Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Šķelda izkonkurēja gāzi

Šķelda izkonkurēja gāzi
01.10.2015 22:10

Kristīne Pastore

Kopš 2012. gada rudens uzņēmums “Liepājas
enerģija” siltumenerģijas ražošanā līdztekus dabasgāzei sāka izmantot
šķeldu. Tas ļāvis par 65% samazināt dārgo dabasgāzi siltuma ražošanai, to aizstājot
ar lētāku atjaunojamo resursu, ko turklāt iegūst un ražo tepat uz vietas
Latvijā. Vienlaikus tas uzņēmumam ļāvis samazināt maksu par siltumu tiem
klientiem, kas to saņem centralizēti. Turklāt uzņēmumam ir ieceres palielināt
šķeldas kā videi draudzīga kurināmā izmantošanu Liepājā.

“Viss sākās ar ļoti precīziem
aprēķiniem, iepazīšanos ar citu valstu pieredzi,” – tā šķeldas izmantošanu
siltuma ražošanā skaidro “Liepājas enerģijas” vadītājs Anatolijs
Suškovs. Tomēr pats sākums bijis daudzu faktoru kopums. Tas bijis pirms
septiņiem gadiem. “Pirmkārt, mums bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk būs
nepieciešama pamatīga vecā TEC rekonstrukcija – daži no tās katliem darbojās
pat kopš 1951. gada,” skaidro uzņēmuma vadītājs. “Otrkārt, dabasgāzes
cenas auga aizvien straujāk, kas nozīmēja apkures sadārdzināšanos. Tātad bija
jāmeklē risinājums. Treškārt, vajadzēja rūpēties par rezerves kurināmo, jo, ja
pēkšņi kaut kas notiktu ar dabasgāzes piegādi, tas nozīmētu palikt bez apkures.
Un, ceturtkārt, radās iespēja pieteikties Eiropas Savienības struktūrfondu
līdzfinansējumam siltumapgādes uzlabošanai.”

Lai gan Latvijā
bija neliela pieredze šķeldas izmantošanā par kurināmo, jaudas bija tik
nelielas, ka liepājniekiem vērienīgāku pieredzi nācās meklēt Skandināvijas
valstīs, Vācijā, Itālijā, Austrijā u. c. Kad tehnoloģijas bija iepazītas, veica
ļoti precīzus aprēķinus, cik varētu izmaksāt jaunas – ar šķeldu darbināmas –
koģenerācijas stacijas būvniecība Liepājā, cik gados tā atmaksātos, kāds būtu
finansiālais ieguvums siltuma patērētājiem u. c. Tāpat bija jāveic tirgus
izpēte saistībā ar šķeldu. “Tolaik lielāko daļu šķeldas eksportēja,”
atceras “Liepājas enerģijas” valdes loceklis Andris Štāls. “Bet
mums ir aizdomas, ka šķeldas ražotāji bija gaidījuši vietējā tirgus atvēršanu,
jo tas nozīmēja šī izejmateriāla noietu tepat uz vietas. Un aprēķini liecināja,
ka šķeldas nepietrūkst.”

To arī aizvadītās
sezonas ir pierādījušas – norāda A. Štāls. Konkursā, ko uzņēmums ik gadu
izsludina par šķeldas iepirkumu, piedāvājums ir gandrīz desmit reižu lielāks,
nekā uzņēmumam pašlaik nepieciešams.

2012. gada
septembrī Kaiju ielā 33 atklāja ar ES struktūrfondu līdzfinansēto un uzņēmuma
“UPB” uzbūvēto jauno biomasas koģenerācijas staciju, kas vienlaikus
ražo gan siltumu, gan elektroenerģiju. Jau pirmā apkures sezona ļāva atteikties
no 15% dabasgāzes, aizstājot to ar šķeldu. Vienlaikus arī sezona ar jauno
pieredzi rādīja, ka šāds ceļš ir turpināms, un jau pēc gada – 2013. gada
oktobrī – Kaiju ielā 33 atklāja arī divus jaunus apkures katlus, kurus tāpat
kurina ar šķeldu. Tādējādi
nākamās apkures sezonas beigas apliecināja, ka ieguvums ir ļoti veiksmīgs – 65%
agrāk izmantotās dabasgāzes aizstāta ar šķeldu, kas ir atjaunojams un videi
draudzīgs kurināmais. Kurināmā dažādošana līdz ar citiem pēdējos četros gados
realizētajiem investīciju un attīstības projektiem līdz šim ļāvusi samazināt
gala tarifu patērētājiem par 22%. Savukārt gaidāmās, 2015./2016.gada apkures
sezonas tarifu samazinājums būs aptuveni vēl par 8%.

