Situācija ar ārstiem joprojām sarežģīta. Labi, ja ir, kas pārņem vai turpina
Pagājušajā nedēļā mūspusē – gan novadā, gan pilsētā – veselības aprūpes jomas norises bija saistītas ar ģimenes ārstiem.
liepajniekiem.lv
Proti, Vaiņodē pelnītā atpūtā devās ilggadējā ģimenes ārste Daiga Pūpola, savukārt Liepājā uz tikšanos iepazīšanās vizītē pie domes priekšsēdētāja bija aicinātas sešas jaunās ģimenes ārstes, no kurām divas darbu jau ir sākušas, bet pārējās ir Liepājas pašvaldības stipendiātes un par liepājnieku veselību rūpēsies tuvāko gadu laikā.
Tādējādi daļēji sāk atrisināties problēma, kas saistīta ar ģimenes ārstu paaudžu maiņu mūsu pilsētā.
Vienīgā darba vieta 46 gadus
“Visu mūžu jums šī ir bijusi vienīgā darba vieta! Tie, kas paliek laukos, ir lieli varoņi! ” uzsver Dienvidkurzemes Veselības aprūpes centra pārstāve Agrita Driviņa, kura kopā ar D. Pūpolu
atcerējās laikus, kad sākušas savas mediķu darba gaitas, piemēram, mājas vizītēs bijis jādodas ar kravas auto, traktoru vai pat zirgu!
D. Pūpola par ārsti Vaiņodē strādā no 1976. gada, bet 1992. gadā, sākoties ģimenes ārstu laikiem, mediķe kļuva par galveno veselības aprūpes speciālisti Vaiņodes un Embūtes pagastu iedzīvotājiem. “Es esmu no Talsu rajona Laucienes, kur bija manas bērnības mājas.”
1976. gadā D. Pūpola pabeidza Medicīnas institūtu, tad arī atnākusi uz Vaiņodi. Tolaik mācoties bijuši citādi noteikumi, nav bijušas vairāku gadu rezidentūras, kā tas, piemēram, ir tagad. “Man bija 24 gadi. Te, Vaiņodē, bija vajadzīgs ārsts. Tolaik bija tā saucamā speciālistu sadale. Tie, kas bija tuvāk un nākuši no Kurzemes daļas, tos izvietoja pa novadu. Bet vienlaikus daudzi latgalieši negribēja atpakaļ uz Latgali, gribēja un palika Rīgā,” atminas ārste.
Tolaik ģimenes ārsta specialitāte nebija atsevišķi izdalīta. “Gribēju iet uz ārstniekiem (studiju programmu “Ārstniecība”), bet nobijos, ka tur dikti liels konkurss, tādēļ aizgāju uz pediatriem. Pietrūkuši iecirkņu ārsti, un tad, par laimi, parādījās ģimenes ārsti,” viņa stāsta.
Kad 90. gadu sākumā parādījusies šī atsevišķā joma, D. Pūpola izlēmusi kvalificēties šai profesijai. “Caur humoru gribu pastāstīt, kā man klājās ar to, kā kļuvu par ģimenes ārsti. Tolaik pagasta saimnieks bija Visvaldis Jansons. Kursi maksāja 400 latus, tā bija liela nauda. Kursi no janvāra līdz maijam. Prasu Jansonam, vai ir iespējams. Tā jau tolaik bija – viegli neklājās nevienam, naudas nebija! Caur humoru vienojāmies, ka es kursus iziešu un naudu kaut kad atdošu.
Kad kļuvu par ģimenes ārsti, tikai vienu reizi ar joku atcerējāmies, kā tolaik bija, pasmējāmies, ka esmu parādniece. Viņš man tiešām ļoti palīdzēja ar savu atbalstu!”
smaidot atceras mediķe, novērtējot palīdzību.
