Liepājas Simfoniskais orķestris rudens un ziemas sezonu atklās kopā ar itāliešu mūziķiem koncertos 20.septembrī Lielajā ģildē Rīgā un svētdien, 21.septembrī, Liepājas teātrī. Orķestra administrācija šogad parūpējusies, lai līdz klausītājiem nonāktu rudens un ziemas sezonas pirmās puses koncertprogrammu buklets. Tam, kā arī viesu ielūgumiem gaumīgu dizainu veidojis Aldis Niedols. Katrā ziņā simfoniskās mūzikas cienītājiem tagad būs iespēja jau laikus izkārtot brīvu vakaru izvēlētajam koncertam.

Iemīļoto āriju gaisotnē

Tenors Žilberto Mafedzoni un diriģents Pjers Džordžo Morandi kopā ar mūsu Simfoniskā orķestra māksliniekiem Liepājas teātra zālē gan ar iemīļotu, gan ar mazāk pazīstamu operu skaņdarbiem un ārijām klausītājiem radīs patīkamu, itālisku gaisotni. Koncertā skanēs itāliešu komponista, diriģenta un muzikologa Otorīno Respīgi simfoniskais cikls “Romas pīnijas”, kas atsauc atmiņā senās Romas ainas, un Džakomo Pučīni “Simfoniskā prelūdija”, kas bija daļa no viņa diplomdarba, absolvējot Milānas konservatoriju. Itāliešu komponistu operu daiļradi pārstāvēs arī “Intermeco” no Pjetro Maskaņji operas “Zemnieka gods” un no Džakomo Pučīni operas “Manona Lesko”, kā arī intermeco “La tregenda” no Pučīni pirmā lielākā skatuves darba – baletoperas “Vīlas”.

Žilberto Mafedzoni Rīgas un Liepājas klausītājiem piedāvās pazīstamas ārijas no operām “Toska”, “Zemnieka gods”, “Pajaci”, “Andrē Šenjē”, “Madam Butterfly” un “Turandota”. Itāliešu tenors Žilberto Mafedzoni pašlaik dzied Milānas opernama “La Scala”, viņš piedalījies daudzu operu iestudējumos. 1996.gadā Mafedzoni aizstājis Plāsido Domingo Kanio lomā Rudžēro Leonkavallo operā “Pajaci” Montekarlo operteātrī. Tajā pašā gadā aizsākās sadarbība ar diriģentu Pjeru Džordžo Morandi, Osakas simfoniskajā zālē (Japāna) iestudējot Pučīni operu “Turandota”, kurā Mafedzoni dziedāja Kalafu. Guvis uzvaras prestižos vokālistu konkursos, to skaitā Buseto konkursā “Voci verdiane”, kā arī Tito Skipas iedibinātajā konkursā.

Savukārt sezonas atklāšanas koncerta viesdiriģents Pjers Džordžo Morandi ir Stokholmas Karaliskās operas galvenais viesdiriģents. Viņš jau 1989.gadā kļuvis par galveno diriģentu Romas operā, diriģējis daudzās operās Eiropā un regulāri uzstājies dažādās pasaules koncertzālēs.

Orķestra vieskoncerti Latgalē

Nākamnedēļ Liepājas Simfoniskais orķestris un galvenais diriģents Imants Resnis dosies uz Latgali, kur muzicēs Daugavpilī un Rēzeknē. Šo koncertu pamatā ir aizvadītajā sezonā ne tikai publikas, bet arī pašu mākslinieku lielu atsaucību guvusī programma “Rajok”, kas latviski tika tulkota kā “Umurkumurs”. Kā rāda nosaukums, gan skaņdarbi, gan arī pašu mūziķu teatrālais priekšnesums liecina par satīriskas ievirzes humoru. Tajā dzied četri solisti – basi  Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Sergejs Martinovs un Aivars Siliņš. P.Jaremčuks jeb Marsels runā īso prozu.

Koncerta programma plaši atainos krievu mūziku. Maz zināmais krievu komponists Aleksandrs Mossolovs pievērsies jaunajai, avangardiskajai krievu mūzikaim un viens no viņa atzītākajiem opusiem ir pirmais klavierkoncerts un simfoniskās epizodes “Fabrika. Mašīnu mūzika”, kas bija daļa no ieceres baletam “Tērauds”. Šī mūzika tapusi no 1926. līdz 1928. gadam. Rodiona Ščedrina “Draiskās častuškas” top komponista brieduma gados. Pēc žanra šī kompozīcija veidota kā “Koncerts orķestrim” un tajā, līdzīgi kā operā, asprātīgi ievīti častušku motīvi.

Īpaši koncerta programmā jāizceļ divi Dmitrija Šostakoviča skaņdarbi. Komponista kantāte “Antiformālistiskā bilžu kaste” jeb oriģinālnosaukumā “Rajok” sarkastiski runā par nopietno, tādējādi padarot to smieklīgu. Šostakoviča iecere acīmredzot bijusi iepazīstināt publiku ar biedru Staļina, Ždanova un Šepilova runām no ideologu sapulcēm par formālismu. Atgādināsim, ka 1940.gadu beigās PSRS tika aizliegti vairāku komponistu darbu atskaņojumi, skaņražus apsūdzot formālismā. Pirmatskaņojumu opuss piedzīvoja tikai 1987.gadā, kad Ņujorkas Kārnegija zālē to atskaņoja Mstislavs Rostropovičs.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Itāliešu tenors Žilberto Mafedzoni.