Izvērtējot
ieguvumus, “Liepājas enerģijas” vadītāji uzsver, ka tie ir divu veidu
– valsts mēroga un lokālie, kas dažviet arī pārklājas. Izvērtējot ieguvumus
valsts mērogā, A. Suškovs uzsver: pirmkārt, šķeldas izmantošana apkurē
samazina vajadzību valstij importēt dabasgāzi, otrkārt, ja par izejvielu
izmanto vietējo izejvielu, tas nozīmē, ka Latvijā cilvēkiem ir darbs pie tās
sagatavošanas, treškārt, tas ir videi draudzīgs kurināmais. Arī lokālo ieguvumu
ir vesela virkne: ir samazināts dabasgāzes apjoms, kas nomainīts pret dabai
draudzīgu un atjaunojamu kurināmo resursu, vairākkārt ir samazināts apkures
tarifs un  vienmēr pastāv iespēja
dabasgāzi izmantot kā rezerves variantu, ja kādu no jaunajām iekārtām uz laiku
nāktos apturēt. 

Un tieši tāpēc, ka
šis projekts ir veiksmīgi ieviests un sevi vairākas sezonas pierādījis darbībā,
“Liepājas enerģija” jau strādā pie tālākiem projektiem, lai
paplašinātu šķeldas izmantošanu par  kurināmo centralizētās siltumapgādes
nodrošināšanai Liepājā. A. Suškovs stāsta, ka atsevišķos pilsētas
mikrorajonos uzņēmumam vēl ir nelielas gāzes katlumājas, taču nav ekonomiski
izdevīgi katru no tām pārveidot par atbilstošu kurināšanai ar šķeldu – tas būtu
ļoti dārgi un neefektīvi. Tāpēc uzņēmuma speciālisti jau veic aprēķinus, lai
īstenotu projektu par šo mazo katlumāju apvienošanu grupās, attiecīgajos
mikrorajonos uzbūvējot katrā vienu lielu ar šķeldu kurināmu katlumāju. Tas gan
ir tālākas nākotnes, nevis nākamā gada, jautājums.

A. Suškovs
neslēpj: kad vēl tikai radās ideja par šķeldas izvēli kurināšanai un jaunās
koģenerācijas stacijas būvēšanu, šim projektam bijis daudz pretinieku un nācies
ieguldīt lielu darbu, lai veiktu aprēķinus un situācijas izpēti, kas runātu par
labu jaunajām iecerēm. Par vienu no galvenajiem aspektiem, kāpēc šis projekts
vispār bija iespējams, viņš uzsver to, ka Liepājā bija saglabāta centralizētā
siltumapgāde, lai gan pirms tam namu apsaimniekotājiem bijušas dažādas ieceres,
kā nodrošināt siltumu, pie katras mājas vai māju grupām veidojot nelielas katlumājas.
“Tad mums nekas nebūtu izdevies,” rezumē A. Suškovs.

Turklāt, lai vēl
vairāk varētu samazināt apkures izmaksas, līdztekus apkures ražošanas
modernizācijai “Liepājas enerģija” katru gadu veic uzņēmumam
piederošo siltumtrašu rekonstrukciju, ko pilnībā paredzēts pabeigt 2020. gadā.

Zināšanai

Šķelda ir
augstvērtīgs mežizstrādes blakus produkts, ko iegūst no meža izstrādes
pārpalikumiem, kā arī no mazākas nozīmes vai bojātas koksnes.

Siltumsūkņa ekoloģiskais komforts

Būvējot māju mūsu
platuma grādos, viens no būtiskajiem jautājumiem ir siltuma nodrošināšana
miteklī. Pieredze liecina, ka daudzu māju saimnieki vairs neizvēlas vienu
apkures veidu, bet kombinē vairākus, tādējādi ilgtermiņā kļūstot par
finansiāliem ieguvējiem. Viens no šādiem cilvēkiem ir liepājnieks Jānis Sīlis,
kuram mājās ir četru veidu siltumnesēji: gāzeskatls, siltumsūknis gaiss/gaiss,
siltumsūknis gaiss/ūdens un papildus vēl saules kolektors, ar kuru saulainajās
dienās silda ūdeni, kas nepieciešams saimniecības vajadzībām. Tik plaša
kombinācija izvēlēta divu iemeslu dēļ: pirmkārt, rūpējoties par mazākām
izmaksām un, otrkārt, tāpēc, ka Jānis pats profesionāli nodarbojas ar
siltumsūkņu un citu siltumražošanas iekārtu uzstādīšanu, un tas ir veids, kā
parādīt šīs iekārtas darbībā un to priekšrocības.

Pirmais viņa mājā
bija gāzes apkures katls, bet, saprotot, ka gāzes cenas tikai celsies,
saimnieks sāka domāt par alternatīvām.

