Pārskata finanšu plūsmu

Aizdevums lielākoties paredzēts trīs starptautisku investīciju projektu turpināšanai (“Karostas kanāla un ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”, “Vēsturiski piesārņotas vietas – Liepājas ostas Karostas kanāla – sanācijas darbi” un “Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā, 2. kārta”), savukārt trīs miljoni eiro nepieciešami Liepājas SEZ finanšu vadībai, lasāms Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā rīkojuma projektā.

“Liepājas veiksmes stāsts,” – tā par Liepājas SEZ pārvaldes vēlmi aizņemties Valsts kasē ironizē Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP).

“Kurzemes Vārdam” viņš saka: “Tā sanācis, ka Liepājas SEZ uzņēmusies tik lielas saistības, ka ar pašreizējo naudas plūsmu tai nepietiek, tāpēc nepieciešams šis aizņēmums, lai turpinātu nodrošināt projektu īstenošanu. SEZ pārvalde pati ar savu naudas plūsmu diemžēl to nevar paveikt.”

Līdzīgu viedokli laikrakstam pauda JKP pārstāvis, Saeimas deputāts Uldis Budriķis: “Agresīvā aizņemšanās stratēģija attīstības projektiem liecina, ka tiek paņemts vairāk, nekā Liepājas SEZ spēj pacelt.”

Vai ir kādas bažas par SEZ pārvaldes finansiālo stāvokli? “Kurzemes Vārds” šādu jautājumu rakstiski uzdeva satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), taču atbildi nesaņēma. Piektdien ministru neizdevās arī sazvanīt.

“SEZ finansiālais stāvoklis ir stabils,” norāda Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe, nesniedzot gan atbildi uz jautājumu, cik pašlaik lielas ir SEZ pārvaldes kopējās kredītsaistības (pārvaldes pagājušā gada deviņu mēnešu pārskatā norādīts, ka uz 2020. gada 30. septembri aizņēmumi no kredītiestādēm ir 22,036 miljoni eiro – I. O.).

Viņa skaidro, ka aizņēmums Valsts kasē, ko pagājušonedēļ atbalstīja Ministru kabinets, ir kārtējais saimnieciskais darījums, lai turpinātu pārvaldes attīstības plāna izpildi un investīciju programmu, nodrošinot stabilu un pārdomātu finanšu plūsmu turpmākajiem trīs gadiem.

“Liepājas SEZ pārvalde, izvērtējot iespējamos riskus, ko varētu radīt nenoteiktā situācija Covid-19 dēļ, savlaicīgi pārskatīja plānoto finanšu plūsmu līdz 2023. gadam un izmantoja pieejamos instrumentus, lai varētu ne tikai stabili strādāt, bet arī īstenot nospraustos mērķus. Pārvalde izvērtēja pieejamos kredītresursus un ar Satiksmes ministrijas atbalstu izvēlējās ņemt aizdevumu Valsts kasē, nevis kādā komercbankā. Valsts kase, Finanšu un Satiksmes ministrija ļoti rūpīgi izvērtēja SEZ pārvaldes plānoto darbību turpmākajiem trīs gadiem, kā arī sniegto informāciju un deva atzinumu, ka valsts aizdevuma izsniegšana un grozījumi valsts aizdevuma līgumos ir atbalstāmi, lai nepieļautu jebkādus iespējamos riskus nākotnē.”

“No maksātnespējas glābj valsts

L. Ratniece-Kadeģe pauž, ka komersanti no Liepājas SEZ pārvaldes gaida stabilu un prognozējamu darbību: “Piemēram, Karostas kanāla piekrastē strādājošie uzņēmēji jau vairāk nekā 20 gadus gaida Karostas kanāla sanāciju, lai varētu īstenot savus projektus. Tāpat ļoti gaidīts ir projekts navigācijas drošības uzlabošanai Karostas kanālā.”

Viņa arī informē, ka

līdz 2020. gadam Liepājas SEZ pārvalde ieguldījusi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā 143,96 miljonus eiro.

“Attīstība ir ļoti strauja, jo Liepājas SEZ pārvalde piesaista un izmanto visus pieejamos finanšu instrumentus. 20 gadu laikā veiktie pārdomātie ieguldījumi dod rezultātu – osta attīstās un, neraugoties uz sarežģītajiem ģeopolitiskajiem, tirgus un pandēmijas apstākļiem, strādā stabili, paralēli tiek turpināts attīstības plānā paredzētais, izmantojot maksimāli pieejamos ārējos finanšu līdzekļus, tai skaitā no Kohēzijas fonda, Lauku atbalsta dienesta un citiem finanšu instrumentiem. Pēdējā Kohēzijas fonda plānošanas periodā Liepājas SEZ pārvalde īstenojusi trīs ES KF projektus par kopējo summu 44,6 miljoni eiro. Kohēzijas fonda līdzfinansējums bija 32,3 miljoni eiro.”

Tikmēr vietnē Twitter J. Butāns norādījis, ka Ventspils osta, neraugoties uz to, ka tajā vairs nepārkrauj ogles, spēj strādāt ar pozitīvu rezultātu “atšķirībā no Liepājas, kuru no maksātnespējas glābj valsts”.

Lūgts pamatot izteikumus par “Liepājas maksātnespēju”, viņš laikrakstam saka: “Tā vairāk ir ironija par to, cik veiksmīgi sevi pozicionē Liepājas politiķi – kā viņi ļoti labi pārvalda Liepājas SEZ un pilsētu. Taču pārsvarā visi ieguldījumi Liepājā nāk no valsts, nevis no šo politiķu pašu pašvaldības. Gan jaunie tramvaja vagoni, gan lidostas izbūve, gan lielākoties visi ieguldījumi ostā ir par valsts, nevis pašvaldības naudu. Un tas nav nekas tāds, ko viņi ir izcīnījuši, runa ir par to, ka valsts uzskata, ka arī reģioniem jāattīstās, tāpēc iegulda šo finansējumu Liepājā.”

Jāatzīmē, ka 22. februārī satiksmes ministrs koalīcijas partiju sanāksmē prezentēja ostu reformu, par kuru šķēpi tiek lauzti jau ilgāku laiku. Ar izmaiņām “Ostu likumā” Satiksmes ministrija rosina Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Pagaidām atbalstu starp valdību veidojošajām partijām nav izdevies rast, un viens no klupšanas akmeņiem sarunās ir bijis tieši Liepājas ostas statuss, ziņo aģentūra LETA.