“Nu jau arī noilgums iestājies – 30 gadi pagājuši, kopš kursi nokārtoti,” smejas D. Pūpola. Vienlaikus viņa teic, ka varējusi jau izvērsties arī situācija, ka viņa nemācītos.
Sākumā ārstei Pūpolai bijuši 2600 pacienti, pēdējā laikā pacientu skaits bijis daudz mazāks – nepilns tūkstotis, ap 800 iedzīvotāju.
Vaiņodes doktorātā D. Pūpolai bija kolēģe, otra ģimenes ārste Ilona Blumberga, kura pārņems ilggadējās ģimenes ārstes praksi un pacientus.
Daktere izaudzinājusi divas meitas, ir vecmāmiņa četriem mazdēliem. Viena no meitām, Ieva, ir ģimenes ārste Aizputē, kura, visticamāk, iedvesmojusies no mammas un iet viņas pēdās. “Viņa ir turpinājums mediķu paaudzē.
Taču man pašai nebija nekādu tuvinieku, no kuriem būtu ņēmusi piemēru. Es biju ieņēmusi galvā, ka būšu ārste, un viss!” uzsver D. Pūpola.
“Tagad, kad aizeju atpūtā, noteikti kādu laiku pacienti man vēl mieru neliks, un ar to rēķinos, kā arī padomu nevienam neliegšu,” viņa norāda.
“Novadā ir daudz tādu vietu, kur ģimenes ārsti būtu nepieciešami. 30. decembrī Rucavā atpūtā palaidīsim ģimenes ārsti Viju Stepanovu. Ļoti pieredzējusi daktere ir Bārtas pagastā – Ilga Vidaja, kurai jau pāri 80 gadiem, ja nemaldos. Arī Aizputē ir ģimenes ārsti, kuri ir cienījamā vecumā,” stāsta A. Driviņa.
“Kopumā situācija ar ārstiem ir gana nopietna – vairāk nekā 60% ārstu Latvijā ir pensijas vai pirmspensijas vecumā,” pauž pašvaldības pārstāve.
“Ar feldšeriem jau notiek līdzīgi, ja izdodas kādai vietai atrast speciālistu vietā, ir gandarījums. Piemēram, Bunkas pagastā atnāca strādāt feldšeris no Rīgas – Erlends Pumpurs. Nav gados jauns, nav tikko kā no skolas sola. Kadrs ļoti labs, dzīve laukos viņam nav sveša. Viņam bija sapnis strādāt laukos,” skaidro A. Driviņa.
Jaunie saskata daudz priekšrocību
Savukārt Liepājā uz tikšanos iepazīšanās vizītē domes priekšsēdētājs pagājušajā nedēļā aicināja septiņas esošās un topošās ģimenes ārstes.
Egija Urbāne savu praksi Aldaru ielas poliklīnikā atvērusi 1. decembrī. Strādā duetā ar palīdzi Laimu Elzu Rungovsku. “Veidoju pati savu praksi, šobrīd man ir ap 400 pacientu,” viņa saka.
Lielākā daļa no tiem ir pacienti, kuri iepriekš bija ģimenes ārstes Justīnes Rudzītes aprūpē. Pārsvarā pacienti ir ģimenes ar bērniem, senioru – mazāk. Teikušas, kādi viņām plāni, un pacienti izvēlējās nākt līdzi. Plānots, ka pēc laika paplašināsimies.
“Pati esmu liepājniece jau no bērnības. Uz studiju laiku pārcēlos uz Rīgu, bet gribēju atpakaļ Liepājā. Zināju, ka gribu pati savu praksi. Te ir patīkamāk nekā Rīgā, ģimenei draudzīgāk,” pauž E. Urbāne.
Kādēļ izvēlējusies tieši ģimenes medicīnu? “Gribēju par pediatru, bet vienlaikus man arī gribējās ambulatoru darbu, nevis strādāt slimnīcā. Bez naktsmaiņām un dežūrām.
Ģimenes medicīnā to visu, ko vēlos, var savienot, var veidot savu vidi un regulēt darba laiku,” viņa uzskaita ieguvumus šai profesijai.
“Un viss notiek, kā pašai ir gribējies. Ar laiku paplašināsimies,” viņa norāda.
Katrīna Priede ir no Valmieras, strādā dakteres Violetas Celmas uzraudzībā Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrā. “Visdrīzāk palikšu šeit, bet man ir piedāvājumi no citām pašvaldībām arī. Kolēģe no Liepājas uzrunāja, lai mēģinu, mani te ļoti labi uzņēma, un nu esmu otrā gada rezidente. Kursabiedrene un draudzene arī šeit strādā par ģimenes ārsti,” pieredzē dalās K. Priede.
Kā ir Liepājā būt par ārstu? “Nekādas vainas!” saka speciāliste. Viņa pastāsta, ka lēmums kļūt par ģimenes ārsti nācis ne uzreiz pēc medicīnas pamatstudijām. “2016. gadā pabeidzu mediķus kopā ar Egiju Urbāni, uzsāku darbu privātā veselības aprūpes iestādē administratīvajā darbā. Un tad pēc ilgākiem gadiem sapratu, ka iešu uz rezidentūru.
Nekur citur kā ģimenes medicīnā sevi neredzēju. Latvijā trūkst labu ģimenes ārstu,” viņa pauž.
K. Priede norāda, ka viņa rezidentūru beigs 2024. gadā. “Neizslēdzu iespēju pārņemt kādu praksi, varbūt arī veidošu jaunu. Svarīgi, ko pārņem un kāda ir šī prakse,” piebilst topošā ģimenes ārste.
Savukārt Krista Ošeniece stāsies V. Stepanovas vietā. Pieņemšanas laiki un vietas saglabāsies līdzšinējie – četras dienas nedēļā viņa pieņems pacientus Liepājā, bet piektdienās – Dunikā, kas ir viņas dzimtā puse.
“Rucavā nebūšu. Bet es iesākumā pārņemu visus Vijas Stepanovas pacientus. Kuriem ērtāk pie manis, varēs palikt pie manis, kuriem tuvāk Rucava – tie varēs pārrakstīties pie Dzidras Trumpikas,” stāsta speciāliste, kura darbu kārtīgi uzsāks janvārī.
V. Stepanova turpinās praktizēt kā arodveselības un arodslimību ārste. K. Ošeniece pacientus Liepājā pieņems Republikas ielas poliklīnikā, bet Dz. Trumpika turpinās pieņemt pacientus Graudu ielā.
“Ilgi domāju, ko es gribu. Pēc medicīnas studijām paņēmu gada pauzi. Svārstījos starp neiroloģiju vai ģimenes medicīnu. Ģimenes ārsta darbā man patīk ideja, ka ārsta prakse ir kā tāds mazais uzņēmums – veido pats, ko vēlies. Un vēl man patīk, ka ģimenes ārsts ir plaša profila speciālists – var pilnveidot un izglītot sevi savā jomā nepārtraukti.
Izcils nevar būt visur, bet jāorientējas savā darbā. Un vēl viens pluss – ģimenes ārstam nav nakts stundu,” saka K. Ošeniece.
Vēl bez šīm uzrunātajām mediķēm uz tikšanos bija atnākušas arī Ausma Elza Trumpika, Elina Eihlere un jau pieredzējusī mediķe Inese Flaksa.
Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova apstiprināja, ka I. Flakse ilgus gadus nostrādājusi Liepājas Reģionālajā slimnīcā (kā Konsultatīvās nodaļas vadītāja), bet tagad rezidentūrā apgūst ģimenes medicīnu.
Uz tikšanos bija aicināta vēl viena speciāliste – Zinaīda Butajeva, kurai arī piešķirta Liepājas pašvaldības stipendija ģimenes ārsta specialitātes apguvei.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