Siltumsūknis ir
apkures iekārta, kas siltuma ražošanai izmanto mums apkārt esošajā vidē –
augsnē, ūdens krātuvēs, dziļurbuma ūdenī un gaisā – akumulēto saules enerģiju.

Iemesli, kāpēc
izvēlēties siltumsūkni kā vienu no apkures veidiem vai pat kā vienīgo, pēc Jāņa
domām, ir jāvērtē no trīs svarīgām pozīcijām. Pirmkārt, izmaksas. Siltumsūkņu
uzstādīšanas izmaksas atkarībā no izvēlētā veida var svārstīties no 1500 eiro
līdz pat 8000 eiro. Otrkārt, mājā dzīvojošo cilvēku dzīvesveids. Siltumsūknis
kā izvēle ir ērts darbā un arī brīvajā laikā aizņemtiem cilvēkiem, kam nav
laika kurināt malkas katlu. Jānis pats savā mājā esošās apkures sistēmas
kombinē atbilstoši laika apstākļiem. Saules kolektors silda ūdeni, agrākos
rudeņos un pavasaros mitekli silda ar siltumsūkņiem, bet, kad temperatūra laukā
pazeminās zem –20 grādiem, palīgā nāk gāzes apkure.

Uz jautājumu,
kāpēc rosinātu izvēlēties siltumsūkni, Jānis no savas pieredzes min konkrētus
iemeslus. Tas ir ekoloģiski, jo šim apkures veidam nav izmešu. Tas ir komforts,
jo darbība notiek pilnā automātiskā režīmā. Un tās ir iespējas variēt izmaksas.
Turklāt avārijas gadījumā siltumsūknis automātiski ieslēdz citu siltumavotu,
kas nozīmē, ka miteklis nepaliks bez apkures. Siltumsūkņus var izmantot arī
daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kur ierīkota individuālā siltuma uzskaite. Tos var
izmantot arī sabiedrisko un ražošanas ēku apsildīšanai.

Dabai draudzīgi kurināmā veidi

Malka – koksnes
gabali, ko jau gadsimtiem ilgi izmanto par kurināmo. Malka paredzēta
sadedzināšanai krāsnī, kamīnā, plītī vai ugunskurā siltuma
un reizēm arī gaismas
iegūšanai, ēdiena
pagatavošanai. Malku parasti iegūst no kokiem, kurus nav
ekonomiski izdevīgi izmantot kokrūpniecībā. Šis
joprojām ir viens no populārākajiem kurināmajiem arī mūsdienās.

Koksnes šķelda – augstvērtīgs
kokapstrādes blakusprodukts. To iegūst, sasmalcinot zāģmateriālu atgriezumus. Par
kvalitatīvu kurināmo to izmanto speciālās katla krāsnīs. No šķeldas ražo arī skaidu
plāksnes un briketes, tās izmanto biomasas energoražotnēs, kā arī
lauksaimniecībā, dārzkopībā un citur.

Kokskaidu granulas – ciets
biokurināmais, kas ir viens no ērtākajiem un efektīvākajiem atjaunojamās
enerģijas avotiem. Granulu ražošanas procesā koksnes masu (zāģskaidas, šķeldu,
malku) vispirms sasmalcina, tad žāvē, pēc tam samaļ, sapresē un beidzot
atdzesē. Tādējādi izveidojas 6 līdz 10 mm diametra granulas, kas nesatur nekādu
piedevu, izņemot dabīgo koksni. Šādu kurināmo ir ērti lietot kā mājsaimniecībā,
tā arī rūpnieciskās automatizētās sistēmās.

Salmi – ekoloģisks un lēts
kurināmais materiāls, ko izmanto kurināšanai speciālos salmu apkures katlos. 4–5
kg salmu spēj aizstāt vienu litru dīzeļdegvielas, kas ir daudzreiz dārgāka par
salmiem. Lai darbinātu 1000 kW apkures katlu vienu stundu ar pilnu jaudu, ir nepieciešami
300–350 kg salmu. Viens rullis, kas sver vidēji 300 kg, maksā apmēram 7–10
eiro. Īpaši izdevīgi salmu apkures katli ir cilvēkiem, kam pašiem pieder
lauksaimniecības zeme, no kuras katru gadu iegūst salmu ruļļus.

Siltumsūkņi – apkures iekārta, kas
siltuma ražošanai izmanto mums apkārt esošajā vidē – augsnē, ūdens krātuvēs,
dziļurbuma ūdenī un gaisā – akumulēto saules enerģiju. Siltumsūknis darbojas
tāpat kā ledusskapis, tikai otrādi:  ledusskapis pārvieto siltumu no iekšienes uz
āru, bet siltumsūknis – no āra uz iekšu.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1314-560d0782ce1e7.jpg

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz