, ka mani tālumā sauc. Ātri devos balss virzienā. Pati neatsaucos, jo mežā balsis mēdz sajaukties, atbalsoties, tā var apjukt pavisam.”

Pēc sēnēm – ar cirvi!

Vinijai un Andrim sēņošana ir kā jautrs jampadracis. Līdzi tiek ņemti gan bērni, gan draugi, gan suņi. Divatā mežā viņi iešot, kad būs pensijā, smejas Vinija. Kad Andris sāk stāstīt, kur slēpjas mežā iešanas burvība, sieva smaida un pārtrauc, vīrs mežā ejot nevis lai sēņotu, bet lai fotografētu! Piedzīvojumi sēņojot ir bijuši dažādi: “Divus gadus atpakaļ Rudbāržos sēnes nesām ar krekliem mājās, jo pietrūka spaiņu. Šogad ,braucot sēnēs, iestrigām smiltīs un dabūjām stumt mašīnu!” Tomēr visvairāk atmiņā palicis pirmskāzu ceļojums uz Roņu salu. Kad posušies mājup, sākusies pamatīga vētra: ” Tā nu bijām iestrēguši Roņu salā, jo jahta nevarēja izbraukt no ostas vētras dēļ. Lai īsinātu laiku, devāmies mežā. Naža mums nebija, bet cirvis gan!!!” Tā kā baraviku kāti bijuši Vinijas dūres lielumā, sēnes tika, vārda tiešākajā nozīmē, cirstas.

Izbīlis mežā

Jānim sēņošana ir kā azarts: “Ir tāds gandarījums par to, ka esi salasījis lielu daudzumu sēņu, jo lielāks ieguvums, jo gandarījums ir lielāks. Jau no bērnu dienām sēņošana ir ,tā teikt, man asinīs.” Sēnes atpazīt un saprast, kuras ņemamas, bet kuras ­– ne, Jānim iemācīja tēvs un vectēvs: “Viņu stāsti, pieredze un padomi palīdzēja iepazīt sēnes un vietas, kur tās aug.”  Tomēr visvairāk Jānim atmiņā palicis kāds apmaldīšanās gadījums: “Bijām sagatavojušies sēņošanai, visiem sēņotājiem, tā, lai būtu izstaigātas visas zināmās takas, nācās sadalīties – drosmīgākie pa vienam, pārējie pa diviem, trijiem. Lai drošības un miera sajūta saglabātos visu sēņošanas laiku, par sevi tiek dota ziņa, kā jau mežā pienākas – skaļi ieaurēties “U –uuuuuu…!”” Sēņošanas beigās gan izrādījās, ka viens no sēņotājiem ir aizklīdis. ” Zinot, cik pieredzējis ir pazudušais sēņotājs, īpaši neuztraucāmies un devāmies lēnām meklēt. Pēc vairāku stundu meklēšanas mūsu uztraukums bija patiesi pieaudzis. Bet vārdos neizsakāmu atvieglojumu izjutām, kad ieraudzījām pazudušo sēņotāju!” Pārgalvīgais sēņotājs bija nolēmis neievērot noteikumus un izmēģināt veiksmi vēl nezināmās meža vietās. Labi, ka viss beidzās vien ar izbīli.

Nobeiguma vietā

Sestdien biju sēņot! Saklausījusies interesanos un azartiskos sēņotāju stāstus, mežā devos ar pavisam citu sajūtu. Cūcenes, rudmieses, celmenes…tomēr kāroto baraviku nebija. Varu vien atcerēties pirms pāris gadiem pašas izdomāto baraviku mērci – sīpolus, sarkano un dzelteno papriku, šķiņķi – sagriež kubiciņos un apcep sviestā vai eļļā. Pievieno sagrieztas, iepriekš vārītas baravikas( var arī apcept svaigas). Nedaudz piparu, nedaudz sāls, pārlej ar saldo vai skābo krējumu pēc izvēles. Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem!

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz