Visdažādākie viedokļi, kas prognozēja bezizeju, trīs mēnešus bija jāuzklausa sirmgalvim Kazimiram Jonkum, kurš cīnījās par iespēju droši nodzīvot atlikušās vecumdienas dzīvoklī, ko savulaik viņam ar dzīvesbiedri piešķīra pašvaldība. Galu galā tika secināts, ka sirmo vīru uz ielas izlikt nevar. Taču šis gadījums rosināja domāt, cik droši cilvēki var justies savās dzīvesvietās, īpaši denacionalizētajos namos.

“Par ko mani vecumdienās gaiņā?”

“Mums bija četristabu dzīvoklis Rojas ielā. 1997.gadā nebijām spējīgi rēķinus samaksāt, un dome mums iedeva dzīvokli ar krāsns apkuri Kungu ielā 46–2. Kas tur bija saimnieks, nevarēja saprast, taču mūs pierakstīja,” savu bēdu stāstu iesāka Kazimirs Jonkus, kuram šogad apritēs 80 gadu.

Pērn jūlijā Kazimira dzīvesbiedre Staņislava nomira, tāpēc sirmais vīrs sācis kārtot dokumentus, lai ar ēkas apsaimniekotāju noslēgtu jaunu īres līgumu uz sava vārda. “Namu pārvaldē man sākumā teica, ka līgumu slēgšot. Bet noteiktajā dienā, kad ierados pārvaldē, pie manis iznāca kāda dūšīga sieviete un teica: “No augšas nav ļauts ar tevi slēgt līgumu, jo neviens nezina, kur saimnieks dzīvo.” Taču es gan zinu, ka tas ir Austrālijā dzīvojošais Vilis Stenderis. Bet, kas apsaimnieko, nezinu. Laikam jau “Vecliepāja”. Taču mēs dzīvojām un visus rēķinus kārtīgi maksājām. Nekādu parādu nav,” stāsta Kazimirs. Tā viņš trīs mēnešus staigājis no vienas iestādes uz citu, taču risinājumu līdz šim nav izdevies rast.

Īpašnieks nevēlas jaunu līgumu

Sazvērestības teoriju kategoriski noliedz SIA “Vecliepāja”  valdes priekšsēdētājs Vilnis Dobelis. Viņš skaidro, ka SIA “Vecliepāja” namam Kungu ielā 46 sniedz tikai apsaimniekošanas pakalpojumus. Taču pats nams ir atdots īpašniekam, un jaunu īres līgumu slēgšanu drīkst atļaut tikai tas. SIA “Vecliepāja” ar pašu saimnieku sakarus uztur ar kādas Rīgas juristes starpniecību. Viņa esot noraidījusi K.Jonkus lūgumu.

Par sirmgalvja problēmu informēts arī Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs, kura pārziņā ir mājokļu jautājumi. Sākotnēji viņš izteicās, ka sirmgalvi nav iespējams uzņemt dzīvokļu rindā, jo oficiāli K.Jonkum dzīvokli neviens nav uzteicis. Taču tika secināts, ka K.Jonkum, lai arī nav īres līguma, izlikšana no dzīvokļa nedraud, jo tajā ir bijis pierakstīts kopš 1997.gada un pieraksts automātiski kļuvis par dzīvesvietas deklarēšanas vietu. Mājas saimnieks K.Jonku no dzīvokļa var izlikt tikai tad, ja viņš neveic komunālos maksājumus. Tiesa, vēl pastāv iespēja, ka īpašniekam pašam ievajagas īrnieka apdzīvoto platību, taču tas maz ticams, jo viņš pats taču dzīvo tālās ārzemēs. Taču tad īrniekam ir jāsaņem uzteikums, un R.Fricbergs sola, ka tādā gadījumā sirmgalvis tiks uzņemts dzīvokļu rindā un pašvaldībai ir pienākums piedāvāt citu dzīvesvietu.

SIA “Vecliepāja” valdes priekšsēdētājs Vilnis Dobelis sacīja, ka viņa praksē tas esot pirmais tāds gadījums. Arī R.Fricbergs apliecināja, ka Liepājā īrnieku attiecības ar deancionalizēto namu īpašniekiem nevarētu nosaukt par samilzušu problēmu. 

Detalizētāk par Kazimiram Jonkum radušos problēmu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5.februāra numurā Viktora Ulberta publikācijā.

Šā nama saimnieks jaunus īres līgumus slēgt nevēlas, radot bažas, vai tur dzīvojošie cilvēki var būt droši, ka nepaliks uz ielas.